P.   SLĒGTS
 O.   11.00 - 18.00
 T.   11.00 - 18.00
 C.   11.00 - 18.00
 P.   11.00 - 18.00
 S.  11.00 - 18.00
 Sv.  11.00 - 18.00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Aleksandrs Strekāvins savās atmiņās ir arī pierakstījis, kādu apģērbu jelgavnieki bija iecienījuši, dodoties savās dienas gaitās.

Vasaras noslēgumam strauji tuvojoties, Aleksandra Strekāvina atmiņas par Jūrmalu ļauj vēl mirkli pakavēties saulainājās, siltājās dienās laiskojoties pie ūdens. 

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavas pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. Tieši šis laiks bija Aleksandra Strekāvina bērnības gadi, un viņa pierakstos atradās vieta arī atmiņām par dažiem Jelgavas pilsētas “tēviem”, kurus mākslinieks varēja satikt ikdienā un kuru vaibstus bija zīmējis pēc atmiņas.

 

Vienā no iepriekšējiem A. Strekāvina atmiņu fragmentiem ieskatījāmies Jelgavas “sirdī”, bet nu laiks iepazīties ar tās “galvu”, proti, pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. 

Ķeizara tilts pār Driksu tika atklāts 1916. gada 30. maijā. Nosaukts par Ķeizara tiltu tādēļ, ka to atklāja Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītes laikā Jelgavā.

Tuvojas Jāņu un tradicionālo gadatirgu laiks. Lai gan mūsdienās to nozīme pilsētnieku ikdienā ir mazinājusies, tie tomēr paliek ievērojams notikums Jelgavas dzīvē. Ko nu teikt par gadatirgiem pirms simt, divsimt un vairāk gadiem! Par to, kāds tad bija Jāņu tirgus Jelgavā, lasīsim kārtējā Aleksandra Strekāvina piezīmju fragmentā. 

Ģedertam Eliasam labpatikās iemūžināt savās gleznās kadrus no lauku dzīves gluži kā darbā "Pusdienlaiks" (20. gs. 30. gadi), kurā ir apslēptas 9 atšķirības.