Hercogs Saksijas Morics

Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis.

1726. gada 26. jūnijā sanāca Kurzemes landtāgs, kam par godu pie hercogienes atraitnes tika sarīkots svinīgs bankets. 28. jūnijā landtāgs izskatīja ievēlēšanas jautājumu un izvirzīja Morica kandidatūru. 32 muižniecības pilnvarotie deputāti vienbalsīgi nobalsoja par viņu. Nepagāja pat pusgads, 1726. gada 9. novembrī Augusts II izdeva pavēli par Kurzemes hercogistes inkorporāciju Polijā-Lietuvā, saglabājot pilsoņu privilēģijas un brīvības, kas viņiem piešķirtas, un solot sargāt pret ienaidnieku uzbrukumiem un netaisnībām. Savukārt Morics tika pasludināts par personu, kuras nogalināšana netiek sodīta ar likumu (invindicabile caput).  Saksijas Morica karjera hercoga amatā beidzās ar to, ka viņam 24 stundu laikā bija jādodas prom no hercogistes (precīzāk – jātiek prom no salas Usmas ezerā). 26. septembrī landtāgs pieņēma lēmumu, ar kuru Moricu atcēla no amata un aizliedza ierasties Kurzemes hercogistē.

Dzīvodams Francijā, viņš kļuva par karavadoni (maršals kopš 1746) un vienu no 18. gs. ietekmīgākajiem militārajiem teorētiķiem.

Saksijas Morica portrets bruņās, Johana Georga Ville gravīra pēc Hiacinta Rigo portreta, 1745. gads