P.   SLĒGTS
 O.   11.00 - 18.00
 T.   11.00 - 18.00
 C.   11.00 - 18.00
 P.   11.00 - 18.00
 S.  11.00 - 18.00
 Sv.  11.00 - 18.00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Jelgavas varasvīri (II daļa)

Jelgavas pašvaldība jeb maģistrāts izveidojās vienlaikus ar pilsētas tiesību piešķiršanu 1573. gadā. Ap 300 gadiem maģistrāts bija augstākais pašvaldības orgāns, līdz 19. gs. 70. gados sakarā ar reformām visā Krievijas impērijā tika izveidota pilsētas valde, kura mantoja dažas maģistrāta funkcijas. 1890. gadā maģistrāts tika likvidēts un tā funkcijas nodotas miertiesai un apgabala tiesai. 

Savukārt 1899. gadā Jelgavā notika pirmās pilsētas domes vēlēšanas un kopš tā laika izveidojās trīs pašvaldības institūcijas: pilsētas vēlētāju sapulce, pilsētas dome un pilsētas valde ar pilsētas galvu priekšgalā. Interesanti, ka pirmās Jelgavas domes vēlēšanās piedalījās vien ap 300 cilvēku (3% pilsētas iedzīvotāju), jo vēlētāju tiesības piešķīra tikai 25 gadus sasniegušajiem pilsētniekiem, kuri bija Krievijas pavalstnieki un nodokļu maksātāji, kuriem Jelgavā piederēja ar nodokli apliekamais īpašums un nebija nodokļu parāds. Vēlēšanu tiesības piešķīra arī juridiskām personām (valsts un sabiedriskajām iestādēm, biedrībām utt.), līdz ar to dažs pilsētnieks varēja balsot vairākas reizes – kā privātpersona un kā iestādes pārstāvis.

Tieši šis laiks bija Aleksandra Strekāvina bērnības gadi, un viņa pierakstos atradās vieta arī atmiņām par dažiem Jelgavas pilsētas “tēviem”, kurus mākslinieks varēja satikt ikdienā un kuru vaibstus bija zīmējis pēc atmiņas.

 

***

 

Pilsētai no senatnes bija sava pašvaldība, kura kādreiz arī sanāca strīdā ar pašu Kurzemes hercogu (sevišķi hercoga Kazimira laikā). Jelgavā no senatnes arī ap birģermeistara amatu notika cīņa starp vācu muižniecību un pilsētas birģeriem (pilsoņiem). Ilgu strīdu rezultātā bija nonākuši līdz kompromisam: Jelgavai jābūt diviem birģermeistariem. Viens no tiem bija no „dižciltīgo” vāciešu sugas un tas skaitījās par worflührender Bürgermeister [vācu val. „vadošais birģermeistars”] (tas ir – viņš vadīja maģistrāta sēdes). Otrais birģermeisters bija no vācu tirgotāju, namnieku vai amatnieku-namnieku aprindām. 

 

Jelgavas birģermeistari, rātskungi un maģistrāta locekļi Jelgavas birģermeistari, rātskungi un maģistrāta locekļi 1889. g. 30. novembrī.
Foto no grām.: E. Schmidt; F. Woischwill. Mitau und Umgegend mit den kurischen Herzogsschlöszern in Wort und Bild: mit den kurischen Herzogsschlössern in Wort und Bild. Riga: Plates, 1913.

 

Pēdējie birģermeisteri bija fon Engelmans1 un Beiters2. Engelmanu redzēju tikai agrās bērnības gados. Tas bija liela auguma iespaidīga izskata vīrs. Viņš izskata ziņā gan izcelās no Jelgavas iedzīvotāju masas. Otro birģermeisteru Beiteru es pazinu, kad tas jau sen nebija amatā, bija vecs un vairs nestrādāja savā namdara profesijā. Tas bija mazs resnītis, kas varbūt savā amatā bija lietpratējs, bet kam bija ļoti maza izglītība un ļoti aprobežots prāts un kura dzīves vakaru pildīja pīpēšana, alus kauss un kāršu spēlēšana svētdienās.

 

Jelgavas birģermeistari Teodors fon Engelmans (no kreisās) un Ādolfs Beiters.A. Strekāvins. Jelgavas birģermeistari Teodors fon Engelmans (no kreisās) un Ādolfs Beiters.

 

Teodors fon EngelmansTeodors fon Engelmans.
Foto no avīzes „Rigasche Rundschau” ilustrētā pielikuma (1901. g. janvāris).

 

Ādolfs Beiters birģermeistara formas tērpāĀdolfs Beiters birģermeistara formas tērpā.
19. gs. beigu foto. JVMM digitālais arhīvs.

Ka arī latviešiem, kā pilsētas iedzīvotāju vairākumam, būtu tiesība ieņemt pašvaldībā vadošo vietu, par to neviens nedomāja. Arī pēdējā Jelgavas maģistrātā (rātē) bija gandrīz tikai vācieši, tirgotāji, amatnieki un daži inteliģences pārstāvji. Rātē bija tikai divi pārvācojušies latvieši – Vīgrabs3 un Valters (gleznotāja Jāņa Valtera tēvs).4 Starp vācu rātskungiem bija: Frīdrihs5 (šujmašīnu veikala īpašnieks), Martinelli6 (vīnu tirgotājs), Voldemārs7 (pārtikas preču tirgotājs), Höpkers8 (pārt. preču tirg.), ģimnāzijas direktors Fogels9, dārza un nama īpašnieks Valdovskis10, namsaimnieks Gešmans11 un citi.

Kad rātes un birģermeistaru vietā nāca pilsētas galva, valde un dome, Engelmans vēl kādu laiku turpināja darbu zem jauna nosaukuma. Tad (apm. 1900. gadā) to nomainīja pilsētas galvas amatā bij. advokāts fon Šmidts (protams arī vācietis). Tas bija sevī noslēgts, ļoti atturīgs, nesabiedrisks vīrs. Šmidts drusku stīvi ar spieķi staigāja uz pilsētas valdes namu. Tam nebija ne ūsu, nedz bārdas (kas toreiz bija liels retums). Galvu augsti pacēlis, viņš uz visu skatījās no augšas piemiegtām acīm. Pievakarē Šmidtu šad un tad redzēja uz zirga jājot glītā jātnieka tērpā, bet cara svinamās dienās (царские дни) viņš ieradās pareizticīgo baznīcā ar amata ķēdi uz pleciem, lai tur nostāvētu obligāto aizlūgšanas laiku. Citur sabiedrībā Šmidtu neredzēja.

gadā) to nomainīja pilsētas galvas amatā bij. advokāts fon Šmidts12 (protams arī vācietis). Tas bija sevī noslēgts, ļoti atturīgs, nesabiedrisks vīrs. Šmidts drusku stīvi ar spieķi staigāja uz pilsētas valdes namu. Tam nebija ne ūsu, nedz bārdas (kas toreiz bija liels retums). Galvu augsti pacēlis, viņš uz visu skatījās no augšas piemiegtām acīm. Pievakarē Šmidtu šad un tad redzēja uz zirga jājot glītā jātnieka tērpā, bet cara svinamās dienās (царские дни)13 viņš ieradās pareizticīgo baznīcā ar amata ķēdi uz pleciem, lai tur nostāvētu obligāto aizlūgšanas laiku. Citur sabiedrībā Šmidtu neredzēja.

 

6A.Strekāvins. Jelgavas pilsētas galva Gustavs fon Šmidts

 

Gustavs fon Šmidts. Foto no avīzes „Rigasche Rundschau” ilustrētā pielikuma (1904. g. novembris).Gustavs fon Šmidts.
Foto no avīzes „Rigasche Rundschau” ilustrētā pielikuma (1904. g. novembris).

 

Visās pilsētas iestādēs vācu darbinieki skatījas uz iestāžu apmeklētājiem kā uz saviem padotiem, kliedza uz tiem, novilcināja viņu lietas, bet baronu vai grāfu priekšā locīja muguras jo dziļāk. Vēlāk, kad parādījās Jelgavā divriteņi, tādus pilsētas ierēdņus nosauca par "riteņbraucējiem": tiem "uz augšu esot līka mugura, bet uz leju tie spārdot kājām!"

Neskatoties uz vāciešu tik ienīsto "pārkrievošanu", tomēr pilsētas vadība līdz pat I imp. pasaules karam palika vācu rokās: pils. galva Šmidts, valdes loceklis Dannenbergs14 (zeltkalis-namsaimnieks), Šrempfs15 (tirgotājs-namsaimnieks,) Vitomskis16 (pils. valdes sekretārs), pilsētas inženiers Kūlbergs17, bāriņu tiesas priekšsēdētājs Harfs18, pilsētas inženiers Melvils19 u.cit. Arī pilsētas dome bija stipri vāciska un tur iekļuvuši krievi (mācītājs Ružencevs20, tirgotājs Artemjevs21, tirgotājs Ņesadomovs22) un latvieši – advokāts Čakste23, tirgotājs Puķīts24 un citi –pret vācu vairākumu bija bezspēcīgi.

Cik tālu gāja Jelgavas vācieši, gādājot sev balsotājus – namsaimniekus un tādus pat domniekus, izriet no tā, ka viņi savas vācu ģimnāzijas skolotājiem piešķīra (apm. 1907.–08. gados) ļoti izdevīgus aizdevumus namu celšanai. Pat nodibināja tam jaunu ielu, Skolmeistaru ielu. Šādu aizdevumu deva arī tās pašas ģimnāzijas krievu valodas skolotājam – ukrainietim V. Bohonko25, kad viņš bija "zvērējis uzticību vācu lietai". Sniegt aizdevumu un palīdzēt namus celt Jelgavas valsts skolu skolotājiem, tas pilsētas "tēviem" nekad nenāca prātā. 

Kā agrākos birģermeistaru laikos blakus dižciltīgam fon Engelmanam par otro birģermeistaru izraudzīja vientiesīgo amatnieku Beiteru, arī laikam izskaidrojams ar to, ka tāds vīrs dižciltīgai kliķei daudz pretoties nepratīs, un ja tas kādreiz arī notiktu, tad tam būs viegli aizbāzt muti ar kādu lielāku būvdarbu uzdošanu, kas viņam nodrošinās lielāku peļņu.

 

Autors
Edgars Umbraško
Galvenais speciālists

 

Skaidrojumi

1. Teodors fon Engelmans (Peter Christoph Theodor von Engelmann, Фёдор Вильгельмович фон Энгельман, 1837–1916) – Jelgavas birģermeistars no 1888. g. un pirmais pilsētas galva (1890–1904). Valsts padomnieks, goda miertiesnesis.

2. Ādolfs Beiters (Adolph Johann Wilhelm Beuter, Адольф Филиппович Бейтер, 1834–1914) – namdaru meistars, ilggadējais (no 1882. g.) Jelgavas maģistrāta un tā komisiju loceklis.

3. Mārtiņš Vīgrabs (Wihgrab, mir. 1897. g.) – Jelgavas rātskungs un maģistrāta eksekutors (saimniecības pārzinis) 19. gs. 80. gados.

4. Teodors Valters (Georg Wilhelm Theodor Walter, 1824–1902) – Jelgavas tirgotājs un rātskungs, cēlies no Bērzmuižas latviešu zemnieku ģimenes. Gleznotāja Johana Valtera-Kūrava (1869–1932) tēvs.

5. Jūliuss Frīdrihss (Julius Ferdinand Friedrichs) – 2. ģildes tirgotājs, galantērijas veikals Palejas ielā 3.

6. Johans Martinelli (1828–1892) – tirgotājs un rātskungs, Jelgavas maģistrāta loceklis 19. gs. 70.–80. g.

7. Johans Voldemārs (Woldemar) – 2. ģildes tirgotājs, dzelzs un lauksaimniecības preču veikals Lielajā ielā 54.

8. Karls Hēpkers (Carl Gustav Höpker) – 2. ģildes tirgotājs, koloniālo preču un vīna veikals Akcīzes ielā 5.

9. Jūliuss Fogels (Julius Ernst Vogel, 1821–1908) – filoloģijas zinātņu kandidāts, īstenais valsts padomnieks (1889). Latīņu valodas pasniedzējs Jelgavas pilsētas ģimnāzijā (1847–1878), ģimnāzijas inspektors (1869–1878) un direktors (1878–1889).

10. Johans Valdovskis (Waldowsky) – ziedu tirgotājs, veikals Lielajā ielā 12 un dārzs Dobeles ielā 35.

11. Iespējams, Heinrihs Gešmans (Geschmann) – meistars mūrnieks, Konstantīna iela 6.

12. Gustavs fon Šmidts (Karl Ewald Gustav von Schmidt, Густав Иоаннович Шмидт, 1857–1936) – kolēģijas asesors. Jēkabpils pilsētas galva (1886–1889). Zvērināts advokāts Jelgavā, Kurzemes Hipotekārās biedrības prezidenta vietnieks (1895–1904). Jelgavas pilsētas galva (1904–1920). Pēc Neatkarības kara pārcēlās uz Vāciju, kur 1923. g. saņēma tiesību doktora grādu.

13. Īpašas svētku dienas, saistītas ar svarīgākajiem notikumiem Romanovu ģimenē: imperatora un imperatores, viņu vecāku un troņmantinieku valdīšanas un koronācijas gadadienas, dzimšanas un vārda dienas.

14. Eduards Dannenbergs (Eduard Christian Philipp Dannenberg, Эдуард Филиппович Данненберг, 1838–1918) – zelt- un sudrabkalis, Jelgavas pilsētas valdes loceklis. Dannenbergu darbnīca Katoļu ielā 22 darbojās arī neatkarīgās Latvijas laikā.

15. Heinrihs Šrempfs (Schrempff, Гейнрих Фёдорович Шремпф) – tirgotājs, 1908. g. Jelgavas pilsētas valdes Tirdzniecības komisijas loceklis.

16. Daniels Vitomskis (Даниил Эдуардович Витомский) – kolēģijas asesors, 1913. g. Kurzemes guberņas tipogrāfijas pārzinis.

17. Viktors fon Kūlbergs (Victor Paul von Kuhlberg, Виктор Фридрихович Кульберг, 1878–1919) – Jelgavas Reālskolas direktora Friča Kūlberga dēls, 1913. g. Jelgavas pilsētas inženieris, pilsētas telefona tīkla pārzinis.

18. Pauls Harfs (Павел Генрихович Гарф) – kolēģijas sekretārs, 1913. g. Jelgavas pilsētas valdes sekretāra palīgs un Jelgavas bāriņtiesas loceklis.

19. Karls Melvils (Карл Людвигович Мельвиль) – 1908. g. Jelgavas pilsētas valdes Sūdzību izskatīšanas komisijas loceklis.

20. Georgijs Ružencevs (Георгий Васильевич Руженцев) – protohierejs, Jelgavas Sv. Simeona un Annas pareizticīgo katedrāles pārzinis 19.–20. gs. mijā.

21. Aleksandrs Artemjevs (Александр Александрович Артемьев) – 2. ģildes tirgotājs, Jelgavas maģistrāta loceklis.

22. Aleksejs Ņesadomovs (Алексей Прокофьевич Несадомов) – 2. ģildes tirgotājs un rūpnieks. Viņam piederēja dzelzs preču veikals Akcīzes ielā 1 un ķieģeļu ceplis Tetelē. Jelgavas Sv. Simeona un Annas pareizticīgo katedrāles vecākais (староста).

23. Jānis Čakste (1859–1927) – advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētājs (1887–1901 un 1904–1906), Krievijas I Valsts Domes deputāts (1906). Latvijas Tautas padomes (1919–1920) un Satversmes sapulces (1920–1922) priekšsēdētājs. Latvijas Republikas pirmais prezidents (1922–1927).

24. Jēkabs Puķītis – sēklu un lauksaimniecības preču tirgotājs (veikali Katoļu ielā 43 un Akcīzes ielā 11), Jelgavas domnieks no 1907. g. Jelgavas Krāj-aizdevumu kases direktors no 1912. g.

25. Vikentijs Bohonko (Викентий Дмитриевич Бохонко) – galma padomnieks, privātās Jelgavas Muižnieku ģimnāzijas (Ezera ielā 6) krievu valodas skolotājs.