Ģederts Eliass (1887 – 1975) ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem. Viņa dzīve ritēja laikā, kad lieli vēsturiski notikumi vairākkārt mainīja Latvijas tautas likteni tāpat kā citu Eiropas tautu likteņus un nenoliedzami ietekmēja 20.gadsimta mākslas attīstību.
1903. – 1904. gadā Ģ. Eliass apguva glezniecības pamatus pie latviešu mākslas klasiķiem J. Valtera un V. Purvīša.
Pēc tam no 1909. līdz 1913. gadam viņš studēja Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā pie izcilajiem beļģu meistariem profesoriem H. Rišīra un J. Delvila.
Beidzis studijas Briselē Ģ. Eliass devās papildināt zināšanas uz Parīzi, kur 1913. gadā vairākus mēnešus mācījās Žiljēna akadēmijā pie Ž. P. Lorānsa. Ģ. Eliasa glezniecības pamatā ir klasiskās mākslas principi, tā veiksmīgi iekļaujas Latvijas kultūras kontekstā.
Lai gan Ģ. Eliass ir viens no pazīstamākajiem reālisma meistariem latviešu glezniecībā un viņa lauku žanra gleznas ir latviešu glezniecības zelta fonds, tomēr viņš ir arī viens no spožākajiem fovisma un neoklasicisma pārstāvjiem latviešu tēlotājā mākslā. Liela daļa Ģ. Eliasa dzīves – 30 gadi – ir saistīti ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kur viņš vadīja Akta gleznošanas klasi un Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Paralēli šim darbam mākslinieks veica zinātnisko darbu, proti no 1927. līdz 1940. gadam viņš strādāja Latviešu konversācijas vārdnīcā par Vispārējās mākslas nodaļas vadītāju.
Ģ. Eliass ir atstājis bagātu radošo mantojumu – vairāk nekā 1 000 eļļas gleznu, ap 600 akvareļu, ap 200 pasteļu, kā arī pāris tūkstošus zīmējumu. Lielākā daļa viņa darbu atrodas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā. Divās ekspozīcijas zālēs apskatāmas 67 dažādos daiļrades periodos tapušas gleznas, akvareļi, pasteļi, zīmējumi, fotogrāfijas un dokumenti no mākslinieka arhīva, daļa viņa bibliotēkas, mēbeles un bagātā austrumu mākslas kolekcija. Ģ. Eliasa darbi atrodas ne tikai Latvijas muzejos, bet arī vairākos Eiropas muzejos, piem., Modernās mākslas muzejā Parīzē, Maskavā, Helsinkos, Oslo, Malmē.
