Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu pār ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un tā nodaļas apmeklētājiem ir slēgtas no 2020. gada 21.decembra līdz 2021. gada 6.aprīlim (ieskaitot).

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Kā Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā sargāja pilsētu

Kā Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā sargāja pilsētu

Senākais un svarīgākais Jelgavas nocietinājums bija pils, kurā atradās garnizons un kur briesmu gadījumā varēja patverties pilsētnieki. Savukārt pilsēta līdz pat 17. gs. vidum bija pilnīgi atklāta iebrucējiem. Līdz ar šaujamieroču izplatību 15. gadsimtā viduslaiku pils mūri vairs nevarēja kalpot par drošu aizsargu. Nav zināms precīzi, kad Jelgavas pils tika papildināta ar zemes nocietinājumiem, bet 1614. gadā tie jau bijuši. Jelgavas cietoksni veidoja zemes valnis ar četriem bastioniem (tā laika dokumentos saukti par rondeļiem, kas nav gluži pareizi, jo rondelis ir apaļas formas nocietinājums). Bastioniem priekšā bija paredzētas palisādes (dažāda augstuma stāvkoku sēta vai siena, kas tiek izmantota kā aizsardzības būve), kas apskautu cietoksni tikai daļēji.

Poļu–zviedru kara laikā 1621. gada 2. [12.] oktobrī Jelgavu ieņēma zviedru karaspēks un aplenca pili. Jau nākamajā rītā pilskungs Šrēders bez mazākās pretošanās kapitulēja. Hercogs Frīdrihs to nosaucis par nodevību un licis Šrēderu tiesāt, jo uzskatīja, ka artilērijas, šauteņu un pulvera pietiktu, lai pils izturētu vismaz vienu uzbrukumu līdz papildspēku atnākšanai. Tiesa gan, hercogs ignorēja to, ka pilī atradās tikai 40 bruņoti vīri, kuru nekādi nepietiktu pils aizstāvēšanai. Turklāt pēc pavasara ledus iešanas un paliem nocietinājumu stāvoklis bija pavisam bēdīgs. Arī palisādes bija satrunējušas un eksistēja diezgan nosacīti. 1622. gada februārī Jelgavas pili aplenca poļu–lietuviešu karaspēks, un zviedri noturējās līdz jūnija beigām (no 900 zaldātiem dzīvi palika vien 75).

Jelgavas pils padošanās līgums 1625. g. 23. septembrī v. st Ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa zīmogu. LVVA 581. f. 11. apr. 1

Autors
Edgars Umbraško 
Galvenais speciālists

 

Izmantotie attēli:
Mītavas cietoksnis ap 1625. g. Zviedrijas kara arhīvs, Stokholma.
Jelgavas pils padošanās līgums 1625. g. 23. septembrī (v. st.). Ar Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa zīmogu. LVVA, 581. f., 11. apr., 1. l.