P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Pirmdiena, 01 Februāris 2021 13:43

Tā tapa hercogiste!

Tā tapa hercogiste!

1560. gadā Rīgā vispārējā politiskā un militārā haosa apstākļos Rīgā sapulcējās ordeņbrāļi ar pēdējo Livonijas mestru Gothardu Ketleru (1517–1587) priekšgalā un nolēma likvidēt ordeņa valsti un vienlaikus nosprieda, ka mestrs kļūs par luterāni, drīkstēs precēties un izveidot laicīgu hercogisti. 1561. gada 28. novembrī Viļņā Polijas un Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts un ordeņa mestrs Gothards Ketlers noslēdza tā saucamo Pakļaušanās līgumu (Pacta Subiectionis), saskaņā ar līguma noteikumiem Gothards Ketlers saņēma bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojuma lēņa hercogisti un līdz ar to minētais datums ir uzskatāms par Kurzemes un Zemgales hercogistes (Ducatus Curlandiae et Semigallie) de iure dibināšanas datumu. Pakļaušanas akta realizācija notika Rīgas pilī 1562. gada 5. martā, kur mestrs un citas ordeņa amatpersonas svinīgi atteicās no saviem amatiem un Livonijas ordenis tika sekularizēts. Un vispār būt par hercogu nebija viegli! Viena no hercoga dzīvi apgrūtinošām procedūrām bija hercoga ievadīšana amatā (investitūra), kam bija jānorisinās Polijas karaļa galmā un jāveic ikreiz, ja mainījās karalis vai hercogs hercogistē. Hercogam simboliski bija jālūdz karalim lēnis, tikpat simboliski viņam nodeva lēņa karogu, tad sekoja vasaļa uzticības zvērests, un pretim hercogs saņēma investitūras diplomu, kurā bija noteiktas karaļa un hercoga savstarpējās tiesības un pienākumi (mūsdienu valodā – tika noslēgts darba līgums). Gothards Ketlers savu pirmo investitūras diplomu Polijas–Lietuvas iekšpolitisko juku dēļ saņēma tikai 1579. gadā, formāli viņš neoficiāli bez darba līguma par hercogu strādāja 17 gadus! 

Autors
Gints Putiķis,
direktores vietnieks zinātniskajā darbā

Saistītie objekti