P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

April, April!

Marta vidū muzejs saņēma dāvinājumu, kurā bija ļoti labi saglabātas apsveikuma kartītes. Galvenokārt Lieldienu apsveikumi, taču starp tiem atradās dažas 1. aprīļa kartītes, kuras nolēmām parādīt un arī atgādināt, cik sen tad svinam Joku vai Muļķu dienu.

Pirmā aprīļa diena savu Muļķu dienas (arī Visu muļķu diena) nosaukumu ieguvusi no tradīcijas izspēlēt jokus, piemēram, stāstīt draugiem, ka viņu kurpju šņores ir atraisījušās, drēbes nosmērētas u.tml. vai sūtīt viņus tā sauktajos muļķīgajos uzdevumos.

 

April, april pastkarte 1

 

Viena no versijām par šīs dienas izcelsmi ir saistīta ar pavasara atnākšanu, kad daba "muļķo" pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem.

 

April, april pastkarte 2

 

Cita, savukārt, vēstī, ka šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad to no Noasa šķirsta sūtīja zemes meklējumos.

 

April, april pastkarte 3

 

Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds, ka tā radusies Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad Jūlija kalendāru aizstāja ar Gregora kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās 25. martā un jauna gada sākšanās svētkus svinēja 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā.

Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, tomēr 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par "aprīļa muļķiem". Cilvēki aicināja ciemos uz neesošajiem svētkiem, izlikdamies, ka svinības notiek par godu jaunajam gadam.

 

April, april pastkarte 4

 

Lai kāda arī būtu šīs dienas izcelsme, labestīgi jokot un izjokot par ļaunu nenāks!

Pilnā nopietnībā un bez jokiem no 1. aprīļa individuālu Jelgavas muzeja apmeklējumu laikā sejas maskas nebūs obligāti jālieto, kā arī no šī datuma apmeklētājiem būs iespēja izmantot virtuālo ekspozīciju "Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem" un iepazīt Jelgavu 20. gs. sākumā un ne tikai, aust līgavai bruņčus virtuālajā ekspozīcijā "Zemgales tautastērps un tā valkāšanas tradīcijas".

 

Autors
Marija Kaupere
Direktores vietniece darbā ar sabiedrību