G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
50 fakti Jelgavas vēsturē

***
          1242. gadā pāvesta legāts (sūtnis) Vilhelms no Modenas bija devis Livonijas ordenim atļauju celt pili pie Lielupes. Tās celtniecība uz zemes strēles starp Lielupi un Driksu sākās tikai 1265. gadā ordeņa mestra Konrāda no Mandernas laikā. Pāvesta Klementa IV 1266. gada 25. maija bullas tekstā var saprast, ka Jelgavas pils jau uzcelta. Ir hipotēze, ka tā bijusi koka pils un 14.gs., celtniecībā izmantojot laukakmeņus un dolomītu, pārbūvēta, pilij iegūstot raksturīgo konventa tipa formu ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu, un kvadrātiskiem stūra torņiem.

***

         Lai vairotu ordeņa brāļu kaujas sparu, ēdienreizēs tiem lasīja priekšā dažādus sacerējumus – hronikas, kurās tika cildināti krustnešu „varoņdarbi” pret vietējām ciltīm. Mūsdienās šīs hronikas kļuvušas par vērtīgiem vēstures avotiem, kas sniedz pirmās rakstītās ziņas arī par mūsu pilsētu.

Vecākajā  Atskaņu (Rīmju) hronikā (sarakstīta 13. gs. b.), lasām:

Pie Lielupes kad viņi tika,

tad mestrs pili uzcelt lika

tik tuvu zemgaļiem,

ka šķīra to no tiem tik četras jūdzes.

Par Mītavu to pili sauc.

Nu zemgaļiem bij raižu daudz...

                                                            (V.Bisenieka atdzejojums, 1998. g.)

***

         13. gadsimtā Baltijas krusta karu rezultātā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidojās nelielu, savstarpēji saistītu valdījumu kopums, kas ģeogrāfiskā un politiskā ziņā ieguva nosaukumu Livonija.

         Jelgavas pils sākotnēji bija ordeņa komtura pils, kopš 1492. gada Jelgavas komtureja tika nodota ordeņa landmaršala pārraudzībā. Pēc pēdējā lietuviešu uzbrukuma Jelgava 1376. gadā Jelgavas pils attīstījās kā mierīgs administratīvās pārvaldes centrs. Netālu no pils Lielupes kreisajā krastā veidojās pils apmetne, tās uzplaukumu veicināja tirdzniecības ceļš no Lietuvas uz Rīgu caur Jelgavu.

***

          Livonijas kara rezultātā sabruka Livonijas konfederācija. 1561. gadā Livonijas valdnieki, nespēdami nodrošināt pārvaldīto teritoriju neatkarību ar militāro spēku un politiskajiem risinājumiem, lūdza palīdzību Polijas – Lietuvas valstij. Rīgas arhibīskaps un Livonijas bruņniecība zvērēja uzticību Polijas – Lietuvas karalim. Livonijas ordeņa pēdējais – 48. mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā parakstīja Padošanās aktu – Pacta Subiectionis un kļuva par Polijas – Lietuvas karaļa vasali. Kurzemes un Zemgales hercogiste uz vēstures skatuves bija 234 gadus, un sagādāja ne vienu vien pārsteigumu Eiropai un pasaulei.

 

Fragments no 1561. g. 28. novembrī Viļņā noslēgtā Pakļaušanās līguma tulkojuma vācu valodā. LVVA, 640. fonds, 4. apraksts, 239. lieta.

Pakļaušanās jeb Padošanās līgums (Pacta Subiectionis) Kurzemes hercogistē biežāk tika dēvēts par Provisio Ducalis (burtiski „hercoga iztika”), tas noteica jaunās valsts pamatprincipus. Polijas karalis kurzemniekiem garantēja: 1) ticības brīvību saskaņā ar Augsburgas konfesiju, 2) līdzšinējo tiesību un privilēģiju saglabāšanu, kā arī muižu mantošanas tiesības abu dzimumu ģimenes locekļiem, 3) tiesības vietējiem vāciešiem ieņemt amatus. Gothardam Ketleram tika piešķirts tāds pats tituls, regālijas un gods kā Prūsijas hercogam. Dokumenta oriģināls ir latīņu valodā, drīz pēc tā sastādīšanas tapa arī daudzskaitlīgi noraksti un tulkojumi vācu valodā. Oriģināls pašlaik atrodas Herdera institūtā Mārburgā (Vācija).

 

Skaidrojums, kas ir komturs un landmaršals:

Komturs - ordeņa pils komandants un ordeņa administratīvā pārvaldes iecirkņa - komturejas, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā.

Landmaršals – ordeņa mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats.

 ***

          Savu simbolu un identitātes zīmi – ģerboni – pilsētas iegūst vienlaikus ar pilsētas tiesībām. Diemžēl par to, tieši kurā gadā Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības, autentisku dokumentu joprojām nav izdevies atrast. Izmantojot vairākus pastarpinātus dokumentus, tiek pieņemts, ka Jelgavai pilsētas tiesības piešķirtas 1573. gadā.

          Pirmais zināmais pilsētas ģerboņa attēls attiecināms uz 1576. gadu. Tas ir ļoti vienkāršs un gandrīz nemaz neatgādina to dzīvnieku, kam atbilstoši ģerboņa aprakstam bija jābūt attēlotam, proti, alni. Tomēr jāatceras, ka heraldikā galvenais ir apraksts, nevis zīmējums, tādēļ ir sastopamas tik dažādas interpretācijas. Jelgavas ģerbonī redzamais heraldiskais dzīvnieks vienmēr ticis dēvēts par alni.

***

          1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda (Ketlera) pavēles sāka celt jaunu mūra dievnamu, bet nepabeidza. Būvdarbi atsākās 1592. gadā ar hercoga atraitnes Meklenburgas Annas un pilsētas elites atbalstu. Jauno dievnamu iesvētīja 1615. gada 25. maijā, bet baznīcas zvanu torni pabeidza 1688. gadā. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca bija pirmā jaunuzceltā luterāņu mūra baznīca tā laika Eiropā, jo parasti protestanti savai reliģiskajai praksei izmantoja bijušās katoļu baznīcas.

***

          17. gs. Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē ir gan tās augstākā uzplaukuma laikmets, gan arī norieta sākums. 1610. gada 28. oktobrī Kuldīgā piedzima nākamais hercogs Jēkabs. Taču tēva hercoga Vilhelma vainas dēļ ceļš uz hercoga troni viņam bija slēgts. Jēkabam nācās slēgt vairākus kompromisus, no kuriem viens bija īpaši nozīmīgs Jelgavai, proti, Jēkabam pilsētā bija jāuzceļ dievnams katoļiem, lai 1642. gadā iegūtu kāroto troni. Hercoga Jēkaba kaislība bija kuģi – tos būvēja gan Ventspilī, gan Kuldīgā, taču arī Jelgavas tuvumā daudziem amatniekiem atradās darbs, lai nodrošinātu kuģu aprīkojumu. Atgādinot par hercogistes jūras varenību, Jelgavā piedāvā īpašu ēdienu “Hercoga bura”, bet viņa mīļotās sievas vārds iemūžināts deserta nosaukumā “Šarlotes skūpsts”.

***

          17. gs. bija ceļotāju un jaunu zemju atklājēju gadsimts. Hercogs Jēkabs, ņemot piemēru no sava krusttēva Anglijas karaļa Džeimsa I, 1651. gadā nopirka Sv. Andreja salu Gambijas upes grīvā pie Āfrikas, bet 1654. gadā – Tobago salu pie Dienvidamerikas krastiem.  Drīz  hercoga galmā kā īpašs ēdiens parādījās kartupeļi un dienvidu augļi, bet kalpotājos manīja  “morīšus” – melnādainos  vergus no Āfrikas. Jā, mūsu hercogs Jēkabs nodarbojās arī ar vergu tirdzniecību!

          Diemžēl atsākušies kari Eiropā, kuros Jēkabs pats personīgi tika ierauts, neļāva izmantot iespējas, ko sniedza kolonijas. Pēc dažiem gadiem tās tika atņemtas, taču šī ļoti spilgtā hercogistes vēstures epizode atmiņā saglabāsies vēl ilgi.

***

          Izcilā arhitekta Rastrelli būvētā Jelgavas pils nav radusies tukšā vietā. Tā ir uzcelta uz kādreizējās Livonijas ordeņa pils – vēlākās Kurzemes hercogu rezidences pamatiem.

          1737.gadā par jauno Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva Ernsts Johans Bīrons, kura uzdevumā arhitekts Rastrelli izstrādāja jaunas pils celtniecības projektu vietā, kur atradās vairākos 17. un 18.gs. sākuma karos izpostītā vecā pils. Jaunās pils celtniecību uzsāka 1737.gadā beigās, bet līdz 18.gs. beigām turpinājās pils būvniecības, apdares un labiekārtošanas darbi.

          Rastrelli būve ir piemineklis ne tikai tās autoram un daudzajiem simtiem strādnieku, amatnieku un mākslinieku, kas to cēla un veidoja. Jelgavas pils ir lielākais un izcilākais arhitektūras piemineklis Latvijā un ēka tagad kalpo kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājvieta.

***

          Jelgavas Pētera akadēmijai, jeb Academia Petrina Baltijas reģiona izglītības, zinātnes un kultūrvēstures kontekstā kopumā kopš tās dibināšanas 1775.gadā bijusi ievērojama un paliekoša loma vairāk kā divus gadsimtus. Academia Petrina idejas autors un dibinātājs bija hercogs Pēteris (1724-1800), kura izveidotā akadēmija bija pirmā augstākā tipa mācību iestāde Latvijas teritorijā. Mācību iestādei paredzēto ēku speciāli projektēja hercoga galma arhitekts  - dānis Severins Jensens. Academia Petrina svinīga atklāšana notika 1775.gada 29.jūnijā – Pētera dienā.
           Pārdzīvojusi divu pasaules karus un divreiz nodedzināta, Academia Petrina ēka stāv stalta un restaurēta Jelgavas vēsturiskā centra tuvumā un glabā pilsētas un novada vēsturi vārda vistiešākajā nozīmē, jo šeit atrodas Ģ.Eliasa vārdā nosauktais Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

***

          Izsenis cilvēks ir lūkojies debesīs un vēlējies atrauties no zemes, mēs visi esam dzirdējuši stāstu par Ikaru sengrieķu mitoloģijā. Eiropā pirmais lidojums ar brāļu Mongolfjē konstruēto gaisa balonu norisinājās 1783. gadā Francijā. Latvijā pirmo gaisa balonu – aerostatu konstruēja Pētera akadēmijas mehāniķis Ernsts Johans Bīnemanis. Par latviešu izgudrotāja pirmajiem mēģinājumiem norāžu vēstures avotos nav, bet pirmā publiskā aerostata demonstrācija Jelgavā, arī pirmā Latvijā notika pirms 230 gadiem 1785. gada 26. jūnijā. Otrs balons ar gondolu (grozu) tika palaists 1785. gada 16. oktobrī un tā diametrs bija aptuveni 2 metri. Tā Jelgavā pirmo reizi norisinājās neparasta epizode Latvijas tehnikas vēsturē.

***

          18. gadsimta beigās, izmantojot Polijas politisko un saimniecisko vājumu, Krievija, Austrija un Prūsija galīgi iznīcināja Polijas valsti.

Pēdējā (trešajā) Polijas dalīšanā (1795.g.) Krievija ieguva sen kāroto Kurzemes un Zemgales hercogistes teritoriju.

          1795. gada 17. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa, bet 18. martā Kurzemes bruņniecība izteica vēlēšanos “uzticēties ķeizarienes Katrīnas II dotajiem solījumiem”.

          Šogad 15. aprīlī aprit 220 gadu, kopš Katrīna II parakstīja Manifestu par Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanu Krievijas impērijā “uz mūžīgiem laikiem”.

          Kad daudzi un dažādi darbi bija paveikti, pārvaldes ierēdņi sameklēti, visi īpašumi uzskaitīti un neskaitāmi citi jautājumi nokārtoti, 1795. gada 25. novembrī Jelgavu pasludināja par guberņas galvaspilsētu, bet nākamā gada 28. janvārī notika svinīga Kurzemes guberņas atklāšana un iesvētīšana.

***

          1796. gadā Francijā giljotinēja karali Luiju XVI. Uz troni pretendēja viņa jaunākais brālis, kas kļūtu par Luiju XVIII. Francijā uzliesmojušās revolūcijas dēļ troņa tīkotājs bija spiests 23 gadus pavadīt emigrācijā, divas reizes uzturoties arī bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1798. gadā Krievijas imperators Pāvils I piedāvāja viņam patvērumu agrākajā hercogu Bīronu pilī Jelgavā, te viņš uzturējās līdz 1801. gada 22. janvārim. Kopā ar pašpasludināto karali Jelgavā uzturējās viņa ministri, hercogi un vikonti, grāfi un marķīzi, kambarkungi, sekretāri un staļļmeistari, pavisam ap 250 personu. 1804. gadā, kad viņš atkārtoti, dēvēdams sevi par Lilles grāfu, ieradās Jelgavā, pavadošā svīta bija sarukusi līdz 43 cilvēkiem, arī pats karalis jutās visai nedroši par savām izredzēm ierasties Francijā kā šīs zemes karalim. Pēc 3 gadiem – 1807. gadā viņš atstāja Jelgavu un pārcēlās uz Angliju. Vēl pēc 7 gadiem – 1814. gada 31. martā Luijs XVIII kopā ar karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva ilgi kāroto Francijas karaļa kroni.

***

          Pārņemot Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldību, hercoga Pētera dibinātā Academia Petrina tika pārdēvēta par Jelgavas akadēmiju (Academie zu Mitau).

          Baidoties no franču revolūcijas ietekmes, Krievija ierobežoja iespējas iegūt izglītību Rietumeiropā. 1798. gadā cars Pāvils I pievērsās universitātes dibināšanas jautājumam jauniegūtajās guberņās. Jelgavā sasauca  guberņu muižnieku pilnvarotos. Vidzemes un Igaunijas muižnieki bija par universitātes atjaunošanu Tērbatā (Tartu), bet Kurzeme un Piltene iestājās par Jelgavu. Pāvils I sākotnēji izvēlējās Tērbatu, taču bijušajam Kurzemes ģenerālgubernatoram P. Pālenam izdevās pierunāt Pāvilu I mainīt savu jau izdoto ukazu. 1800. gada  25. decembrī tika izdots jauns Pāvila I rīkojums “ Vidzemei, Igaunijai un Kurzemei domāto universitāti, kuru bija paredzēts dibināt Tērbatā, pavēlam iekārtot Jelgavā...” .

          Universitātes atklāšana tika izziņota 1801. gada 29. jūnijā par godu Pāvila I vārda dienai. Diemžēl 12. martā galma apvērsuma rezultātā Pāvilu I nogalināja. Cars  Aleksandrs I izdeva rīkojumu pārcelt universitāti uz Tērbatu.

          Jelgavas universitāte pastāvēja 109 dienas un, lai arī tā netika atvērta mācībām, uzskatāma par pirmo universitāti Latvijas teritorijā. Academia Petrina godam nosargāja savas tiesības būt par pirmo augstskolu Latvijā.

***

          Apgaismības ideju ietekmē Eiropas civilizāciju bija pārņēmusi kopēja garīgā aizrautība, visur valdīja ideālistiska tiekšanās pēc kopības, pēc atsevišķo indivīdu apvienošanās augstāko garīgo un tikumisko mērķu sasniegšanai, kaismīga prasība rast ierosmes gara aktivitātēm un zinātnes attīstības veicināšanai. No šiem garīgajiem strāvojumiem, kas bija jūtami arī Jelgavā, ir radusies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība.

          19. gs. sākumā sapnis par Jelgavas universitāti bija izsapņots, taču inteliģence šeit joprojām jutās kā Rietumu kultūras telpā, bet Akadēmiskajā ģimnāzijā strādāja Eiropas līmeņa zinātnieki.

          1815. gada 23. novembrī interesentu grupa, kurus vienoja interese par ceļošanu un kolekcionēšanu, zinātni, vēsturi, t.sk. lokālo vēsturi –  Heinrihs fon Ofenbergs, Ulrihs fon Šlipenbahs, grāfs Mihaels Plāters-Zībergs, Aleksandrs fon Mēdems, Frīdrihs fon Vetbergs, Johans Frīdrihs fon Reke, Georgs fon Felkerzāms un Kārlis Vilhelms Krūze parakstīja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas aktu. Tā pēc savas organizatoriskās struktūras un darbības bija pirmā zinātņu biedrība Latvijā, no kuras izaugusi mūsdienu Zinātņu akadēmija.

          Gandrīz no pašiem pirmsākumiem biedrība savas darbības pārskatus publicēja. Līdzās fizikas, ķīmijas, matemātikas un mākslas problēmu risinājumiem atrodami arī apcerējumi par atsevišķiem Kurzemes vēstures posmiem un notikumiem, arheoloģiskajiem izrakumiem senkapos, šīs zemes ģeogrāfiju un etnogrāfiju. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās daļa no referātiem, tostarp arī par Jelgavas vēsturi, tika pārtulkoti un publicēti izdevumā „Senatne un Māksla”.

          Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. – 2015. gadam.

***

          1814. gadā (drīz pēc  Napoleona armijas padzīšanas, kas daudziem zemniekiem asociējās ar brīvības vārdu) Krievijas imperators Aleksandrs I uzdeva Baltijas ģenerālgubernatoram F. Pauluči izveidot komisiju Krievijas Baltijas guberņu, tostarp arī Kurzemes, zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanai. Kurzemes muižnieki visādi centās novilcināt šo soli – tikai 1817. gada aprīlī pieņēma lēmumu par Kurzemes zemnieku brīvlaišanu, un vēl pēc gada 1818. gada 30. augustā pats Aleksandrs I personīgi svinīgā ceremonijā Jelgavas pils pagalmā pasludināja zemnieku brīvlaišanu.

          Vēsturiskais notikums iemūžināts piemiņas plāksnē Jelgavas pilī pie centrālajiem vārtiem.

          Jelgavai tas nozīmēja samērā strauju iedzīvotāju pieplūdumu – Jelgavā 1798. gadā ir 9 395 iedzīvotāji, bet 19. gs. vidū to skaits sasniedza 17 403.

          30. augusts kopš 1868. gada kļuva par iecienītiem ikgadējiem svētkiem Jelgavā un apkārtnē, tos iesāka ar svinīgu dievkalpojumu Sv. Annas baznīcā, notika latviešu teātra izrādes, uzstājās latviešu kori. Šie svētki saliedēja Jelgavas latviešu sabiedrību tik lielā mērā, ka ne velti I Atmodas redzamākie darbinieki ir jelgavnieki vai bijuši ar to saistīti.

***

          1818. gadā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība nodibināja Kurzemes Provinces muzeju. Tas bija otrais muzejs Latvijā un pirmais ārpus Rīgas. Gandrīz 100 gadu laikā muzejs izveidoja Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku liecību kolekciju. Muzeja darbības sākumā tobrīd vēl nelielo kolekciju izvietoja Jelgavas grāmatizdevēja Johana Martina Petersa Stefenhāgena (1766 – 1883) drukātavas nama 2. stāvā Kannulējēju (tagad J. Mātera) ielā. Muzejs pakāpeniski ieguva popularitāti vietējā sabiedrībā, to pazina arī pasaulē. Kolekcijai kļūstot lielākai, bija nepieciešamas jaunas telpas.

          Rīgas arhitekts Vilhelms Neimanis (1849 – 1919) izstrādāja projektu pirmajai muzejam domātajai ēkai Latvijā (iegūto pieredzi viņš izmantoja, dažus gadus vēlāk projektējot tagadējā Latvijas Nacionālās mākslas muzeja ēku Rīgā). Muzeju uzcēla nojauktā Jelgavas teātra ēkas vietā bijušajā Staļļplacī.

          1898. gada 26. novembrī pilsētas prominentās personas, piedaloties Kurzemes vicegubernatoram A. V. Muravjovam,  atklāja jauno muzeja namu, kura ieejas portālu rotāja uzraksts latīņu valodā ‘’Zinātnei un Mākslai’’.

          1944. g. vasarā kara ugunīs vēsturiskā celtne gāja bojā. Mūsdienās šajā vietā uzcelts Uzvaras ielas dzīvojamo namu siltummezgls u.c. ēkas.

***

          Latvijas nacionālās periodikas vēstures sākums pamatoti saistīts ar Jelgavu, kur 1822. gada 5. janvārī latviešu valodā iznāca pirmais laikraksta “Latviešu Avīzes” numurs. Laikrakstu izdeva 93 gadu garumā līdz 1915. gada aprīlim. Avīzes idejas autors bija Lestenes mācītājs Kārlis Fridrihs Vatsons  (1777 – 1826). Viņš uzskatīja, ka avīze var kļūt par dzimtbūšanas atcelšanas reformas īstenošanas palīgu un padomdevēju.

          Pirmā numura ievadvārdos K. F. Vatsons rakstīja: “Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātienes un tālienes atnesdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības uzpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies kaut ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēt pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas. Latviešu valodu un tautu mēs no sirds mīļojam”