P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

2023. gadā atceramies ka

Pirms

700 gadiem (1323) noslēgts līgums starp Lietuvas karali Ģediminu, Livonijas ordeni un Rīgu, kas atļauj tirgotājiem netraucēti pārvietoties un tirgoties arī karadarbības laikā.

440 gadiem (1558) sākas Livonijas karš, tā rezultātā izveidojas Kurzemes un Zemgales hercogiste (1561–1795).

450 gadiem (1573) Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības. Tā iegūst ģerboni – kronētu aļņa galvu aveņsarkanā fonā.

450 gadiem (1573) izpildot hercoga Gotharda pavēli par 70 jaunu baznīcu celtniecību, sākta celt Sv. Annas un Sv. Trīsvienības baznīca.

445 gadiem (1578) Jelgavas pilī tiek iekārtota pirmā (galma) aptieka.

435 gadiem (1588) dibināta pirmā nespējnieku patversme Jelgavā.

385 gadiem (1638) celta Sv. Annas baznīcas mūra ēka.

375 gadiem (1648) hercogs Jēkabs uzsāk nocietinājumu izveidošanu ap pili un pilsētu. Pilsēta ieguva uzbērtus vaļņus. Nocietinājumus sargā 120 lielgabali.

365 gadiem (1658) zviedru ieceltais Vidzemes ģenerālgubernators Duglass ieņem Jelgavas pili. Hercogu Jēkabu un viņa ģimeni saņem gūstā un aizved uz Ivangorodu.

355 gadiem (1668) Kannulējēju (tagad Mātera) un Annas (tagad Raiņa) ielas stūri uzcelts grāmatizdevēju Stefenhāgenu nams.

335 gadiem (1688) uzcelts Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis.

330 gadiem (1693) Jelgavā sākas ielu bruģēšana.

230 gadiem (1723) dzimis dāņu izcelsmes arhitekts, Academia Petrina būvprojekta autors Severīns Jensens.

285 gadiem (1738. g. 14. jūnijā) svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij Jelgavā, kuras celtniecības plānu izstrādājis Krievijas galma arhitekts F. B. Rastrelli.

265 gadiem (1758) Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā „Laiku Grāmata”, tas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizēšanu Latvijā.

250 gadiem (1773) hercogs Pēteris izdod rīkojumu par savas pilsētas pils nodošanu jaundibināmās akadēmiskās ģimnāzijas vajadzībām. Dāņu arhitekts Severīns Jensens sāk projektēšanas darbus.

245 gadiem (1778) Jelgavā viesojas Rietumeiropā pazīstamais avantūrists – kāršu spēlmanis un brīnumārsts Magno Kavallo. Jelgavā Kavallo sevi pieteica kā “plaša profila” speciālists: ārsts, dzejnieks, zinātnieks, botāniķis, filozofs. Viņa prasmes šajās jomās bija pietiekamas, lai Jelgavā pavadītu gandrīz gadu.

240 gadiem (1783) pie akadēmiskās ģimnāzijas sāk darboties Baltijā pirmā observatorija.

230 gadiem (1793) tieslietu padomnieks advokāts K. L. Tečs sagatavo testamentu, kas paredz izveidot Mīlestības aleju – tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S. G. Švandera kapu. Katru gadu pirmā amatnieka meita, kas iziet pie vīra, saņemtu nelielu naudas summu, bet par to viņai alejā ir jāiestāda 12 bērzi. Tradīcija ir spēkā līdz 2. pasaules karam.

225 gadiem (1798) Jelgavas pilī dzīvo vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII.

220 gadiem (1803) uzcelta pirmā speciāli teātrim būvētā ēka Baltijā.

205 gadiem (1818) celta Villa Medem. Grāfa Žanno Mēdema dienestā (1793 – 1837) esošais būvmeistars J. G. Ā. Berlics, kopējot Džakomo Kvarengi (Quarenghi), projektē un ceļ Mēdemu ārpilsētas namu Jelgavā – Villa Medem. Pie ēkas t.s. Mēdema dārzs, vēlāk Uzvaras parks. Parka un arī ielas nosaukums par godu pilsētas atbrīvošanai no bermontiešiem 1919. gadā. Villa Medem analoģija ietverta kā paraugfasāde 19. gs. v. ēku pārbūvēm Krievijas impērijas pilsētās.

205 gadiem (1818) dibināts Kurzemes Provinces muzejs, otrs vecākais muzejs Latvijā.

205 gadiem (1818) Jelgavā notiek pirmā mākslas izstāde Latvijā.

205 gadiem (1818) Krievijas cars izsludina zemnieku brīvlaišanu Kurzemē (Dzimtbūšana Kurzemes guberņā atcelta jau 1817. g.)

160 gadiem (1863) tiek dota atļauja Kurzemes guberņas zemniekiem izpirkt mājas par dzimtu – Zemgales laukos veidojās pirmās vecsaimniecības.

155 gadiem (1868) atklāta dzelzceļa satiksme ar Rīgu.

155 gadiem (1868) Jelgavā iedibina tradīciju svinēt Zemnieku brīvlaišanu jeb 30. augusta svētkus.

135 gadiem (1888) ar grāmatizdevēja G. Ā. Reiera un viņa sievas Friderikas Elizabetes testamentā atvēlētajiem līdzekļiem uzceļ t.s. Reiera patversmi tirgotāju atraitnēm (Zemgales prospekta un Palīdzības ielas stūris).

130 gadiem (1893) agronoms Jānis Bisenieks dibina Jelgavas lauksaimniecības biedrību, tā atver “Konzuma” veikalu un Bērzmuižas pagastā ierīko paraugsaimniecību.

130 gadiem (1893) J. Jansons-Brauns vairāk kā 1000 klausītājiem nolasa referātu „Domas par jaunlaiku literatūru”, ko uzskata par „Jaunās strāvas” idejisko sākumu Latvijā.

125 gadiem (1898) atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku ( arh. Vilhelms Neimanis (1849-1919); projektu vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkai Rīgā). (šajā vietā pirms tam atradās 1802. gadā celtais Jelgavas teātra nams).

110 gadiem (1913) bijušajos Jāņa kapos (tagad Ā. Alunāna parks) uzstādīts kapa piemineklis latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam (aut. B. Dzenis).

105 gadiem (1918) nodibinot Latvijas valsti, oficiāli sāk lietot vārdu Jelgava, latvisko ielu nosaukumus utt.

85 gadiem (1938) izgatavota Jelgavas pilsētas mēra amata zīme – ar pilsētas ģerboņiem rotāta ķēde.

35 gadiem (1988. g. 8. maijs) pie muzeja novieto atrasto K. Jansona pieminekli “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. Jelgavā izveido Tautas frontes nodaļu.

35 gadiem 1988. g. 18. novembris) uz mūžīgiem laikiem virs pilsētas (muzeja tornī) paceļ Latvijas valsts karogu.

35 gadiem (1988) vienai no jaunatklātajām mazajām planētām 1991 PE6 tiek piešķirts vārds Mitau.

30 gadiem (1993) jūnijā notika Jelgavas Latviešu biedrības organizētais pirmais saiets pēckara pasaules ceļos izklīdušajiem jelgavniekiem.

25 gadiem (1998) 18. novembrī Jelgavas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans pirmo reizi pasniedza jaundibināto Jelgavas pilsētas Goda zīmi – apbalvojumu par izcilu darbu Jelgavas labā.

15 gadiem (2008) oktobrī Jelgavas domes deputāti apstiprināja nolikumu Par Jelgavas domes priekšsēdētāja Amata zīmi.

10 gadiem (2013) Vācijā Brēmenes kuģu būvētavā Abeking & Rasmussen uz ūdens nolaida Latvijas jūras spēku flotiles patruļkuģi “Jelgava”. Tā kapteinis ir jelgavnieks Ritvars Ozols, kuģa krustmāte Inta Englande.

10 gadiem (2013) Pasta salā pie Mītavas tilta tika uzbūvēta Jelgavas pilsētas publiskā slidotava. 2018. gadā slidotava atklāta jaunā veidolā – izbūvēts jumts, izmantojot liekti līmētas koksnes konstrukcijas.

5 gadiem (2018) sākta Pils salas labiekārtošana, tostarp koka skatu torņa būvniecība, 2900 metru garas veselības takas izveide, atpūtas laukuma labiekārtošana torņa pakājē.

5 gadiem (2018) Būvdarbu gaitā rekonstruēta Jāņa Čakstes bulvāra brauktuve un ietves, gar brauktuves malām izbūvētas autostāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai, gājēju pārejas un promenāde ar veloceliņu gar Driksu, izbūvēti krasta nostiprinājumi un gājēju atpūtas zona. Zem Driksas tilta izbūvēts pontona tilts, un pāri kanālam rekonstruēts esošais tilts uz Pasta salu.

Konkursā "Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2014 Latvijā" saņēma atzinības rakstu par ilgtspējības kritēriju ievērošanu publiskās ārtelpas objektā.

5 gadiem (2018) Sākti būvdarbi sporta laukumā pie Jelgavas 4. sākumskolas, lai labiekārtotu daudzfunkcionālu sporta kompleksu vairāk nekā 1,3 hektāru platībā. Projekts noslēdzās 2019. gadā – izveidots mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš, vairāki sporta spēļu laukumi, uzstādīti āra trenažieri, kā arī uzbūvēta ēka ar ģērbtuvēm un noliktavu inventāram, teritorija nožogota un labiekārtota.

5 gadiem (2018) 2018. gada 4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienu, Lielajā ielā 38, skvērā starp Jāņa Asara un Lielo ielu, atklāts Latvijas simtgadei veltītais tēlnieka Kārļa Īles radītais vides objekts "Laika rats 100". Tas simboliski iezīmē katru valsts pastāvēšanas gadu.

Sagatavoja
Gita Grase
Muzeja direktore