Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu pār ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un tā nodaļas apmeklētājiem ir slēgtas no 2020. gada 21.decembra līdz 2021. gada 25.janvārim (ieskaitot).

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Muzejā glabājas gana daudz eksponātu – dokumentu, fotogrāfiju, gleznu un dažnedažādu priekšmetu. Bieži vien tos inventarizē, norādot tikai pielietojumu, izcelsmi, saglabātības pakāpi, datējumu.

Bet vai tas ir viss?

Veicot izpēti, redzam, ka  muzeja priekšmeti var pastāstīt  ļoti daudz, jo katrs no tiem glabā informāciju ne tikai par sevi, bet arī par laiku, dzīves veidu, pasaules uztveri, sakariem un, protams, cilvēkiem.

Latvija izsenis bagāta ar avotiem, daži laika gaitā kļuvuši par dziedinātavām un kūrortiem, tie veidojušies pie sēravotiem ar stipru garšu un puvušu olu smaku. Tā rodas sērūdeņraža dēļ, ko satur ar kalcija sulfātu bagātinātais ūdens.

Patiesībā tas ir stāsts ne tik daudz par divām māla pudelēm –krūkām, kas pēc muzeju klasifikatora pieder pie taras, bet gan par to saturu, kas kādreiz tajās bijis – minerālūdeni zelteri.

Kopš podniecības aizsākumiem māla trauki ir izmantoti dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai un ēdiena gatavošanai.

Savulaik jelgavniekiem un ne tikai, pateicoties solīdajiem veikalnieciskajiem principiem un produkcijas augstajai kvalitātei, bija plaši pazīstams Heistera vārds, kas asociējās ar liķieri, limonādi un alu.

Ir kāds interesants fakts Latvijas un Lietuvas kultūras vēsturē, par kuru līdz šim gandrīz nebija informācijas, proti, ka lietuviešu mākslas zinātniece, zinātņu doktore Halina Kairūkštīte-Jaciniene (1896 – 1984), kurai pērn apritēja 120 gadu, ir atstājusi dziļas pēdas arī Latvijas kultūras vēsturē.

Glezna nokļuva muzeja JVMM Krājumā kā Viestura Amata dāvinājums 2013.gada nogalē. Šī glezna ietilpa mākslinieka Valerijana Dadžāna kolekcijā un pēc mākslinieka nāves audžudēls V.Amats to izlēma uzdāvināt muzejam.

H. Kroiča alusdarītavas pudele

Līdz 19.gs. Latvijas teritorijā, kad alu brūvēja galvenokārt pašu vajadzībām, tā bija katra saimnieka individuāla lieta. Alus nāca modē, sākās alus darītavu celtniecība, to tehniskā aprīkošana un jau 19.gs. sākumā katrā muižā komerciālos nolūkos bija sava alus darītava. Kurzemes guberņa un Jelgava kā impērijas sastāvdaļa bija cieši saistīta ar Krievijā notiekošajiem procesiem, arī tur alus kļuva par plaša patēriņa preci. 19. gs. sākumā Krievijā populārs bija Porteris, jo angļi ar visām iekārtām bija ieradušies Krievijā, lai popularizētu savu izgudrojumu.

3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris 20.gs. 20. un 30. gados pilsētā bija ļoti populārs. Tas piedalījās gan teātra izrādēs, gan spēlēja zaļumballēs u.c. Muzeja ekspozīcijā ir alts, ko dāvinājusi Aleksandra Baloža ģimene.

Baltā trīsvienība

Ziema reizēm apciemo Latviju, reizēm sniega sega noturas pat vairākas nedēļas. Tādos brīžos tumšā ziema un arī dzīve kļūst gaišāka. Arī gleznotāji mīl gaismu un viņiem patīk arī Gaismu gleznot.