G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
Jelgavas laika hronika

2018.gadā atceramies, ka

 

pirms

695 gadiem (1323) noslēgts līgums starp Lietuvas karali Ģediminu, Livonijas ordeni un Rīgu. Tas ļauj tirgotājiem netraucēti pārvietoties un tirgoties arī karadarbības laikā.


435 gadiem
(1558) sākas Livonijas karš, tā rezultātā izveidojas Kurzemes un Zemgales hercogiste (1561-1795).


445 gadiem
(1573) Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības. Tā iegūst ģerboni – kronētu aļņa galvu aveņsarkanā fonā.


445 gadiem
(1573), izpildot hercoga Gotharda pavēli par 70 jaunu baznīcu celtniecību, sākta celt Sv. Annas un Sv. Trīsvienības baznīcas.


440 gadiem
(1578) Jelgavas pilī tiek iekārtota pirmā (galma) aptieka.


430 gadiem
(1588) dibināta pirmā nespējnieku patversme Jelgavā.


380 gadiem
(1638) celta Sv. Annas baznīcas mūra ēka.


370 gadiem
(1648) hercogs Jēkabs uzsāk nocietinājumu izveidošanu ap pili un pilsētu. Pilsēta iegūst uzbērtus vaļņus. Nocietinājumus sargā 120 lielgabali.


360 gadiem
(1658) zviedru ieceltais Vidzemes ģenerālgubernators Duglass ieņem Jelgavas pili. Hercogu Jēkabu un viņa ģimeni saņem gūstā un aizved uz Ivangorodu.


350 gadiem
(1668) Kannulējēju (tagad Mātera) un Annas (tagad Raiņa) ielas stūrī uzcelts grāmatizdevēju Stefenhāgenu nams.


330 gadiem
(1688) uzcelts Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis.


325 gadiem
(1693) Jelgavā sākas ielu bruģēšana.


295 gadiem
(1723) dzimis dāņu izcelsmes arhitekts Academia Petrina būvprojekta autors Severīns Jensens.


280 gadiem
(1738.gada 14.jūnijs) svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij Jelgavā, kuras celtniecības plānu izstrādājis Krievijas galma arhitekts F. B. Rastrelli.


260 gadiem
(1758) Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā „Laiku Grāmata”, tas sāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizāciju Latvijā.


245 gadiem
(1773) hercogs Pēteris izdod rīkojumu par savas pilsētas pils nodošanu jaundibināmās akadēmiskās ģimnāzijas vajadzībām. Dāņu arhitekts Severīns Jensens sāk projektēšanas darbus.


240 gadiem
(1778) Jelgavā viesojas Rietumeiropā pazīstamais avantūrists – kāršu spēlmanis un brīnumārsts Magno Kavallo. Jelgavā Kavallo sevi pieteica kā „plaša profila” speciālistu: ārstu, dzejnieku, zinātnieku, botāniķi, filozofu. Viņa prasmes šajās jomās bija pietiekamas, lai Jelgavā pavadītu gandrīz gadu.  


235 gadiem
(1783)  pie akadēmiskās ģimnāzijas sāk darboties Baltijā pirmā observatorija.


225 gadiem
(1793) tieslietu padomnieks advokāts K. L. Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju, kas savienotu viņa un drauga galma padomnieka S. G. Švandera kapu. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra, saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai alejā ir jāiestāda 12 bērzi. Tradīcija ir spēkā līdz 2. pasaules karam.


220 gadiem
(1798) Jelgavas pilī dzīvo  vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII.


215 gadiem
(1803) uzcelta pirmā speciāli teātrim būvētā ēka Baltijā.


200 gadiem
(1818) celta Villa Medem. Grāfa Žanno Mēdema dienestā (1793 – 1837) esošais būvmeistars J. G. Ā. Berlics, kopējot Džakomo Kvarengi (Quarenghi), projektē un ceļ Mēdemu ārpilsētas namu Jelgavā – Villa Medem. Pie ēkas t.s. Mēdema dārzs, vēlāk Uzvaras parks. Parka un arī ielas nosaukums par godu pilsētas atbrīvošanai no bermontiešiem 1919. gadā. Villa Medem analoģija ietverta kā paraugfasāde 19. gs. v. ēku pārbūvēs Krievijas impērijas pilsētās.


200 gadiem
(1818) dibināts Kurzemes Provinces muzejs, otrs vecākais muzejs Latvijā.


200 gadiem
(1818) Jelgavā notiek pirmā mākslas izstāde Latvijā.


200 gadiem
(1818) Krievijas cars izsludina zemnieku brīvlaišanu Kurzemē (dzimtbūšana Kurzemes guberņā atcelta jau 1817.g.).


170 gadiem
(1848) Jelgavā dzimis Ādolfs Alunāns – latviešu teātra pamatlicējs, latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tautā saukts par "latviešu teātra tēvu".

155 gadiem
(1863) tiek dota atļauja Kurzemes guberņas zemniekiem izpirkt mājas par dzimtu – Zemgales laukos veidojas pirmās vecsaimniecības.


150 gadiem
(1868) atklāta dzelzceļa satiksme ar Rīgu.


150 gadiem
(1868) Jelgavā iedibina tradīciju svinēt Zemnieku brīvlaišanu jeb 30. augusta svētkus.


130 gadiem
(1888) ar grāmatizdevēja G. Ā. Reiera un viņa sievas Friderikas Elizabetes testamentā novēlētajiem līdzekļiem uzceļ t.s. Reiera patversmi tirgotāju atraitnēm (Zemgales prospekta un Palīdzības ielas stūrī).


125 gadiem
(1893) agronoms Jānis Bisenieks dibina Jelgavas lauksaimniecības biedrību, tā atver „Konzuma” veikalu un Bērzmuižas pagastā ierīko paraugsaimniecību.


125 gadiem
(1893) J. Jansons-Brauns vairāk nekā 1000 klausītājiem nolasa referātu „Domas par jaunlaiku literatūru”. To uzskata par „Jaunās strāvas” idejisko sākumu Latvijā.


120 gadiem
(1898) atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku (arh. Vilhelms Neimanis (1849 – 1919); projektu vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkas celtniecībā Rīgā). Šajā vietā pirms tam atradās 1802. gadā celtais Jelgavas teātra nams.


105 gadiem
(1913) bijušajos Jāņa kapos (tagad Ā. Alunāna parks) uzstādīts kapa piemineklis latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam (tēlnieks B. Dzenis).


100 gadiem
(1918), nodibinoties Latvijas valstij, oficiāli sāk lietot vārdu Jelgava, sāk latviskot ielu nosaukumus utt.


80 gadiem
(1938) izgatavota Jelgavas pilsētas mēra amata zīme – ar pilsētas ģerboni greznota ķēde.


30 gadiem
(1988.gada 8.maijs) pie Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja novieto atrasto K. Jansona pieminekļa „Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmentu. Jelgavā izveido Tautas frontes nodaļu.


30 gadiem
(1988.gada 18.novembris) uz mūžīgiem laikiem virs pilsētas (Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja tornī) paceļ Latvijas valsts karogu.


30 gadiem
(1988) vienai no jaunatklātajām mazajām planētām 1991 PE6 tiek piešķirts vārds Mitau.


25 gadiem 
(1993) jūnijā  notika Jelgavas Latviešu biedrības organizētais pirmais saiets pasaules ceļos izklīdušajiem jelgavniekiem.

 

20 gadiem (1998) 18.novembrī Jelgavas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans pirmo reizi pasniedz jaundibināto Jelgavas pilsētas Goda zīmi – apbalvojumu par izcilu darbu Jelgavas labā.

 

10 gadiem (2008) oktobrī Jelgavas domes deputāti apstiprināja nolikumu Par Jelgavas domes priekšsēdētāja Amata zīmi.

 

5 gadiem  (2013) Vācijā Brēmenes kuģubūvētavā Abeking & Rasmussen ūdenī nolaida Latvijas jūras spēku flotiles patruļkuģi "Jelgava". Tā kapteinis ir jelgavnieks Ritvars Ozols, kuģa krustmāte Inta Englande.