P. BRĪVS
O. 11:00 - 18:00
T. 11:00 - 18:00
C. 11:00 - 18:00
P. 11:00 - 18:00
S. 11:00 - 18:00
Sv. 11:00 - 18:00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Muzeja apmeklētājiem no jauna ir pieejama apskatei ATENEUM lekciju zāle, kur var iepazīties ar fotoattēliem par Academia Petrina ēkas vizuālā izskata maiņu no 1775.gada līdz 1944.gadam pēc gravīru un fotogrāfiju materiāla.

Kā arī, pēc iepriekšēja pieteikuma, ir iespējams noklausīties muzeja speciālistu sagatavotās lekcijas par kādu Jelgavas vai Zemgales novada vēstures izpētes tēmu.

Ekspozīcijā novietots arī informatīvs materiāls par apgaismības laikmetu, kas bija viens no priekšnoteikumiem, lai sekmētu Academia Petrina celtniecību Jelgavā.

Ekspozīcija "Zem svešām varām dzīve turpinās" konceptuāli un hronoloģiski turpina 2012.gadā atklāto ekspozīciju "Jelgava – Zemgales pērle."

Latviešu tautai 20.gs. bija „izdzīvošanas gadsimts” šī jēdziena fiziskajā nozīmē (latviešu skaits 20.gs.samazinājās), kas savijās ar centieniemsaglabāt latviešu nāciju kā kopību un nosargāt savu kultūru un latvisko identitāti.

1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais pasaules karš, 18.novembrī proklamēja Latvijas Republiku, kurai vēl bija jāpierāda tiesības ieņemt vietu uz politiskās vēstures skatuves.

Vienīgais Jelgavas laikraksts „Dzimtenes Ziņas” aicināja iedzīvotājus pulcēties ap savu neatkarīgās Latvijas valdību, jo ienaidnieku bija daudz un Jelgavai šajā varu un valdību jūklī ir bijis tas “gods” vairākām no tām kalpot par rezidenci.

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija „Aizvēsture un Livonijas periods” atspoguļo Zemgales novada vēsturi aizvēstures un Livonijas konfederācijas periodā.

Uz arheoloģiskā materiāla bāzes vitrīnās „Akmens laikmets un agro metālu periods”, „Agrais un vidējais dzelzs laikmets” un „Vēlais dzelzs laikmets” ir izvietoti artefakti gan no akmens laikmeta cilvēku apmetnēm Zemgales novadā, gan no seno zemgaļu kapulaukos un pilskalnos atrastā arheoloģiskā materiāla.

Ekspozīcija “Jelgavas novads Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā (1561 – 1795)” sniedz ieskatu Jelgavas saimnieciskajā un kultūras dzīvē no 16. līdz 18. gadsimtam. Jelgavas pilsēta un novads 234 Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas gados piedzīvojis būtiskas pārmaiņas politikā, ekonomikā, materiālajā un garīgajā kultūrā.

Ģ. Eliass ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem. Viņa dzīve ritēja laikā, kad lieli vēsturiski notikumi vairākkārt mainīja Latvijas tautas likteni tāpat kā citu Eiropas tautu likteņus un nenoliedzami ietekmēja 20.gadsimta mākslas attīstību.

1903. – 1904. gadā Ģ. Eliass apguva glezniecības pamatus pie latviešu mākslas klasiķiem J. Valtera un V. Purvīša.

Pēc tam no 1909. līdz 1913. gadam viņš studēja Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā pie izcilajiem beļģu meistariem profesoriem H. Rišīra un J. Delvila.