P. BRĪVS
O. 10:00 - 17:00
T. 10:00 - 17:00
C. 10:00 - 17:00
P. 10:00 - 17:00
S. 10:00 - 17:00
Sv. 10:00 - 17:00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Muzejā glabājas gana daudz eksponātu – dokumentu, fotogrāfiju, gleznu un dažnedažādu priekšmetu. Bieži vien tos inventarizē, norādot tikai pielietojumu, izcelsmi, saglabātības pakāpi, datējumu.

Bet vai tas ir viss?

Veicot izpēti, redzam, ka  muzeja priekšmeti var pastāstīt  ļoti daudz, jo katrs no tiem glabā informāciju ne tikai par sevi, bet arī par laiku, dzīves veidu, pasaules uztveri, sakariem un, protams, cilvēkiem.

"Vienas gleznas stāsts jeb Vincenta Smakauska gleznas "Kapitulācija pie Vilgaosas, 1849.gads" I daļā iepazinām garo stāstu, kas pavadīja šo gleznu - attēloto notikumu, pasūtītāja un mākslinieka dzīves gājumu, un gleznas restaurācijas darbu. II daļā muzeja restauratore Saiva Kuple apskata un izpēta sīkāk formas tērpus, kas attēloti šajā vērienīgajā batālijā, tērpu vēsturi, uzmanību pievērš pat vissīkākajai detaļai, kas mums, lasītājiem, ļauj labāk iepazīt un izprast attēloto notikumu. 

Glezna ,,Kapitulācija pie Vilagosas, 1849.gads ” ir pagātnes notikumu un kultūras lieciniece, tā bija daļa no Kurzemes Provinces muzeja ekspozīcijas, ir viena no retajām batālijām Latvijas kultūras mantojumā, un ir vērtība, kas satur virkni saistošu stāstu par 19.gadsimta vidus Krievijas impēriju un Baltijas guberņu.

Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas – tā mēs saucam pavasara atnākšanas svētkus, kas svinēti sensenos aizlaikos un ko svinam arī mūsdienās.

Cilvēce jau sen ir izgudrojusi “laika mašīnu”, kas spētu aizraut ar iztēli apveltītu indivīdu uz gadsimtiem senu pagātni.

Sensenos laikos, kad Latvijā bija t.s. mazais ledus laikmets (14.-19.gs.) un ziema iestājās novembra vidū un dažreiz pat oktobrī (1856.-1858.g.), Jelgavā vai toreiz vēl Mītavā sasniga daudz sniega un pilsētniekiem vajadzēja atrast kādas interesantas izklaides īsajām ziemas dienām un garajiem, tumšajiem vakariem.

Akmensmasu jeb mālu ar saberzta špata un kvarca piejaukumu pazina jau pirms tūkstošiem gadu Ķīnā un Japānā.

Latvija izsenis bagāta ar avotiem, daži laika gaitā kļuvuši par dziedinātavām un kūrortiem, tie veidojušies pie sēravotiem ar stipru garšu un puvušu olu smaku. Tā rodas sērūdeņraža dēļ, ko satur ar kalcija sulfātu bagātinātais ūdens.

Patiesībā tas ir stāsts ne tik daudz par divām māla pudelēm –krūkām, kas pēc muzeju klasifikatora pieder pie taras, bet gan par to saturu, kas kādreiz tajās bijis – minerālūdeni zelteri.

Kopš podniecības aizsākumiem māla trauki ir izmantoti dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai un ēdiena gatavošanai.