Muzejs apmeklētājiem slēgts līdz turpmākajam Ministru Kabineta rīkojumam. 

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Jēkaba vecākais dēls hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650–1698, valdīja kopš 1682). Lielu uzmanību pievērsa Jelgavas attīstībai, ar tēva iesākto manufaktūru un modernās ražošanas attīstībujaunais hercogs neaizrāvās.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs bija un ir Latvijas vēsturē bieži pieminēta sava laikmeta politisko eliti reprezentējoša personība, kurš gribēja un varēja savu pārvaldīto hercogisti izvirzīt Eiropas attīstīto valstu avangardā un atstāt pēctečiem pārtikušu un starptautiskajās attiecībās respektētu valsti. 

Hercogs Frīdrihs (1569–1642, valdīja no 1587. līdz 1616. gadam Zemgalē, no 1617. gada visā hercogistē).

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija daļa no Livonijas mantojuma, kas tās daudzo hercogu vadībā attīstījās uz labo vai slikto pusi. Kāds bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sākums, kādu vietu hercogiste ir atsājusi vēsturē, kādus darbus vai nedarbus hercogi veica - nospied "lasīt vairāk" un uzzini!

Vilhelms (1574–1640, valdīja 1587–1617), hercoga Gotharda dēls, Kurzemes un Zemgales hercogs (1587–1596) kopā ar brāli Frīdrihu 1596. gadā kļuva par sadalītās hercogistes Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā.

Gothards (1517–1587, valdīja kopš 1562), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs (1559–1562), pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs. 

Kurzemes un Zemgales hercogisti ir vadījuši vairāki hercogi ne tikai zināmie hercogi Pēteris, Ernsts Johans, Jēkabs vai Gothards. Šajā hercogistes svētku gadā esam izveidojuši galeriju, kas iepazīstina ar hercogiem, kādus darbus tie savā valdīšanas laikā ir darījuši. Katru nedēļu ievietosim par katru hercogu arī plašāku rakstiņu, kas iepazīstinās ar viņiem tuvāk, par hercogisti viņu valdīšanas laikā un mūsu mīļo Jelgavu. 

Filosofs un matemātiķis, vācu klasiskās filosofijas aizsācējs, “kritiskās” jeb “transcendentālās” filosofijas iedibinātājs. 

1693. gada 8. februārī [28. janvārī pēc v.st.] dzimusi Anna Ionovna, Krievijas cara Pētera I pusbrāļa  meita, kurai bija lemta  svarīga loma arī Kurzemes un Zemgales hercogistes liktenī.

Johans III Bernulli, brīnumbērns, matemātiķis, filozofs, astronoms, plaša profila speciālists, 1772. gadā Prūsijas Karaliskās akadēmijas uzdevumā apceļoja Eiropu. Ceļojumu laikā 1787.gadā kādu brīdi Bernulli viesojās arī Jelgavā, kurā iepazinās ar hercogu Pēteri un hercoga dibināto izglītības iestādi Academia Petrina.