P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Jelgavas dibinātājs Konrāds fon Manderns

 

Par Nameja gredzenu

2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām.

2017. gada 5. janvārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Latvijas Kara muzejam un Ziemassvētku kauju muzejam pasniegta Latvijas Bankas kolekcijas monēta, kas veltīta Ziemassvētku kauju simtgadei.

Muzejs, sagaidot Ziemassvētku kauju simtgadi, līdztekus zinātniskajai konferencei 5. janvārī, ir sagatavojis arī nelielu izstādi “Pirmā pasaules kara liecības”. Izstādes pamatā ir kolekcionāra Ērika Narkevica muzejam deponētie aukstie ieroči – 19 dažādi pasaules valstu armiju durkļi.

 

1265. gadā dibināta Jelgava (Mītava)

1242. gadā pāvesta legāts (sūtnis) Vilhelms no Modenas bija devis Livonijas ordenim atļauju celt pili pie Lielupes. Tās celtniecība uz zemes strēles starp Lielupi un Driksu sākās tikai 1265. gadā ordeņa mestra Konrāda no Mandernas laikā. Pāvesta Klementa IV 1266. gada 25. maija bullas tekstā var saprast, ka Jelgavas pils jau uzcelta.
Ir hipotēze, ka tā bijusi koka pils un 14.gs., celtniecībā izmantojot laukakmeņus un dolomītu, pārbūvēta, pilij iegūstot raksturīgo konventa tipa formu ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu, un kvadrātiskiem stūra torņiem.