P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Rapa

Jāņa Rapas aprakstsJāņa Rapas varoņdarba apraksts

 

 

Leitnants Jānis Rapa (LKO Nr.3/1979)

Jānim Rapam mūžu bija lemts nodzīvot Latvijā, izvairoties no Otrā pasaules kara vētrām un padomju represijām. Viņa dzimšanas datums ir1889. gada 6. decembris, vieta – Tērvetes pagasts. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, mācības turpinājis Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. 1917. gada 1. februārī kā 1. šķiras savvaļnieks iestājies Pāvila Kara skolā, ko pabeidzis tā paša gada 1. jūlijā praporščika pakāpē. Ziņas līdz pat iesaukšanai Latvijas armijā viņa apbalvošanas listē jeb dienesta gaitas aprakstā nav atrodamas, tāpat arī citos vēstures avotos nav ziņu par Jāņa Rapas gaitām Latvijai tik sarežģītajā 1917. gada nogalē un 1918. gadā. Var pieņemt, ka viņš dzīvoja Vidzemē, par ko liecina nākamās ziņas.

1919. gada 6. jūnijā viņš mobilizēts no Valkas apriņķa Gaujienas komandanta1 un 9. jūnijā piekomandēts Ziemeļlatvijas brigādes štābam. 13. augustā piekomandēts Kara tiesas priekšsēdētājam. 1920. gada 19. maijā paaugstināts par virsleitnantu, 1924. gada 17. novembrī – par kapteini.

Jānis Rapa apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni 1926. gadā par izdarīto varoņdarbu 1919. gada 10. oktobra cīņās pie Daugavas tiltiem. No Latgales divīzijas 1925. gada 30. oktobrī armijas Galvenajā štābā tika saņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt Jānim Rapam  LKO 3. šķiras ordeni, pievienojot varoņdarba aprakstu3“Bermonta kauju laikā, kad ienaidnieks atradās tieši otrpus Daugavas (Daugavas kreisajā krastā), kapteinis (toreiz leitnants) sastāvēja Kara tiesu resora dienestā. Viskritiskākajā brīdī, 10. oktobrī 1919. g. kapteinis Rapa atstāja Kara tiesu un brīvprātīgi pieteicās kara frontē 7(.) Siguldas kājnieku pulkā, kur tika iedalīts 7 (.) rotā kā 1(.) vada komandieris. 12. oktobrī 1919. g. visu dienu noritēja stipra apšaudīšanās gan ar šautenēm, ložmetējiem, gan lielgabaliem. Ap pulkstens 15 rotas komandieris virsleitnants Grīnbergs tika ievainots vēderā, kam pēc neilga laika sekoja nāve. Rotas komandēšana tikai uzdota virsleitnantam Dzirkalim, kurš arī nekavējoši tanī pašā dienā savāca pārējos rotas virsniekus Loču mājā Daugavmalā uz apspriedi par turpmāko kaujas darbību. Tanī pat laikā ienaidnieks ar strauju artilērijas uguni turpināja apšaudīt Rīgu un Daugavmalu. No artilērijas uguns ļoti daudz cieta rotas kareivji, un starp citu viens lielgabala šāviņš trāpīja Loču mājiņu. Virsleitnants Dzirkals tika uz vietas nošauts, leitnants Miglavs grūti ievainots vēderā, ziņnesis nošauts, bet Kpt. (toreiz Ltn.) Rapa un Ltn. Kolpaks tika stipri kontuzēti. Neskatoties uz kontūziju, leitn. Rapa uzņēmās rotas komandēšanu un kauju vadību iecirknī no Kaļķu ielas līdz pilij (Rīgas pils). Neskatoties uz ienaidnieka stipro uguni, rotā tika ievesta uzsākušās panikas vietā pilnīga kārtība. Leitnants Rapa, pats kontuzēts, vadīja ienaidnieka apšaudīšanu un pārējo kaujas darbību, kā arī atjaunoja sakarus ar blakus operējošām daļām līdz tam laikam, kamēr tika nozīmēts vietnieks, pēc kam pats Ltn. Rapa tika evakuēts uz Kara slimnīcu. Caur savu lielo uzupurēšanos pēc pārējo virsnieku pazaudēšanas, pats būdams kontuzēts, uzņemoties izjukušās rotas komandēšanu un turpinot kaujas darbību pret ienaidnieku – pilnīgi izpelnījies apbalvošanu ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni (1925. gada 21. augustā)”. Tiesa gan, J. Rapas apbalvošanu LKOD sēdē 1926. gada janvārī atlika un J. Rapam vajadzēja iesniegt kauju laikā 7. Siguldas kājnieku pulka vecākā ārsta Dr. med. Haffnera 1919. g. 2. novembrī izsniegto apliecību par leitnanta kontuzēšanu kaujas laukā. Precizēt varoņdarba izdarīšanas detaļas informāciju Valsts prezidenta sekretariāts nosūtīja4 LKOD domes loceklim – ģenerālim K. Berķim.

No 1926. gada Jānis Rapa strādāja par Kara tiesas prokurora palīgu, paaugstināts par pulkvedi. 1927. gadā Jānim Rapam piešķirta jaunsaimniecība Jelgavas apr. Tērvetes pagasta Kalnamuižas mācītājmuižā. Viņam piešķīra 1. kategorijas zemi 15.60 hektāru apjomā5.1930. gadā J. Rapa apbalvots ar TZO IV šķiru (Nr.1068). 

Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja Tukumā, kur nomira 1947. gada 28. jūlijā, apbedīts Tukuma pilsētas kapos. Var tikai pieņemt, ka viņa iekoptā jaunsaimniecība Otrā pasaules kara laikā tika izpostīta un droši vien arī citu iemeslu dēļ, kurus mēs nekad neuzzināsim, viņš devās uz Tukumu, lai tur jau paliktu līdz mūža galam.

 

Autors
Gints Putiķis
Direktores vietnieks zinātniskajā darbā

 

Paskaidrojumi un atsauces

1. LNA LVVA 1304.f., 1.apr., 1279.l., 11lp.

2. Kara tiesa - represīva militāra tiesa ar vienkāršotu un paātrinātu lietu izskatīšanas kārtību. Parasti izveidota armijas kontrolētajā teritorijā kara vai izņēmuma stāvokļa (karastāvokļa ieviešana, apspiežot sociālus nemierus) gadījumā. Latvijas Kara tiesa (LKT) izveidota 13.02.1919. Liepājā pēc Tautas apsardzības ministra J.Zālīša pavēles. Tiesa darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas kara apgabalu tiesām noteikto kompetenci pēc 1869. gada Kara likumu kopojuma XXIV grāmatas. Tā kā Latvijas Pagaidu valdībai nebija reālas militārās un tiesu varas, Latvijas Kara tiesa reāli nedarbojās, strādāja tikai kara izmeklēšanas tiesnesis, bet pēc 16. aprīļa apvērsuma LKT darbība tika pārtraukta. Atsāka savu darbību pēc kaujām pie Cēsīm 06.1919. Ziemeļlatvijas armijas kontrolētajā teritorijā 1919. gada vasarā tika izveidota kara apgabala tiesa (prokurors - O.Muižnieks, izmeklēšanas tiesneši - Donis, J.Sproģis, J.Rapa), Valmieras un Cēsu cietumos ievietoto arestēto lietu izskatīšanai. 18.07.1919. atsevišķās kara tiesas likvidēja, izveidojot centralizētu Kara tiesu pārvaldi (priekšnieks virsleitnants A. Grāmatiņš). 

3. LNA LVVA 1304.f., 1.apr., 1279.l., 12lp.

4. LNA LVVA 1304.f., 1.apr., 1279.l., 1lp.

5. Zemes Ierīcības Vēstnesis. Nr.246., 15.07.1927.