P. BRĪVS
O. 10:00 - 17:00
T. 10:00 - 17:00
C. 10:00 - 17:00
P. 10:00 - 17:00
S. 10:00 - 17:00
Sv. 10:00 - 17:00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Kurzemes Provinces muzejs Mītavā (Jelgavā) dibināts 1818.gadā. Kolekcijas pamatā Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrības biedru savāktais vēstures un kultūras mantojums. 100 gadu laikā tiek sakrāta nozīmīga mākslas vērtību kolekcija.

H. Kroiča alusdarītavas pudele

Līdz 19.gs. Latvijas teritorijā, kad alu brūvēja galvenokārt pašu vajadzībām, tā bija katra saimnieka individuāla lieta. Alus nāca modē, sākās alus darītavu celtniecība, to tehniskā aprīkošana un jau 19.gs. sākumā katrā muižā komerciālos nolūkos bija sava alus darītava. Kurzemes guberņa un Jelgava kā impērijas sastāvdaļa bija cieši saistīta ar Krievijā notiekošajiem procesiem, arī tur alus kļuva par plaša patēriņa preci. 19. gs. sākumā Krievijā populārs bija Porteris, jo angļi ar visām iekārtām bija ieradušies Krievijā, lai popularizētu savu izgudrojumu.

3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris 20.gs. 20. un 30. gados pilsētā bija ļoti populārs. Tas piedalījās gan teātra izrādēs, gan spēlēja zaļumballēs u.c. Muzeja ekspozīcijā ir alts, ko dāvinājusi Aleksandra Baloža ģimene.

Baltā trīsvienība

Ziema reizēm apciemo Latviju, reizēm sniega sega noturas pat vairākas nedēļas. Tādos brīžos tumšā ziema un arī dzīve kļūst gaišāka. Arī gleznotāji mīl gaismu un viņiem patīk arī Gaismu gleznot.

Vācu armijas sakaru telefons Feldfernspracher 33

Kara laikā izlūkošanai un saziņai starp ierakumiem bija ļoti svarīga nozīme. Šim nolūkam kalpoja speciālas sakarnieku vienības. Otrā pasaules kara laikā militārajā jomā ieviesa vairākus jauninājumus.

Piparkūkas

     Izsenis piparkūkas ir tradicionālie Ziemassvētku cepumi – Ziemassvētku gardums. Jelgavā 19.gs otrajā pusē un 20.gs sākumā iecienītākās un garšīgākās bijušas Zīslaka ceptuves medus piparkūkas. Sākotnēji ceptuves īpašnieki bijuši divi brāļi, vēlāk vācietis E.Lindholms.

Otrā pasaules kara - vācu armijas dzelzs bruņucepure M1942

  OBruņucepures bija pazīstamas jau kopš antīkajiem laikiem un tās tika izmantotas, lai pasargātu karotāju galvas galvenokārt no auksto ieroču ievainojumiem – zobenu, kara cirvju cirtieniem, bultu, šķēpu un akmeņu radītām brūcēm.

Mūsu muzeja krājumā atrodams interesants dokuments – sertifikāts par Jelgavas senā nosaukuma “Mitau” piešķiršanu mazajai planētai (asteroīdam) nr. 24079, kas riņķo orbītā starp Marsu un Jupiteru.

Konfekšu kārba A. Abrikosovs un dēli

  Pirmais krievu izcelsmes šokolādes ražotājs bija Aleksejs Abrikosovs, kurš bija nācis no saldumu gatavotāju dzimtas. Saldumu ražotāju dinastijas aizsācējs bija dzimtcilvēks Stepans Nikolajevs, kurš no Penzas guberņas 1804. gadā ieradās Maskavā, lai atvērtu darbnīcu un uzsāktu saldumu gatavošanu un tirgošanu.