G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • JELGAVA - ZEMGALES PĒRLE
    JELGAVA - ZEMGALES PĒRLE
  • JELGAVA - ZEMGALES PĒRLE
    JELGAVA - ZEMGALES PĒRLE
Jelgava - Zemgales pērle

           1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais pasaules karš, 18.novembrī proklamēja Latvijas Republiku, kurai vēl bija
jāpierāda tiesības ieņemt vietu uz politiskās vēstures skatuves. Vienīgais Jelgavas laikraksts „Dzimtenes Ziņas” aicināja
iedzīvotājus pulcēties ap savu neatkarīgās Latvijas valdību, jo ienaidnieku bija daudz un Jelgavai šajā varu un valdību jūklī
ir bijis tas “gods” vairākām no tām kalpot par rezidenci.
          Pirmā pasaules kara postījumi, cīņas ar sarkano armiju, proletariāta diktatūra, bermontiāde - smags mantojums,
kuru nācās pieņemt pilsētai un tās iedzīvotājiem, lai veidotu jaunu tās tēlu neatkarīgajā Latvijas valstī.
Pārvarējusi grūtības, Jelgava kļuva ne tikai par apriņķa (1920) centru, bet visas Zemgales metropoli, tā lēnām atguva
19./20. gadsimtu mijā sasniegto rūpnieciski saimniecisko un kultūras ietekmi Latvijā. Vēl vairāk - t.s. starpkaru periodā
Jelgavai un Zemgalei bija īpaša vieta un loma Latvijā. Zemgales pagātnes un zemgaliskā idealizācijai bija konkrēti mērķi,
kas visspilgtāk izpaudās K.Ulmaņa autoritārās ideoloģijas laikā. Zemgales lauku estētisko ainavu un tās iedzīvotāju ētiskos
uzskatus uzlūkoja par etalonu latviskumam un valsts saimnieciskās attīstības virzienam. Zemgales saimnieka tēls tika
pasniegts kā atdarināšanas cienīgs katram latvietim.