P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Šīs nedēļas atšķirību meklējumiem piedāvājam Ģederta Eliasa 1917. gada darbu "Baznīca".

Laikā, kad Šengenas līguma ērtību izlutinātajiem ceļotājiem pandēmija liek atcerēties, kas ir valstu robežas, ar interesi varam pievērsties arī dažiem ievērības cienīgiem gadskaitļiem. 

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavu. Pēc Otrā pasaules kara A. Strekāvins vairākkārt viesojās dzimtajā pilsētā (1951. un 1952. g.), bet 1958. g. atgriezās pavisam. Mākslinieks redzēja, ka senā vēsturiskā Jelgava bija pazudusi uz visiem laikiem.

Šorīt skats aiz loga gluži kā Ģ. Eliasa gleznā "Rīga. Priekšpilsēta" - pelēcīgas debesis ar zaļiem akcentiem. Laikapstākļus nevaram izmainīt, bet atrodot visas 9 atšķirības gan garstāvokli, gan atmiņu varam uzlabot. Veiksmi meklēšanā, cienījamie sekotāji!

1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākajā padomē pieņemtā deklarācija “Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu” bija pirmais nopietnais solis pretim valsts pilnīgai neatkarībai un starptautiskai atzīšanai, lai gan iekšpolitiskā situācija bija nestabila un PSRS centrālās varas negatīvā nostāja pret Latvijas tautas neatkarības centieniem neprognozējama, bet, neskatoties uz traucēkļiem, bija noticis pats galvenais – neatkarīgas Latvijas valsts ideja tika aiznesta tautā

Lai gaišisvētki! Būsim tikpat vienoti, droši un pārliecināti kā 1990. gada 4. maijā!

27. aprīlī aprit 50 gadi kopš mākslinieka Aleksandra Strekāvina (1889–1971) nāves. Dzimis jelgavnieks, Strekāvins mūsu pilsētā pavadīja mūža lielāko daļu un bija liecinieks daudziem notikumiem Jelgavas dzīvē. 

Turpinot stāstu par naudu, saistot to ar vienas ģimenes likteni, esam tikuši līdz 1915. gadam, kad Pirmā pasaules kara laikā nauda Latvijas teritorijā mainījās tik strauji, ka, iespējams, dažam kāda naudiņa paslīdēja garām nepamanīta. Stāsta turpinājumā minētās personas ir tās pašas, kuras pirmajā daļā, jo nav informācijas par kādas konkrētas ģimenes dienām un nedienām ar naudu šajā laikā.

 Virsleitnanta Paula Oļģerta Jāņa Kalniņa (turpmāk Pauls Jānis Kalniņš) dzīve bija tikpat īsa kā daudziem viņa vienaudžiem, kuri palika Pirmā pasaules kara strēlnieku cīņu vietās vai Latvijas Neatkarības kara kaujas laukos.