Jelgavas muzejs

Iestatījumi
Fonta izmērs
Kontrasts
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
LV
RU EN
Sākums LasītavaMarijai Gimbutienei 100!

Marijai Gimbutienei 100!

Šā gada 23. janvārī apritēja 100 gadi kopš dzimusi pasaulē vispazīstamākā Baltijas izcelsmes arheoloģe un antropoloģe Marija Gimbutiene (lietuviešu: Marija Gimbutienė, angļu tekstos: Marija Gimbutas).

 

Marija Gambute Bostonā, 1951.gads

 

Dzīvesgājums


Marija Birute Alseikaite (liet.: Marija Birutė Alseikaitė) piedzima lietuviešu inteliģences pārstāvju ģimenē 1921. gadā Viļņā. 1941. gadā viņa apprecējās ar arhitektu Jurģi Gimbutu (Jurgis Gimbutas, 1918–2001). Otrā pasaules kara laikā Marija ar vīru un bērniem bēga uz Nacistiskās Vācijas kontrolētajām teritorijām, bet 1949. gadā emigrēja uz ASV, kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu līdz pat nāvei 1994. gada 2. februārī.

Gimbutu ģimene uz kuģa klāja ceļā uz Ņujorku, 1949. gads

 

Izglītība un akadēmiskā karjera


Savu ceļu zinātnē Gimbutiene uzsāka Viļņas Universitātē, studējot arheoloģiju, valodniecību, folkloru, etnoloģiju un literatūru.
1942. gadā viņa ieguva maģistra grādu ar darbu par lietuviešu apbedīšanas tradīcijām dzelzs laikmetā.
1946. gadā ieguvusi doktora grādu Tībingenes Universitātē ar disertāciju par aizvēstures apbedīšanas tradīcijām Lietuvā.
No 1947. līdz 1949. gadam Gimbutiene pēcdoktorantūras ietvaros darbojusies Heidelbergas un Minhenes Universitātē.
Ierodoties ASV, Marija Gimbutiene nekavējotes sāka darbu prestižajā Hārvarda Universitātē.
Kopš 1964. gada viņa docēja Eiropas arheoloģiju un inodoeiropiešu studijas Kalifornijas Universitātē.

M. Gimbutiene pie Pensilvānijas Universitātes, 1952. gads
Fotogrāfijas autors J. Gimbuts

 

Gimbutienes ieguldījums arheoloģijā 


Gimbutiene vadījusi arheoloģiskās ekspedīcijas bronzas laikmeta un neolīta pieminekļos Dienvidslāvijā, Grieķijā un Itālijā. Šajos pieminekļos atrastās vairāk kā 500 sīkplastikas figūriņas iedvesmoja pētnieci pievērsties dzīves lielākajai tēmai – aizmirstās dievietes reliģijas un simbolu pētniecībai. Viņa tajā ieviesa nebijušu metodi, ko pati dēvēja par ,,arheomitoloģiju’’ – apvienojot artefaktu studijas ar lingvistiku, etnoloģiju, folkloru, semiotiku. Viņas inovatīvā pieeja piedāvāja arheoloģiskos priekšmetus interpretēt ar Junga arhetipisko tēlu, simbolu un sapņu palīdzību.

M. Gimbutiene pie darba galda Stenfordas Universitātē, 1961. gads
Fotogrāfijas autors J. Gimbuts

 

Publikācijas

Gimbutiene kopumā publicējusi ap 20 grāmatu, no kurām pasaulē pazīstamākās:
“Senās Eiropas dievi un dieves 7000-3500 g. pr. Kr. Mīti, leģendas un kulta tēli” (The Gods and Goddesses of Old Europe 7000-3500 B. C. Myths, Legends and Cult Images. London, 1974.), “Dievju valoda. Senās Eiropas svētie tēli un simboli” (The Language of the Goddesses. Sacred Images and Sgmbols of Old Europe. London; Singapore; Sydney; Tokyo, 1989.) un “Dievju civilizācija. Senās Eiropas pasaule” (The Civilization of the Goddesses. The World of Old Europe. San Francisco, 1991.).

Dažu Gimbutienes publikāciju vāki

 

Baltu izcelsme 


Nozīmīgu lomu Gimbutienes darbos ieņēma slāvu un baltu mitoloģijas, latviešu un lietuviešu folkloras un tautas mākslas pētniecība, indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi. Sevišķi viņu interesēja folklorā atrodamās dievietes, mātes.
Gimbutiene uzskatīja, ka balti saistāmi ar neolīta Eiropā uzplaukušu mierīgu civilizāciju, kuras pamatā bijusi mākslinieciskā daiļrade un nemateriālās vērtības. Tā esot bijusi dievieti – Zemes māti – pielūdzoša, matrilineāra, egalitāra kultūra, ko viņa nosauc par Veco Eiropu – civilizāciju pirms indoeiropiešu ietekmes. Viņa izvirzīja hipotēzi, ka auklas keramikas un laivascirvju kultūras pārstāvji esot bijuši indoeiropieši ar pirmdzimteni Dienvidaustrumeiropā. Viņa tos dēvē par Kurgānu kultūras pārstāvjiem, kas iekarojumu ceļā pārņēmuši Veco Eiropu, seno dievieti aizstājot ar vīrišķām dievībām, kas atbilda to maskulīnajai un kareivīgajai pasaules izpratnei.
Vienīgais latviešu valodā izdotais Gimbutienes darbs joprojām ir populārzinātniskais pētījums par baltu tautu etniskās vēstures pirmsākumiem un materiālo kultūru (pirmoreiz izdots Londonā 1963. g.). Zīmīgi, ka šajā darbā pētniece aplūko baltus kā vienotu kultūrtelpu. Pat mūsdienās pētnieki nereti piemirst, ka senā Zemgale nesakrīt ar mūsdienu administratīvi teritoriālajām robežām.

Gimbutiene, M. [no lietuviešu valodas tulkojis Andris Aramins; Ilzes Lozes priekšvārds]
Balti aizvēsturiskajos laikos: etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Rīga: Zinātne, 1994.

Gimbutienes mantojums 


Mariju Gimbutieni mūsdienās arheologu vidū pazīst kā sava ceļa gājēju. Viņa ir dēvēta gan par arheoloģijas revolucionāri, gan ekscentriķi. Lai gan no  no mūsdienu zinātnes viedokļa vērtēta pretrunīgi un saņēmusi kritiku, joprojām atzīstams ir Gimbutienes ieguldījums baltu arheoloģiskā materiāla popularizēšanā un iekļaušanā starptaustiskā zinātniskā apritē. Apbrīnojamas ir pētnieces plašās zināšanas (Gimbutiene spējusi lasīt 25 dažādās valodās!) un radošā pieeja pētāmajam materiālam.
Gimbutienes teorijas joprojām bauda lielu piekrišanu vides aktīvistu, mākslinieku, psihoterapeitu un galvenokārt – feministu aprindās. Faktiski viņa pati kļuva par ,,dievieti’’ – kulta figūru, savā ziņā sākot arheoloģiskā materiāla feministisku interpretāciju.
Gimbutienes lekcijas Losandželosā esot apmeklējušas pat Holivudas zvaigznes, kad viņa smagi saslima, īru mūki lūdzās par viņas dzīvību, un viņas bērēs piedalījās augsta ranga ASV amatpersonas, tas parāda, cik spilgta un nozīmīga personība bija Marija Gimbutiene.
Viņas simtgade ierakstīta arī UNESCO 2021. gadā atzīmējamo dienu sarakstā.

Marija Gimbutiene ar pāvestu Jāni Pāvilu II

Marija Alseikaite ar Jurģi Gimbutu Rīgā pie Jāņa Čakstes kapavietas, 1938. gads

 

NB! Tiem, kam interesē uzzināt ko vairāk par Mariju Gimbutieni, var ieteikt noskatīties dokumentālo filmu “Signs out of time, the story of archeologist Marija Gimbutas” par pētnieci un viņas unikālo pieeju. Pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=BjE2-H1R9Zs

 

Ieskatieties arī OPUS Archives and Research Center sagatavotajā virtuālājā izstādē “Marija Gimbutas: an OPUS Archives Virtual Exhibit“. Pieejama: 
https://docs.google.com/presentation/d/19oCu5OMLuDCd1RYq79eM7iW0Y-R9lJFp91fvvm6W_fA/edit#slide=id.g88e9898227_0_0

Autore
Zenta Broka-Lāce
Galvenā speciāliste

Izmantotie attēlu avoti:
http://alkas.lt/2021/01/23/marijai-gimbutienei-100-video-nuotraukos/
https://www.facebook.com/Marija-Alseikait%C4%97-Gimbutien%C4%97-237020493754726/photos/262713974518711
https://www.facebook.com/Marija-Alseikait%C4%97-Gimbutien%C4%97-237020493754726/photos/262713394518769
https://www.facebook.com/Marija-Alseikait%C4%97-Gimbutien%C4%97-237020493754726/photos/262714567851985
http://alkas.lt/2021/01/23/marijai-gimbutienei-100-video-nuotraukos/
https://www.bernardinai.lt/2018-11-08-atradusi-laiko-zenklus-marija-gimbutiene/
https://www.facebook.com/Marija-Alseikait%C4%97-Gimbutien%C4%97-237020493754726/photos/266035407519901