P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

1921. gadā, pirms 100 gadiem, Jelgavas Literātu kapos tika uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem – sarkanā terora upuriem, galvenokārt vāciešiem. Tā vietā mūsdienu Stacijas parkā atrodas Baltais krusts.

Atcerēsimies, kādiem vēstures notikumiem Jelgavā aprit nozīmīga gadskārta.

Kopš 2019. gada Jelgavas muzeja krājumā glabājas no tālās Kanādas atceļojušais III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.646, kas reiz bija piederējis Aleksandram Kociņam (1892–1942).

Paulis Jēgers visu darba mūžu bija mediķis – Latvijas Neatkarības karā vecākais medicīnas feldšeris, Latvijas valsts laikā ārsts vairākās daudzprofilu slimnīcās, turpināja kalpot medicīnai un cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestā pausto

Gada nogalē atcerēsimies otro vecāko muzeju Latvijas teritorijā, Kurzemes Provinces muzeju, kura tradīcijas mūsdienās turpina Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. 

 

Ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Rapas dzīvi pirms un pēc kara ir visai skopas, bet  viņa varoņdarbs Neatkarības karā ir ierakstīts uz visiem laikiem. Piedalījies kaujās pie Daugavas 1919. gada oktobrī, kur nepārtrauktā ienaidnieka apšaudē tika ievainoti un zaudēja dzīvību daudzi cīnītāji, tostarp arī rotas komandieris virsleitnants Grīnbergs un virsleitnants Dzirkals. Pats būdams ievainots, Jānis Rapa pēc dienesta biedru zaudēšanas uzņēmās rotas komandēšanu, nodrošinot kārtību un turpinot cīņu pret Bermonta karaspēku.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Kēlers ir izpelnījies īpašu vietu Jelgavas kontekstā, jo bija ne tikai Jelgavas ģimnāzijas absolvents, bet arī sekmēja Jelgavas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka.  

 

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, atcerēsimies tos, kuri izcīnīja mums šo privilēģiju  - savu valsti, būsim vienoti pārliecībā, ka visi esam atbildīgi par Latvijas gaitu vēsturē un nākotnē. Sveicam svētkos!

“Jau no paša rīta visā pilsētā svētku šalkoņa. Uz namiem braši plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Svētku sajūtā steidz drudžaini ļaudis, skolnieki iet uz savām mācību iestādēm, ļaudis uz baznīcu, ierēdņi uz darba vietām. Katra organizācija pulcējas savās telpās, lai organizēti ietu uz ielas. Skolās notiek svinīgie akti. Jelgavas ģimnāzija pilnā sastāvā nogāja uz Sv. Annas baznīcu, kura bija skaisti dekorēta un līdz pēdējai vietiņai pārpildīta,” tā par valsts svētku sagaidīšanu Jelgavā rakstīja laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" tikko izveidotajā Latvijas Republikā. Uzziniet, kuras svētku svinēšanas tradīcijas nav mainījušās un tiek piekoptas mūsdienās! 

1886.gadā, tikai 135 gadus atpakaļ, parādījās pirmie automobiļi ar benzīna iekšdedzes dzinēju. 10 gadus vēlāk 1896. gadā pirmais automobilis izbrauca Jelgavas pilsētas ielās. "Skrejošos ratus bez zirga" redzēja arī septiņgadīgais Aleksandrs Strekāvins, par ko tad arī būs šis raksts.