Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu pār ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un tā nodaļas apmeklētājiem ir slēgtas no 2020. gada 21.decembra līdz 2021. gada 25.janvārim (ieskaitot).

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Senākais un svarīgākais Jelgavas nocietinājums bija pils, kurā atradās garnizons un kur briesmu gadījumā varēja patverties pilsētnieki. Savukārt pilsēta līdz pat 17. gs. vidum bija pilnīgi atklāta iebrucējiem. Līdz ar šaujamieroču izplatību 15. gadsimtā viduslaiku pils mūri vairs nevarēja kalpot par drošu aizsargu. Nav zināms precīzi, kad Jelgavas pils tika papildināta ar zemes nocietinājumiem, bet 1614. gadā tie jau bijuši. Jelgavas cietoksni veidoja zemes valnis ar četriem bastioniem (tā laika dokumentos saukti par rondeļiem, kas nav gluži pareizi, jo rondelis ir apaļas formas nocietinājums). Bastioniem priekšā bija paredzētas palisādes (dažāda augstuma stāvkoku sēta vai siena, kas tiek izmantota kā aizsardzības būve), kas apskautu cietoksni tikai daļēji.

Kurzemes un Zemgales hercogisti zināmā mērā var uzskatīt par Baltijas valstisko veidojumu, kas pastāvēja 234 gadus (1561–1795) un būtiski ietekmēja mūsu zemes un tautas vēsturi, jo bez tās arī Latvijas vēstures stāsts būtu citāds. Tā kā šogad aprit 460 gadi kopš hercogistes dibināšanas, pakāpeniski atgādināsim mūsu mājas lapas apmeklētājiem par svarīgiem cilvēkiem un interesantiem notikumiem hercogistes vēsturē.