P.   SLĒGTS
 O.  10 - 17
 T.  10 - 17
 C.  10 - 17
 P.  10 - 17
 S.  10 - 17
 Sv.  10 - 17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Šī gada aprīļa beigās Jelgavas vēstures un mākslas muzejs saņēma informāciju no modra jelgavnieka, ka Ošu ceļā esot atrasti kapakmeņi ar uzrakstiem senebreju valodā. Aizbraucot turp, muzeja speciālisti ceļa malā tiešām atrada divus granīta pieminekļus. Tika nolemts akmeņus notīrīt un aizvest uz ebreju kapiem Miera ielā. Tajā pašā dienā pieminekļi atgriezās savā vēsturiskajā vietā.

Pirms 75 gadiem beidzās Otrais pasaules karš. Jelgava nacistu kapitulāciju svinēja drupās – 1944. g. jūlija un augusta kauju skarbajās liecībās. 

Gaisma ir viens no cilvēka eksistences stūrakmeņiem. Uguns atklāšana un izmantošana bija cilvēces svarīgākais atklājums un turpmāk dažādos veidos cilvēks mēģināja pakļaut uguni, lai tā būtu droša un kalpotu, nevis iznīcinātu.

Apmēram 17. gs. vidū tika īstenota hercoga Jēkaba iecere apgādāt pilsētniekus ar ūdeni, izrokot kanālu, kas savienoja divas upes – Svēti un Driksu. Tā kā Jelgava atrodas zemā vietā un regulāri mēdza applūst pavasara plūdu laikā, tad tika izveidots slūžu dīķis, kura uzdevums bija regulēt ūdens līmeni kanālā.

Jelgavu mākslas darbos ir attēlojuši daudzi mākslinieki, lielākoties jelgavnieki. Šoreiz izvēlējāmies gleznotāja Mārča Stumbra (1942-2014) darbus, kuros pilsētu ieraugām gan 18. gadsimtā, gan mūsdienās. Mākslinieks ir ielūkojies gan pilsētas nomalē, gan nav aizmirsis iemūžināt arī Jelgavas pili.

Skvēri uz vēstures skatuves parādās 19. gs., kļūstot par pievienoto vērtību jebkuras funkcijas apbūves teritorijai vai arī, pildot savu ekonomisko funkciju, palīdz organizēt pilsētvidi, izcelt vai atdalīt tās atsevišķas funkcionālās zonas. Skvēriem, salīdzinājumā ar parkiem, ir būtiska priekšrocība – tos var iekārtot jebkurā piemērotā laukumā, īpaši nedomājot pie tālākajām un tuvākajām perspektīvām, alejām un daudzām citām lietām, kas ir nepieciešamas, lai iekārtotu skaistu un plašu parku.  

Uz skvēra, uz spīdošā pilsētas skvēra,
Kur pretim nāk jaunavas tievas kā diegi
Ar cepurēm baltām kā kalngalu sniegi,
Es nozogu sauli un iespraužu acīs..

 

/A. Čaks dzejolī “Uz skvēra”

Fridrihs Vesmanis – jurists, Jelgavas pilsētas galva (domes priekšsēdētājs), 1.Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas sūtnis Lielbritānijā. Amati un cilvēks, kuram dzīve uzliek pienākumu pret sevi un savu valsti, un tāds bija Fr.Vesmanis savā un valstsvīra dzīvē. 

Cariskās Krievijas laikā cauri Latvijas teritorijai būvētās dzelzceļa tranzīta maģistrāles jaunajā ģeopolitiskajā situācijā pēc Pirmā pasaules kara bija zaudējušas savus ekonomiskos preču ražošanas rajonus, kas nodrošināja kravu pārvadājumus uz attiecīgām maģistrālēm. Piemēram, vienu no ekonomiski izdevīgākajām dzelzceļa maģistrālēm cariskajā Krievijā: Liepāja – Romni dzelzceļa līnija jaunajos politiskajos apstākļos bija sadalīta starp četrām valstīm – Krieviju, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Cariskās Krievijas pirmklasīgā eksporta osta – Liepāja – faktiski bija palikusi bez preču piegādes rajoniem un tāpēc satiksmes modernizācijas ietvaros tirdznieciskās un politiskās aprindas rosināja pirmo Latvijas Republikas iekšzemes dzelzceļa perspektīvo izbūvi organizēt virzienā no nozīmīgā Jelgavas dzelzceļa mezgla uz Liepāju.

Jelgavai 755 – esam devītie Latvijā, ja skatāmies pēc dibināšanas gadiem. Rīga, Cēsis, Valmiera, Aizpute, Kuldīga, Ventspils, Limbaži, Piltene dibinātas pirms Jelgavas. Dažām no nosauktajām pilsētām liktenis nav bijis labvēlīgs, lai augtu un attīstītos. Tas pats varēja notikt arī ar Jelgavu, taču – nē! Jelgava uz pasaules vēstures skatuves ir noturējusies un savas pozīcijas netaisās atdot.

Šogad aprit 200 gadi kopš Jelgavā uzsākta vērienīga hercoga Jēkaba kanāla rekonstrukcija, kuras rezultātā mūsu pilsēta ieguva toreiz modernāko hidrotehnisko būvi Baltijā. Atmiņu par šo notikumu glabā mūrnieka ķellīte, kas atrodas muzeja ekspozīcijā.

1 lapa no 10