Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu pār ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un tā nodaļas apmeklētājiem ir slēgtas no 2020. gada 21.decembra līdz 2021. gada 6.aprīlim (ieskaitot).

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Johans III Bernulli un Jelgava 1787. gadā

Johans III Bernulli un Jelgava 1787. gadā

1724. gada 22. janvārī (pēc vecā stila) Krievijas imperators Pēteris I (1672–1725) izdeva rīkojumu par Zinātnes un mākslas akadēmijas dibināšanu, taču līdz galam sakārtot dokumentus viņam neizdevās. Iesākto turpināja cariene Katrīna I (1684–1727) , Anna Ionovna (1693–1740) (mums zināma arī kā Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogiene atraitne), kā arī gandrīz visi nākamie Krievijas imperatori vairāk vai mazāk pievērsās Pēterburgas akadēmijas jautājumam.

Katrīna I, apzinoties, ka Krievijā tolaik nebija attiecīgi izglītotu personu, kurus varētu pieņemt darbā par profesoriem jaundibinātajā iestādē, uzdeva tādus “izrakstīt” no ārzemēm.

Starp daudziem citiem atrodam divus pazīstamus vārdus – Nikolajs Bernulli (Nicolaus Bernoulli, 1695–1726) un Dāniels Bernulli (Daniel Bernoulli, 1700–1782). Viņi ir mazāk zināmi par trešo brāli – Johanu III Bernulli (Johann (III) Bernoulli, 1744–1807), kurš dzimis 1744.  gada 4. novembrī Bāzeles fiziķa un matemātiķa Johana (II) Bernulli ģimenē. Arī viņa vectēvs Johans (I) Bernulli (1667–1748) bija matemātiķis. Jau bērnībā Johans III Bernulli atzīts par brīnumbērnu, viņš studēja Bāzeles un Neišateles universitātē, 13 gadu vecumā ieguva filozofijas doktora grādu un 14 gadu vecumā – tieslietu maģistra grādu. 19 gadu vecumā Prūsijas karalis Frīdrihs II Lielais (1740-1786), Prūsijas karalis viņu uzaicināja kļūt par Berlīnes karalisko astronomu, 1764. gadā viņu ievēlēja par Prūsijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekli. Kopš 1772. gada Prūsijas Karaliskās akadēmijas uzdevumā  viņš apceļoja Eiropu (1772–1776, 1777–1779, 1781), nonāca arī pie brāļiem Pēterburgā un 1776. gadā tika ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli.

Mūsu interese par Johanu saistāma ar minēto Eiropas apceļošanu, kurā viens no mērķiem bija Kurzeme. Uzturoties hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, 1778. gadā viņš tikās ar hercogu Pēteri (1724-1800) un viesojās pie Academia Petrina profesora Johana Jakoba Ferbera (Johann Jacob Ferber, 1743–1790) un citiem Jelgavas brīvmūrniekiem. Viņam bija vairākas tikšanās ar Jelgavas grāmatizdevēju un brīvmūrnieku ložas “Pie trim kronētiem zobeniem” (Zu den drei Gekrönten Schwerdtern) bibliotēkas, kurā bija vairāk nekā 16 tūkstoši sējumu, bibliotekāru Jakobu Frīdrihu Hincu (Jakob Friedrich Hinz, 1743–1787). J. Bernulli ļoti atzinīgi novērtēja bibliotēkas grāmatu krājumu un, galvenais, tā saturisko kvalitāti. Kā zināms, šī grāmatu krātuve pēc Pētera Akadēmijas nodibināšanas kļuva par tās bibliotēkas pamatu.

 J. Stradiņa un H. Stroda grāmatā “Jelgavas Pētera akadēmija” (R.,1975) arī ir daži interesanti fakti par Johanu III Bernulli un Jelgavu. Piemēram, grāmatas autori min Bernulli tikšanos ar Žagares ebreju literātu Jehudu Marku Levi (viņš sarakstījis svinīgu dzejoli veltījumu par godu Pētera Akadēmijas atklāšanai) un viņa erudīciju un spēju sarunāties kā līdzīgam ar līdzīgu. Bernulli slavējis Pētera Akadēmijas dabaszinātņu profesora, Eiropā populārā un par erudīciju cienītā Johana Jakoba Ferbera rosīgo darbību. Bernulli tika iepazīstināts arī ar situāciju viņa interešu lokā esošajā astronomijā, proti ar ieceri izveidot astronomisko observatoriju. Ar šo ideju Bernulli iepazīstināja profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745–1811). Bernulli ceļojuma piezīmēs raksta: “Pār to (AC ēku) paceļas vispirms četrstūrains, tad astoņstūrains tornis, kas paredzēts observatorijai. No turienes man atklājās skats uz pilsētu un tās skaisto apkārtni. Instrumenti te vēl nav redzami, jo tornis vēl nav aizslēdzams un vēl nav arī iekārtots viss vajadzīgais novērotāja ērtībai” [kā zināms, astronomiskā observatorija ēkas tornī tomēr iekārtota netika, observatorijas vajadzībām starp tagadējo muzeja un ēku Raiņa ielā 6 tika uzcelts speciāls tornis, no kura veica novērojumus]. Bernulli augstu novērtēja V. Beitleru arī kā matemātiķi.

Lūk, vēl viens apliecinājums Pētera Akadēmijas profesoru  rosīgajai darbībai, kas nepalika nepamanīta Eiropā.

Titullapa

 

Autors
Gita Grase
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore

 

Izmantotie attēli:
Johans III Bernulli (Johann (III) Bernoulli, 1744–1807)

Johana III Bernulli ceļojumu piezīmju grāmatas  titullapa