Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Jaunumi
Aktualitātes
Pa robežakmeņu un robežstabiņu pēdām
Laikā, kad Šengenas līguma ērtību izlutinātajiem ceļotājiem pandēmija liek atcerēties, kas ir valstu robežas, ar interesi varam pievērsties arī dažiem ievērības cienīgiem gadskaitļiem.
Hercogs Ernsts Johans
Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu. ...
Tirgus laukuma apbūve Aleksandra Strekāvina atmiņās un zīmējumos
Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavu. Pēc Otrā pasaules kara A. Strekāvins vairākkārt viesojās dzimtajā pilsētā (1951. un 1952. g.), bet 1958. g. atgriezās pavisam. Mākslinieks redzēja, ka senā vēsturiskā Jelgava bija pazudusi uz visiem laikiem.
Hercogs Saksijas Morics
Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis.
Atšķirības X
Šorīt skats aiz loga gluži kā Ģ. Eliasa gleznā "Rīga. Priekšpilsēta" - pelēcīgas debesis ar zaļiem akcentiem. Laikapstākļus nevaram izmainīt, bet atrodot visas 9 atšķirības gan garstāvokli, gan atmiņu varam uzlabot. Veiksmi meklēšanā, cienījamie sekotāji!
1990. gada 4. maijs Latvijā. Ģeopolitiskā situācija Eiropā 20.gs. 90. gados – pagātnes mantojums un izaicinājumi
1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākajā padomē pieņemtā deklarācija “Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu” bija pirmais nopietnais solis pretim valsts pilnīgai neatkarībai un starptautiskai atzīšanai, lai gan iekšpolitiskā situācija bija nestabila un PSRS centrālās varas negatīvā nostāja pret Latvijas tautas neatkarības centieniem neprognozējama, bet, neskatoties uz traucēkļiem, bija ...
Hercogs Ferdinands
Pēc 18 gadus vecā hercoga Frīdriha Vilhelma nāves par nākamo hercogu kļuva viņa tēva brālis Ferdinands.
Aleksandrs Strekāvins un viņa atmiņu burtnīcas
27. aprīlī aprit 50 gadi kopš mākslinieka Aleksandra Strekāvina (1889–1971) nāves. Dzimis jelgavnieks, Strekāvins mūsu pilsētā pavadīja mūža lielāko daļu un bija liecinieks daudziem notikumiem Jelgavas dzīvē.
Naudu vajag visiem un visos laikos (1915 - 1919)
Turpinot stāstu par naudu, saistot to ar vienas ģimenes likteni, esam tikuši līdz 1915. gadam, kad Pirmā pasaules kara laikā nauda Latvijas teritorijā mainījās tik strauji, ka, iespējams, dažam kāda naudiņa paslīdēja garām nepamanīta. Stāsta turpinājumā minētās personas ir tās pašas, kuras pirmajā daļā, jo nav informācijas par kādas konkrētas ģimenes dienām un nedienām ar naudu šajā laikā. ...
- 1