P. BRĪVS
O. 11:00 - 18:00
T. 11:00 - 18:00
C. 11:00 - 18:00
P. 11:00 - 18:00
S. 11:00 - 18:00
Sv. 11:00 - 18:00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Priekšmets kā laikmeta materiālā liecība kalpo par pamatu jebkura muzeja darbībai. Muzeja darbinieki pavada savu ikdienu pētot, uzglabājot un restaurējot šos laikmeta lieciniekus, lai vēlāk kāds no tiem, nomainot putekļainos bēniņus pret izgaismotajām stikla vitrīnām, kļūtu par publiski apskatāmu muzeja eksponātu. Taču, lai noteiktu, kādu laikmetu pārstāv noteiktais priekšmets ir nepieciešams veikt tā datējumu. Nereti šis process pārvēršas detektīvromāna cienīgā izmeklēšanā. 2014. gada rudenī muzeja īpašumā nonāca bagātīga pulksteņu kolekcija, kas pārstāvēja laika posmu no 19. gadsimta 20. gadiem līdz pat mūsdienām. Vairāku mēnešu garumā muzeja darbinieki strādāja pie kolekcijas pētniecības, datēšanas un aprakstīšanas.

Jelgavas ielām vēstures gaitā daudzkārt mainīts nosaukums. Ir kāda iela, kuras nosaukuma izcelsme ilgu laiku bija neskaidra – tā ir nelielā Egas iela, kurā atrodas vien privātmājas un nav nevienas sabiedriskās ēkas.

Jelgavas dibinātājs Konrāds fon Manderns

 

Par Nameja gredzenu

2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām.

2017. gada 5. janvārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Latvijas Kara muzejam un Ziemassvētku kauju muzejam pasniegta Latvijas Bankas kolekcijas monēta, kas veltīta Ziemassvētku kauju simtgadei.

Muzejs, sagaidot Ziemassvētku kauju simtgadi, līdztekus zinātniskajai konferencei 5. janvārī, ir sagatavojis arī nelielu izstādi “Pirmā pasaules kara liecības”. Izstādes pamatā ir kolekcionāra Ērika Narkevica muzejam deponētie aukstie ieroči – 19 dažādi pasaules valstu armiju durkļi.

Pilskalna vēsture - svarīgākie pieturpunkti

Dobele rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1254. gada Zemgales dalīšanas līgumā. Teritorija tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni – Dobele nonāca ordeņa rokās. Tomēr zināms, ka Dobeles pilskalns un tā apkārtne bija apdzīvota krietni pirms krustnešu ienākšanas tagadējā Latvijas teritorijā.

2018.gadā atceramies, ka pirms

695 gadiem (1323) noslēgts līgums starp Lietuvas karali Ģediminu, Livonijas ordeni un Rīgu. Tas ļauj tirgotājiem netraucēti pārvietoties un tirgoties arī karadarbības laikā.