Muzejs apmeklētājiem slēgts līdz turpmākajam Ministru Kabineta rīkojumam. 

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Karalis Jelgavā

Luijs XVIII. Nezināmā mākslinieka pastelisLuijs XVIII, nezināma mākslinieka pastelis.
Līdz Otrajam pasaules karam atradās Kurzemes provinces muzeja ekspozīcijā Jelgavā.

1798. gada 9. (20.) marts – Jelgavā ierodas un līdz 1801. gadam uzturas Francijas karalis trimdā Luijs XVIII.

1789. gada Franču revolūcija krasi mainīja ne tikai Francijas valsts iekārtu, bet arī valdošās Burbonu karaļa dinastijas dzīvi. Dažiem no viņiem nācās pamest dzimteni, kamēr citi beidza dzīvi uz ešafota, piemēram, karalis Luijs XVI.

1791. gadā trimdā devās karaļa jaunākais brālis Provansas grāfs Luijs Stanislass Ksavjērs (1755–1824). Turpmākos 23 gadus viņš būs spiests pavadīt nemitīgajos ceļojumos: Nīderlandē, Saksijā, Itālijā – un arī Jelgavā! Pēc Luija XVI nāves 1793. gadā franču emigranti pasludināja par karali viņa mazgadīgo dēlu Luiju XVII, bet pēc viņa noslēpumainās nāves 1795. gadā par karali sevi pasludināja Provansas grāfs, turpmāk Luijs XVIII. Tiesa gan, politisku apsvērumu dēļ neviena Eiropas lielvalsts nevēlējās sniegt pretendentam ilgstošu patvērumu. 1796. gadā Luijs tika diezgan rupji izraidīts no Veronas un apmetās Braunšveigas pilsētā Blankenburgā. Taču pēc gada, beidzoties Pirmās koalīcijas karam (1792–1797) pret revolucionāro Franciju, Vācu Svētas Romas impērijas ķeizars Francis II Hābsburgs lūdza Luijam pamest valsti.

Par laimi, Luiju atcerējās viņa draugs Krievijas imperators Pāvils I, kurš 1782. gadā tika viesmīlīgi uzņemts Versaļas pilī. Saņēmis no Luija  vēstuli, Pāvils I nolēma “atmaksāt parādu”. 1797. gada novembrī Krievijas dienestā tika ieskaitīts prinča Kondē korpuss – franču rojālistu militārais kodols (ap 7 tūkstoši vīru); bet pats Luijs tika aicināts apmesties Mītavā. Protams, tam bija arī politiska nozīme, jo Pāvils I bija monarhisma piekritējs un neatbalstīja franču revolūciju un tās idejas.

Dižciltīgajam emigrantam tika atvēlēta Jelgavas greznākā ēka – bijusī Kurzemes hercogu pils. Līdz ar to Kurzemes civilgubernatoram Matiasam fon Lambsdorfam nācās steigšus savest kārtībā visas telpas, kā arī atbrīvot tās no guberņas pārvaldes iestādēm. Lielajā ielā tika nopirkta virstiesas padomnieka Braša māja, kas gan izrādījās par mazu, tāpēc tā 1799. gadā tika apmainīta pret divām citām ēkām.

Kad visas formalitātes bija nokārtotas, 1798. gada 9. (20.) martā Luijs XVIII ieradās Kurzemes guberņas galvaspilsētā. Pats karalis šo dienu atcerējās šādi:

 

Man sarīkoja ķeizaram līdzīgu sagaidīšanu. Amatnieku korporācijas ceremoniālos svārkos, sekodamas vietējām kara un civilvarām, sagaidīja mani pie pilsētas robežas: abpus ceļam līdz pilij stāvēja karaspēks plašā frontē; skanēja lielgabalu salūti. Vienu vārdu sakot, man sarīkoja tik svinīgu pieņemšanu, it kā es būtu pats ķeizars…

 

Kopā ar Luiju Jelgavā ieradās viņa brāļadēls Angulēmas hercogs Luijs Antuāns, kā arī ministru kabinets, kambarkungi, staļļmeistari, garīdznieki un karaļa gvarde – kopā ap 200 personu. Viņu vajadzībām pils tika izremontēta, bet no Pēterburgas atvestas jaunas mēbeles un spoguļi. Pils kapela tika pārveidota par katoļu kapelu. Tiesa gan, Luijs nebija apmierināts ar telpām un rakstīja:

 

Mani, karalienes un Angulēmas hercoga apartamenti bija iekārtoti lieliski, bet neviens pats nedomāja tādus sagatavot manas svītas locekļiem. Šajā milzīgajā pilī, kas ir iegarena četrstūra veidā, ar lielu pagalmu centrā, mēs neatradām neko citu kā vienīgi četras sienas.

 

Luija XVIII, Marijas Terēzes un Orleānas hercoga Luija Antuāna miniatūrie portretiLuija XVIII, Marijas Terēzes un Angulēmas hercoga Luija Antuāna miniatūrie portreti.
Līdz Otrajam pasaules karam atradās Kurzemes provinces muzeja ekspozīcijā Jelgavā.

1788. g. pils ziemeļu korpuss bija cietis ugunsgrēkā, un tā atjaunošanas darbi vēl turpinājās, turklāt par tiem daļēji maksāja no ikgadējās 200 tūkst. rubļu Luija pensijas, ko bija atvēlējis Pāvils I. Arī gvardi karalis sākumā bija spiests uzturēt pats. 

Luija XVIII dienas režīms bija stingri noteikts: rīts sākās ap plkst. 7, un līdz 10 Luijs nodarbojās ar avīžu lasīšanu, vēstuļu rakstīšanu vai politiskām sarunām ar saviem galminiekiem. Tad brokastoja, plkst. 11 tika noturēta mise pils kapelā, pēc kuras karalis pieņēma ziņojumus un dažādus apmeklētājus. Laiks no plkst. 14 līdz 16 tika veltīts pastaigai, bet, ja laika apstākļi nebija piemēroti pastaigai, tad – lasīšanai un sarunām. Pusdienlaikā karalis kopā ar ģimeni, galminiekiem un goda viesiem labprāt ieturēja sātīgu maltīti, bet vēlāk līdz pat plkst. 20 rīkoja sarunas, kamēr viesi spēlēja šahu vai triktraku*. Tad Luijs uz dažām stundām pārskatīja korespondenci, bet plkst. 22 atgriezās, lai uzspēlētu kārtis ar galma dāmām. Ap pusnakti viņš devās uz guļamistabu.

Pēc dažiem mēnešiem Jelgavā karalis pēkšņi atklāja, ka par viņu visi it kā esot aizmirsuši: Pāvils vairs nerakstīja dārgajam draugam, bet viņa sūtni Pēterburgā vispār atteicās pieņemt. Situācija nedaudz uzlabojās 1798. g. novembrī, kad Lambsdorfa vietā par jauno Kurzemes civilgubernatoru tika iecelts Karls Vilhelms Heinrihs Drīzens, bijušais hercoga gvardes pavēlnieks. Drīzens kļuva par vienu no karaļa tuvākajiem draugiem, bet 1814. gadā, Luijam jau kāpjot Francijas tronī, tika svinīgi uzņemts Parīzē kā “franču lielākais draugs” no Mītavas.

Gubernators 1799. g. palīdzēja organizēt princeses Marijas Terēzes ierašanos Jelgavā, un 10. (21.) jūnijā karaļa galmā viņa tika salaulāta ar Angulēmas hercogu Luiju Antuānu. Ar gubernatora palīdzību Jelgavā zem sveša vārda ieradās arī Orleānas hercogs Luijs Filips, kurš revolūcijas laikā izpelnījās Burbonu naidu par sadarbošanos ar jauno valdību, taču pēc tikšanās ar Luiju XVIII viņam tika piedots. 

Kārtējās franču revolūcijas laikā, 1830. g. 2. augustā, pēc karaļa Kārļa X atteikšanās no troņa, Luijs Antuāns formāli ļoti īsu brīdi skaitījās par karali Luiju XIX, pirms pats bija spiests atteikties no troņa. Savukārt troni pārņēma Burbonu Orleānas līnijas pārstāvis Luijs Filips I (valdīja līdz 1848. g. revolūcijai). Respektīvi, ir pamats uzskatīt, ka 1799. gadā Jelgavā uzturējās trīs nākamie Francijas karaļi – Luijs XVIII, Luijs XIX un Luijs Filips.

1799. g. pavasarī ceļā uz Itāliju Jelgavu apmeklēja un pie Luija viesojās Krievijas feldmaršals Aleksandrs Suvorovs. Sarunā ar karali A. Suvorovs apsolīja ne tikai patriekt franču republikāņus no Itālijas, bet arī nonākt līdz Parīzei un atjaunot Burbonu varu. Realitāte, kā vienmēr, izrādījās sarežģītāka. 1799. g. kampaņas panākumi drīz vien tika zaudēti Krievijas un Austrijas nesaskaņu dēļ. Pāvils I vīlās austriešu sabiedrotajos, toties 1800. g. satuvinājās ar jauno Francijas politisko zvaigzni – pirmo konsulu Napoleonu Bonapartu. 

Krievijas un Francijas tuvināšanās nesolīja neko labu Burboniem. 1800. g. martā prinča Kondē korpuss tika izformēts. Oktobrī no amata tika atbrīvots gubernators Drīzens, bet 1801. g. 7. (19.) janvārī no Pēterburgas tika izraidīts Burbonu sūtnis grāfs Kamarāns. Nākamajā dienā Jelgavas komandants barons Ferzens paziņoja Luijam cara pavēli – nekavējoties atstāt Kurzemi. 10. (22.) janvārī karalis ar ģimeni izbrauca no Jelgavas. Caur Dobeli, Saldu un Skrundu Luijs 15. (22.) janvārī sasniedza prūšu Mēmeli (tagad Klaipēda), no kurienes caur Kēnigsbergu aizbrauca uz Varšavu.

Autors
EdgarsUmbraško
Galvenais speicālists


Vārdu skaidrojumi

* Triktraks - sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.).

Izmantotā literatūra

1. Lancmanis I. Jelgavas pils. 3., papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne, 2006.
2. Рябинин Д.Д. Людовик XVIII в России. / Русский Архив, 1877, № 9. С. 48-91.