Muzejs apmeklētājiem slēgts līdz turpmākajam Ministru Kabineta rīkojumam. 

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs - Gothards Ketlers

FB un IG 1

Gothards (1517–1587, valdīja kopš 1562), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs (1559–1562), pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs, Ketleru dinastijas dibinātājs.

1561. gada 28. novembrī Viļņā Polijas un Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts un Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers noslēdza Pakļaušanās līgumu, pēc kura Gothards saņēma bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojuma lēņa hercogisti. Šis datums ir uzskatāms par Kurzemes un Zemgales hercogistes de iure dibināšanas datumu. Akta svinīgā realizācija notika Rīgas pilī 1562. gada 5. martā.
Līdz 1569. gadam saikni starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti veidoja valdnieka persona – kurš vienlaikus bija gan Polijas karalis, gan Lietuvas lielkņazs. Kad 1561. gadā notika sarunas par Livonijas pakļaušanos t.s. Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu - Polijas Seims,  lai izvairītos no kara ar Krieviju neatbalstīja šādu lēmumu un Livonijas pakļaušanos pieņēma Lietuvas lielkņazistes vārdā. 1569. gada augustā Seima laikā Ļubļinā tika izveidota vienota Polijas – Lietuvas valsts  jeb “Abu Nāciju Republika” (Žečpospolita), kuras priekšgalā bija vēlēts monarhs. Turpat Ļubļinā saskaņā ar hercoga un muižniecības pārstāvju Frīdriha fon Kanica un Mihaela fon Brunava iesniegumu notika Kurzemes hercogistes inkorporācija vienotajā Polijas – Lietuvas valstī, kas nozīmēja, ka hercogiste kļuva par kopējo Polijas – Lietuvas lēni.
1570. g. 25. jūnijā Jelgavā sastādīta t.s. Gotharda privilēģija, kas apstiprināja muižniecības plašās īpašuma tiesības un padarīja vietējos zemniekus par dzimtļaudīm.
Gotharda laikā hercogistē tika izveidota evaņģēliski luteriskā baznīca, kuras darbību noteica 1570. g. izdotais nolikums jeb “Kurzemes hercogistes baznīcas likumi”. Luterticība kļuva par dominējošo hercogistē, un mācītājiem tika uzdots cīnīties pret latviešu iedzīvotāju pagānu paražām.
1574. g. pēc hercoga rīkojuma Jelgavā sāka celt Sv. Trīsvienības baznīcu (iesvētīta 1615. g.) – pilsētas krāšņāko dievnamu un senāko daļēji saglabājušos mūra ēku Jelgavā.
1573. g. Jelgava saņēma pilsētas tiesības, no 1578. g. bija hercoga galvenā rezidence, taču hercogs uzturējās arī citās pilsētās.Gotharda sievai Mēklenburgas princesei Annai saskaņā ar 1566. g. laulības līgumu pienācās ienākumi no Jelgavas un Jaunpils pils, Svirlaukas, Sesavas, Zaļeniekiem, Viskaļiem, Mežmuižas (tagad Augstkalne) un citām muižām ar 4000 dālderu gada ienākumiem. Šīs muižas pēc hercoga nāves palika Annas īpašumā kā atraitnes tiesa.

 

Attēls: Nezināms mākslinieks. Dubultportrets ar hercogu Gothardu un hercogieni Annu, 1584. gads. Vācija, Hofeštates pils