G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
Vienas gleznas stāsts Lietuva- Ungārija- Latvija

Kurzemes Provinces muzejs Mītavā (Jelgavā) dibināts 1818.gadā. Kolekcijas pamatā Kurzemes
Literatūras un Mākslas biedrības biedru savāktais vēstures un kultūras mantojums. 100 gadu
laikā tiek sakrāta nozīmīga mākslas vērtību kolekcija. 1939. gadā baltvācieši repatriējas uz
Vāciju, aizvedot līdzi gan muzejā esošās privātās vērtības, gan dokumentus, fotogrāfijas. 1944.
gada jūlijā 2. pasaules kara laikā cīņās par Jelgavu, pilsēta tiek nopostīta līdz pamatiem. Arī
muzeja vietā paliek gruvešu kaudze. 1952.gadā muzeja darbība tiek atjaunota Academia Petrina
(no 1775. līdz 1941.gadam mācību iestāde) telpās.
Pašlaik muzejā no Kurzemes Provinces muzeja vēsturiskajām bagātībām glabājas pavisam
nedaudz (daļa arheoloģijas, numismātikas kolekcijas u.c.). Un neparasti ir tas, ka arī starp
esošajām vērtībām iespējams atklāt ko pārsteidzošu.

Kurzemes Provinces muzeja telpas Fotokopija no Herdera Institūta Mārburgā. Ed. Šmite.

Stāsts ir par gleznu - 210 x 270 cm liels audekls, uz kura attēlota kara aina. Glezna muzejā
nokļuva nejauši – 1990. gados to muzejam atdeva muita. Glezna ir ļoti bojāta, audekls
deformēts, lieli grunts un svarīgu gleznotu detaļu krāsas slāņa nobirumi. Tiek nolemts
uzsākt gleznas restaurāciju un izpētīt, vai ir kādas liecības par gleznas sākotnējo izskatu, lai
rekonstruētu zudušos gleznojuma fragmentus. Varbūt tā ir kopija no kāda citas gleznas?

Gleznas kopskats

Pēc Kurzemes Provinces muzeja ceļveža datiem (1917) tiek secināts, ka gleznas nosaukums
ir ,,Kapitulācija pie Villagosas 1849, 1/13 augusts’’ autors Vincents Smokovskis (Wincenty
Smokowsky) no Varšavas. Kavalērijas ģenerālis Aleks Fridrihs Rīdigers (Alex Fridrix
Rüdigers) gleznu testamentā novēlējis Kurzemes Provinces muzejam. Tādēļ rodas pamatoti
jautājumi - kas ir gleznas autors? Kāpēc tāds sižets? Kāds sakars kavalērijas ģenerālim
Rīdigeram ar Jelgavu?
Gleznas sižets pavisam ātri noskaidrojās - 19.gs.vidū risinās ungāru nacionālās brīvības cīņas,
kuras apspiest Austrijas ķeizaram palīgā dodas Krievijas imperators. Gleznā attēlots ungāru
armijas kapitulācijas brīdis Villagosā ,Ungārijā. Krievijas armijas daļas vadīja Aleks Fridrihs
Rīdigers.
Nākamais jautājums - Vincents Smokovskis. Domājams polis? Šajā virzienā neizdodas neko
atrast, jo patiesībā ir jāmeklē lietuvietis! Ar nožēlu jāsecina, ka par kaimiņu lietuviešu mākslas
vēsturi, zināšanas ir vājas. Pateicoties Rutai Janonienei no Lietuvas Mākslas Vēstures institūta
un Virginijai Šiukščienei no Šauļu Aušras muzeja, tiek noskaidrots, ka gleznas autors ir
Vincents Smakausks (Vincentas Smakauskas (1797-1876). Vlads Drema (Vladas Drema 1910-
1995) ir sarakstījis grāmatu „Vincentas Smakauskas”, kurā minējis, ka V.Smakausks šo darbu ir
gleznojis. Žēl, ka grāmatas autoru vairs nevar sastapt.
V.Smakausks pēc Rīdigera pasūtījuma gleznu uzgleznojis septiņarpus mēnešos un saņēmis
500 rubļus. Mākslinieks Parīzē pasūtījis gleznas litogrāfiju un visi korpusa oficieri pasūtījuši
litogrāfijas eksemplāru par 3 sudraba rubļiem. Pats gleznotājs ir ieguvis izcilu mākslas un
medicīnas izglītību un atstājis nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas mākslas vēsturē.

Vincents Smakausks (1797-1876) Foto no Vl.Drema grāmatas ,,VincentasSmakauskas”

Ja par autoru viss ir skaidrs, tad kāda Aleksim Rīdigeram saistība ar Latviju. Arī šeit meklējumi
vainagojas ar atbildi - Fridrihs Aleksandrs fon Rīdigers (1799-1855) , (uzsākot dienestu vārdu
pārkrievojis uz Fjodors Vasiļjevičs) dzimis Mītavā senā baltvācu dzimtā, arī skolojies Mītavā
un visu atlikušo mūžu pavadījis Krievijas imperatora militārajā dienestā. Piedalījies visās
nozīmīgākajās 19.gs. kara darbībās - pret zviedriem, 1812. gadā Krievijas karā pret Napoleonu
un tā sabiedrotajiem, ieguvis ģenerālleitnanta pakāpi Krievu - turku karā, 1831. - ģenerāl-
adjutanta pakāpi un piedalījies poļu un ungāru nacionālās kustības apspiešanā. 1847. gadā
kļuvis par kavalērijas ģenerāli un ieguvis grāfa titulu. Apbalvots ar Sv .Vladimira, Sv. Annas,
Sv. Georga dažādu pakāpju ordeņiem, medaļām, ārzemju apbalvojumiem. 1836. gadā noslēdzis
laulību ar Luīzi Karlovnu Firksu. Bērnu ģimenē nebija. 73 gadu vecumā miris Karlsbādē. Izcilā
Rīdigeru dzimta 21.gs vainagojās ar patriarhu Aleksiju II (1929-2008).
Pārsteigums bija patiesi liels! Kādas personības, kādi likteņi! Un visi krustojas 19.gs Mītavā.


Grāfs Ridigers Fjodors Vasiljevičs (1799-1855) Portrets no Džordža Dou darbnīcas. 19.gs.

Līdz vēl nesenam brīdim, glezna neviena neievērota glabājās muzeja krājumā. Neparastās
tematikas dēļ tā kā svešs viesis kautrīgi turējās nomaļus. Bet tagad, mākslas darbs, kas radīts kā
liecība tālam vēsturiskam notikumam, atnesis vēstījumu 21.gs. par lietuviešu, baltvācu izcilām
personībām un nelielu atblāzmu no zudušā otrā vecākā muzeja Latvijā.

Restauratore Saiva Kuple