Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Lasītava
Priekšmets kā laikmeta materiālā liecība kalpo par pamatu jebkura muzeja darbībai. Muzeja darbinieki pavada savu ikdienu pētot, uzglabājot un restaurējot šos laikmeta lieciniekus, lai vēlāk kāds no tiem, nomainot putekļainos bēniņus pret izgaismotajām stikla vitrīnām, kļūtu par publiski apskatāmu muzeja eksponātu. Taču, lai noteiktu, kādu laikmetu pārstāv noteiktais priekšmets ir nepieciešams veikt tā datējumu. Nereti šis process pārvēršas detektīvromāna cienīgā izmeklēšanā. 2014. gada rudenī muzeja īpašumā nonāca bagātīga pulksteņu kolekcija, kas pārstāvēja laika posmu no 19. gadsimta 20. gadiem līdz pat mūsdienām. Vairāku mēnešu garumā muzeja darbinieki strādāja pie kolekcijas pētniecības, datēšanas un aprakstīšanas.
Jelgavas ielām vēstures gaitā daudzkārt mainīts nosaukums. Ir kāda iela, kuras nosaukuma izcelsme ilgu laiku bija neskaidra – tā ir nelielā Egas iela, kurā atrodas vien privātmājas un nav nevienas sabiedriskās ēkas.
Par Nameja gredzenu
2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām.
2017. gada 5. janvārī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Latvijas Kara muzejam un Ziemassvētku kauju muzejam pasniegta Latvijas Bankas kolekcijas monēta, kas veltīta Ziemassvētku kauju simtgadei.
Muzejs, sagaidot Ziemassvētku kauju simtgadi, līdztekus zinātniskajai konferencei 5. janvārī, ir sagatavojis arī nelielu izstādi “Pirmā pasaules kara liecības”. Izstādes pamatā ir kolekcionāra Ērika Narkevica muzejam deponētie aukstie ieroči – 19 dažādi pasaules valstu armiju durkļi.
1265. gadā dibināta Jelgava (Mītava)
1242. gadā pāvesta legāts (sūtnis) Vilhelms no Modenas bija devis Livonijas ordenim atļauju celt pili pie Lielupes. Tās celtniecība uz zemes strēles starp Lielupi un Driksu sākās tikai 1265. gadā ordeņa mestra Konrāda no Mandernas laikā. Pāvesta Klementa IV 1266. gada 25. maija bullas tekstā var saprast, ka Jelgavas pils jau uzcelta.
Ir hipotēze, ka tā bijusi koka pils un 14.gs., celtniecībā izmantojot laukakmeņus un dolomītu, pārbūvēta, pilij iegūstot raksturīgo konventa tipa formu ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu, un kvadrātiskiem stūra torņiem.
