P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Izstāde "Rīgas porcelāna stāsts 20. gadsimta 60.­–90. gados."

No 27.08. līdz 06.11. muzejā jauna izstāde " Rīgas porcelāna stāsts 20. gadsimta 60.­–90. gados. Ieskats Annas un Aivara Vinteru plānsienu porcelāna kolekcijā. Moka kafijas servīze “Vita”. 

 

Annas un Aivara Vinteru kolekcija
Mākslinieces Zinas Ulstes izveidotā plānsienu porcelāna moka kafijas servīze VITA

 

Tā sākās

Mēs mājās dzeram espresso. Kā zinām, espreso kafijas tilpums ir mazs. Tāpēc, sākot lietot espresso, nācās mainīt arī traukus, no kuriem dzeram.

Aivars interesējas par vēsturi, un priekšmeti ir vēstures liecības. Tāpēc Aivars bieži apmeklēja kolekcionāru tirgus, no kuriem gandrīz katrreiz atgriezās ar kādu skaistu porcelāna tasīti un apakštasīti. Protams, visbiežāk tās bija no Rīgas porcelāna fabrikas plānsienu porcelāna moka kafijas servīzēm “Vita” vai “Marianna”.

Šīs tasītes un apakštasītes ir pārāk trauslas ikdienas lietošanai, un ar laiku sāka veidoties kolekcija.

 

Tā turpinājās

Varētu teikt, ka šī kolekcija ir pandēmijas laika sekas, jo tieši tad pilnīgi neapzināti sākām pastiprināti interesēties par RPF traukiem, un pamazām sāka veidoties visai nopietna kolekcija. 

 

Kāpēc tieši VITA:

VITA ir klasika – eleganta, smalka, trausla. Izstādē skatāma tikai servīze VITA, parādot, cik dažāda šī servīze bijusi. To rotā dažādi ornamenti, kas ietver gan latviešu etnogrāfisko rakstu elementus, dažādas ģeometriskas formas, ziedu, augu un dzīvnieku attēlus. Izstādē  eksponētājām servīzēm VITA ir gan mehāniski veidotie zīdspiedes dekoli, gan arī ar roku gleznotie.

Lai gan rakstos tiek minēts, ka ir ap 40 dažādu dekolu un zīmējumu variantu, taču šeit VITA ir pārstāvēta ar 57 dažādiem dekoliem. Ir zināmi vēl vairāki dekoli, ar ko ceram kolekciju papildināt.

 

Plānsienu porcelāns
Kafijas servīze VITA

 

STĀSTS PAR DIVIEM CUKURTRAUKIEM

 

1968. gadā māksliniece Zina Ulste izveidoja pirmo plānsienu porcelāna servīzes paraugu, kuram tika dots pagaidu nosaukums MOKA. Tajā laikā tika nolemts Lēdurgas ielas iecirknī Mīlgrāvī attīstīt jaunu darbības virzienu – plānsienu porcelāna ražošanu. Ja parastajam porcelānam drumstalas (tā sauc trauka sieniņas biezumu) izmērs ir 2–4mm, tad plānsienu porcelānam tas ir līdz 2mm. Šī porcelāna veida ražošanu mazāk ietekmēja tolaik pastāvošie standarti, kas deva lielāku izteiksmes brīvību māksliniekiem, un izvēle sevi attaisnoja, jo plānsienu porcelāns kļuva par Rīgas porcelāna un fajansa frūpnīcas ( no 1963. gada) vizītkarti daudzu gadu garumā.

1969. gadā izgatavoja pirmās servīzes un jau ar to nosaukumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās – VITA. Konusveida formu kompozīcijas līdzsvarojumam māksliniece bija izvēlējusies kontrasta principu – augšpusē sašaurinātajai kafijas kannai un krējuma kanniņai pretstatā bija plati atvērts cukurtrauks. Bet arī šeit neiztika bez ražošanas tehnoloģiju ietekmes – 1970. gadā izgatavošanas ērtības labad cukurtrauka formu nācās mainīt, padarot to līdzīgu abiem pārējiem servīzes centrālajiem priekšmetiem.

Atskatoties uz šo notikumu, mēs varam runāt par "veco VITU" un "jauno VITU" - ja jums ir servīze ar augšpusē paplatinātu cukurtrauku, tad jūs turat rokā vienu no pirmajiem šīs servīzes eksemplāriem, kādus ražoja vien nepilnus divus gadus – 1969.-1970.

 VITAI pieder rekords kā visilgāk ražotajai vietējā autora servīzei "Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcā". Tā tika ražota līdz pat rūpnīcas darbības beigām: arī mūsdienās var sastapt baltas, neapgleznotas VITAS. Laikam jau arī dekolu daudzveidībā VITU grūti pārspēt – kolekcijās ir vairāki par 40 dažādu dekolu un zīmējumu variantu, un tas diez vai ir galīgais skaits.

 

Cukurtrauki"Vita" cukurtrauki, pa kreisi 1969. - 1970. gads, pa labi 1970. gads. 

 

Vita tilpums – 60 ml

“Vita” tika ražota līdz pat 1997. gadam
https://www.rigasporcelans.lv/rp-produkcija/tejas_un_kafijas_servizes/vita/

 

Porcelāna zīmes

 

 

https://www.delfi.lv/kultura/mantojums/rigas-porcelans-vertiba-kas-atspogulo-vesturi.d?id=53888727

 

Rīgas porcelāns – vērtība, kas atspoguļo vēsturi

 Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcas (RPR) ražojumi, īpaši plānsienu porcelāna kafijas servīzes, pēdējo gadu laikā piedzīvojuši renesansi. Vairākus gadu desmitus nostāvējušas dziļākajos bufetes un trauku skapja plauktos vai pat šķūnīšos, tās kautrīgi, bet pārliecinoši pastumj malā 90.  gadu hitu "franču stiklu" un bezpersoniski vienādās brokastu krūzes ar dažādas kvalitātes korporatīvajiem saukļiem, logotipiem un raibām bildītēm virsū. Un tas vēlreiz atgādina, ka mūsu vēsture spoguļojas it visā, arī visparastākajā tējkannā, kafijas krūzītē vai olu trauciņā ar tautumeitas bruncīšiem. 

https://www.laikmetazimes.lv/2015/12/14/rigas-porcelans-4dala-padomju-gadu-spozums-un-posts/

Līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām zīdspiedes dekoli ražošanā gandrīz pilnīgi aizstāja manuālo dekorēšanu. Mākslinieki galvenokārt strādāja, lai radītu zīdspiedes dekolus mehāniskai zīmējuma pārnešanai uz porcelāna virsmas. Pēc zīdspiedes dekola ieviešanas izveidojās savs Rīgas porcelānam vien raksturīgs dekorējuma stils. Krāsu gammā un tonalitātē tas bija neuzbāzīgs un mierīgs, pat tad, ja tika lietotas košas krāsas. Zīmējumā un kompozīcijā dominēja ornaments – variācijas par latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, dažādas ģeometriskas formas un augu stilizācija.

Pēc fajansa trauku ražošanas pārtraukšanas 1968. gadā uzņēmuma nosaukums mainījās vēlreiz – tagad tā bija “Rīgas porcelāna rūpnīca”. 1970. gadā tika izveidota tehnoloģiskā līnija plānsienu porcelāna ražošanai, kas kļuva par vienu no RPR specialitātēm. Plānsienu porcelānam bija nepieciešamas jaunas trauku formas un arī šajā jomā novatore izrādījās Zina Ulste. Viņas pirmo plānsienu moka kafijas servīzi “Vita” vēl joprojām var uzskatīt par mākslinieciskā risinājuma un ražošanas tehnoloģisko prasību sintēzes etalonu. Drīz ražošanā cita pēc citas tika ieviestas vēl trīs plānsienu porcelāna servīzes - moka kafijas servīze “Marianna”, tējas servīze “Sigulda” (abu autors Ē. Ellers), un kafijas servīze “Nelda” (autors L. Agadžanjans). Sadarbībā ar kolekcionāriem tās eksponēsim turpmāk.

 

Informāciju apkopoja Anna Vintere

Muzejs pateicas kolekcionāriem par sadarbību.