P.   SLĒGTS
 O.  11 - 18
 T.  11 - 18
 C.  11 - 18
 P.  11 - 18
 S.  11 - 18
 Sv.  11 - 18

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Pirmdiena, 03 Augusts 2020 15:43

Vērtīgais atradums

Šī gada aprīļa beigās Jelgavas vēstures un mākslas muzejs saņēma informāciju no modra jelgavnieka, ka Ošu ceļā esot atrasti kapakmeņi ar uzrakstiem senebreju valodā. Aizbraucot turp, muzeja speciālisti ceļa malā tiešām atrada divus granīta pieminekļus. Tika nolemts akmeņus notīrīt un aizvest uz ebreju kapiem Miera ielā. Tajā pašā dienā pieminekļi atgriezās savā vēsturiskajā vietā.

Ebreju kapi

Brīnumainā kārtā pieminekļi bija lieliski saglabājušies, lai gan abiem nodauzītas pamatnes. Uzraksti bija skaidri salasāmi, tie rakstīti jidišā un vācu valodā. Kolēģi no muzeja “Ebreji Latvijā” palīdzēja atšifrēt šos uzrakstus. Pirmajam akmenim jidišā iekaltais teksts vēstī, ka šeit dus Ašera Levensona meita Sāra, mirusi 5631. gada 9. Adarā [1871. g. 2. martā pēc Gregora kalendāra]. Otrajā pusē tāds pats teksts vācu valodā. Oriģinālais uzraksts: פ''נ האשה מר שרה בת ר אשר לעויענזאהן נ ט ארר ראשין שתרלאק תנצבה

Otrajā piemineklī teksts iekalts tikai vienā skaldnē, tas veltīts Reizelai Jakobsonai, kohena (garīdznieka) Meira Veinreiha meitai, kura mirusi 5661. g. 29. Ijarā [1901. g. 18. maijā pēc Gregora kalendāra]. Vācu teksts apakšpusē ir lakoniskāks: “Šeit dus mūsu mīļā māte Roza Jakobsona”.

Oriģinālais uzraksts: פ''נ אשה בבררה וצנועה מרייזעל יאקאבזאהן בת ר מאיר הכהן וויינרייך נפטרה בט אייר. Hier ruht unsere geliebte Mutter Rosa Jacobsohn

Ebreju alfabēta īpašība ir tāda, ka skaitļi tiek pierakstīti ar burtiem, un tos vienkārši saskaita. Lai atšķirtu ciparu no burta, tiek lietotas pēdiņas (׳ jeb gereš un ׳׳ jeb geršaim). Piemēram, R. Jakobsonas dzīves gadi ir: 400+50+90+20+5=565 un 400+200+60+1=661 (piecinieku tūkstošgades apzīmējumam parasti nerakstīja). Proti, sieviete bija nodzīvojusi garu mūžu – 96 gadus.

image3

Bet kā šie pieminekļi no Miera ielas bija nokļuvuši Ošu ceļā, pilsētas pretējā galā?

Apskatot atraduma vietu, tika konstatēts, ka pašlaik tur notiek purvainās teritorijas aizbēršana ar smiltīm un granti. Acīmredzot kapakmeņi nejauši nokļuva kravas automašīnā kopā ar granti, un tos pamanīja tikai pēc izkraušanas. Par to liecināja arī pieminekļu izvietojums: tie nolikti ceļa malā.

Vēl jānoskaidro, kur ņemta grants, taču skaidrs, ka šādas vietas Jelgavā ir vairākas, un, diemžēl, katrā no tām var atrast kādu senu Jelgavas kapakmeni. Pilsētas atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara plaši tika lietoti materiāli no likvidētiem vecās Jelgavas kapiem. Granītu, marmoru un smilšakmeni no seniem pieminekļiem drupināja un izmantoja ielu seguma uzbēršanā vai arī ieraka tāpat vien. Saglabājušās liecības par to, ka senās kapu plāksnes izmantotas Jelgavas lidlauka būvniecībā, arī kinoteātra (mūsdienās biznesa centra) “Zemgale” pamatos. Savukārt Kalnciema ielā pirmajos pēckara gados kāds priekšnieks izmantojis kapa plāksnes savas privātmājas pamatiem. Dažiem pieminekļiem “paveicās” nedaudz vairāk – tie netika iznīcināti, bet izmantoti otrreiz – ar noskaldītiem krustiem un jauniem uzrakstiem nokasīto vietā, tos uzstādīja virs jauniem apbedījumiem. 

Jelgavas ebreju kapi ir vieni no senākajiem Latvijas teritorijā, tie izveidoti jau Kurzemes hercogistes laikā, kad 1730. gadā pilsētā tika dibināta apbedīšanas biedrība “Hevra-Kadiša”. Šeit apglabāja ebrejus arī no citām pilsētām, tāpēc kapu teritorija vairākkārt paplašināta (1825. un 1926. gadā). Kapsētā apglabāti vairāki ievērojami cilvēki, to skaitā Šimons Blūmenfelds – kaligrāfs, kurš pēc nostāstiem 19. gs. sākumā pasniedza Romas pāvestam Pijam VII pilnu Toras tekstu uz papīra gabala, ko saritinātā veidā varēja izlaist cauri gredzenam; kā arī literāts un vēsturnieks Ruvens Jozefs Vunderbars (1812–1868), kurš 1853. gadā sarakstīja Vidzemes un Kurzemes ebreju vēsturi. 

image4Jelgavas pilsētas plāna fragments. 1936.g. JVMM

Laika gaitā teritorijā ap tagadējo Miera ielu izveidojās vairākas kapsētas – Staļļplača kapi, nespējnieku kapi aiz Romas patversmes, vācu Sv. Trīsvienības draudzes jaunie kapi, krievu garnizona kapi (kur vēlāk apglabāja arī vācu zaldātus un bermontiešus) un 20. gs. sākumā – latviešu Sv. Nikolaja draudzes kapi. Pilsētas robežās šī teritorija tika iekļauta 1927. gadā. 

1941. gada 29. jūnijā Jelgavas ebrejiem sākās visdrūmākie laiki. Nacistu okupācijas vara un latviešu palīgpolicija līdz septembrim plānveidīga genocīda ietvaros iznīcināja visus Jelgavas ebrejus (ap 2000 cilvēku). Upurus nošāva bijušā 3. Jelgavas kājnieku pulka šautuvē. Tā atradusies mežā aiz ebreju kapiem. Arī vēlāk tur tika slepkavoti padomju aktīvisti un no ārzemēm atvestie ebreji. Tautā šo teritoriju dēvēja par Nāves mežu.

image5

Tāpat kā Rīgā un citās Latvijas pilsētās, arī Jelgavā nacistu okupācijas laikā ebreju kapi tika izdemolēti. Arī padomju gados teritorija netika kopta, vēl jo vairāk – kapakmeņus laupīja un izmantoja kā būvmateriālus. 20. gadsimta 70. gadu beigās tika rekonstruēta Miera iela, kas savienoja Lietuvas un Bauskas šoseju. Trasi paplašinot, tika skarta arī izdemolēto kapu teritorija. Tikai sākot ar 1989. gadu, Latvijas ebreju kultūras kopienas Jelgavas grupa rīkoja regulāras talkas bijušajos kapos. Talkās piedalījās arī citu kultūras biedrību pārstāvji, kā arī brīvprātīgie no dažādiem Jelgavas uzņēmumiem. Teritorijas nomalē vēl līdz 1992. gadam saglabājās nelikumīgi ierīkotie sakņu dārzi un būdas. Ar ebreju kopienas un vietējo brīvprātīgo pūlēm, kapi tika labiekārtoti, tiem apkārt iestādīts egļu dzīvžogs, bet 1993. gadā uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks Uldis Staģis). Savukārt 1992. gada novembrī Nāves mežā atklāja piemiņas akmeni Holokausta upuriem (tēlnieki Otto un Ērika Saksoni). 1995. gadā ebreju kapu un Nāves meža teritoriju apsekoja Zemessardze, tika atrasti un likvidēti vairāk nekā 100 munīcijas lādiņi. 

image6
Autora foto.

Mūsdienās kādreiz plašo ebreju kapu vietā ir palikušas vien kādas 50 kapu kopiņas un daži granīta pieminekļi. Tagad tiem pievienojās atgūtie Sāras Levensones un Reizelas Jakobsonas kapakmeņi. Teritorija tiek uzturēta kārtībā, pļauta zāle. Arī Nāves meža memoriāls tiek kopts, ik gadu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Jelgavas ebreju biedrība un pilsētas pašvaldība tur rīko Holokausta upuru piemiņas brīdi. Šogad 4. jūlijā Jelgavas ebreju biedrības biedri apmeklēja arī ebreju kapus Miera ielā un nolika ziedus par godu apglabātajiem – zināmajiem un nezināmajiem.

 

Autors
Edgars Umbraško
Galvenais speciālists

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs pateicas Sergejam Novikovam un Rīgas ebreju kopienai par informāciju un muzeja “Ebreji Latvijā” direktoram Iļjam Ļenskim par seno tekstu tulkojumu.

Vairāk šajā kategorijā: « Staļingradas lomā – sagrautā Jelgava