P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Mūsdienās Ozola skvērs Jelgavā ir kļuvis par iemīļotu un draudzīgu vietu bērniem – tur atrodas viens no lielākajiem bērnu rotaļu laukumiem pilsētā. 

Šī gada aprīļa beigās Jelgavas vēstures un mākslas muzejs saņēma informāciju no modra jelgavnieka, ka Ošu ceļā esot atrasti kapakmeņi ar uzrakstiem senebreju valodā. Aizbraucot turp, muzeja speciālisti ceļa malā tiešām atrada divus granīta pieminekļus. Tika nolemts akmeņus notīrīt un aizvest uz ebreju kapiem Miera ielā. Tajā pašā dienā pieminekļi atgriezās savā vēsturiskajā vietā.

Pirms 75 gadiem beidzās Otrais pasaules karš. Jelgava nacistu kapitulāciju svinēja drupās – 1944. g. jūlija un augusta kauju skarbajās liecībās. 

Svinot Jelgavas pilsētas 755 gadu jubileju, ir vērts atcerēties arī tos jelgavniekus, par kuriem gadu gaitā atmiņas padzisušas, taču viņu devums pilsētniekiem ir bijis savam laikam nozīmīgs. Tāds ir Jānis Lapiņš – Jelgavas klasiskās ģimnāzijas pirmais un visilggadīgākais direktors (1919-1931), publicists un rakstnieks, kuram šogad varam svinēt 135 gadu jubileju.

Gaisma ir viens no cilvēka eksistences stūrakmeņiem. Uguns atklāšana un izmantošana bija cilvēces svarīgākais atklājums un turpmāk dažādos veidos cilvēks mēģināja pakļaut uguni, lai tā būtu droša un kalpotu, nevis iznīcinātu.

Apmēram 17. gs. vidū tika īstenota hercoga Jēkaba iecere apgādāt pilsētniekus ar ūdeni, izrokot kanālu, kas savienoja divas upes – Svēti un Driksu. Tā kā Jelgava atrodas zemā vietā un regulāri mēdza applūst pavasara plūdu laikā, tad tika izveidots slūžu dīķis, kura uzdevums bija regulēt ūdens līmeni kanālā.

Par mūsu mājas bagāto vēsturi ir rakstīts un vēl tiks rakstīts daudz, bet šoreiz atcerēsimies Jelgavas vīriešu ģimnāzijas audzēkņus – Lāčplēša kara ordeņa kavalierus.

Jelgavu mākslas darbos ir attēlojuši daudzi mākslinieki, lielākoties jelgavnieki. Šoreiz izvēlējāmies gleznotāja Mārča Stumbra (1942-2014) darbus, kuros pilsētu ieraugām gan 18. gadsimtā, gan mūsdienās. Mākslinieks ir ielūkojies gan pilsētas nomalē, gan nav aizmirsis iemūžināt arī Jelgavas pili.

Skvēri uz vēstures skatuves parādās 19. gs., kļūstot par pievienoto vērtību jebkuras funkcijas apbūves teritorijai vai arī, pildot savu ekonomisko funkciju, palīdz organizēt pilsētvidi, izcelt vai atdalīt tās atsevišķas funkcionālās zonas. Skvēriem, salīdzinājumā ar parkiem, ir būtiska priekšrocība – tos var iekārtot jebkurā piemērotā laukumā, īpaši nedomājot pie tālākajām un tuvākajām perspektīvām, alejām un daudzām citām lietām, kas ir nepieciešamas, lai iekārtotu skaistu un plašu parku.  

Uz skvēra, uz spīdošā pilsētas skvēra,
Kur pretim nāk jaunavas tievas kā diegi
Ar cepurēm baltām kā kalngalu sniegi,
Es nozogu sauli un iespraužu acīs..

 

/A. Čaks dzejolī “Uz skvēra”