Mamuta zoba fosilija

JVMM Plgk 11143

Mamuta zoba fosilija

Matainā mamuta (Mammuthus primigenius) apakšējais dzeroklis

Pleistocēna perioda noslēgums – holocēna sākums (~46 000-12 000 gadu pirms Kristus)

Atrasts Jelgavas apkārtnē, 20. gadsimta sākumā

Mamuti bija snuķaiņu (Proboscidea) kārtai piederīga zīdītāju dzimta, kas mūsdienās ir izmirusi. Snuķaiņu kārtā ir saglabājusies tikai viena dzīvnieku dzimta – ziloņu dzimta (Elephantidae), kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis – Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas). Šīs kārtas sugu galvenās pazīmes ir garš, muskuļots snuķveidīgs deguns un ilkņi. Ziloņiem un mamutiem bija kopīgs priekštecis, un apmēram pirms 6 miljoniem gadu tie sadalījās atsevišķās sugās. Matainā mamuta DNS ir gandrīz identiska zilonim, taču atšķirīgas bija šo dzīvnieku dzīves telpas. Katra suga pārvietojās un apdzīvoja jaunas teritorijas. Ziloņi – siltākā klimatā, bet mamuti – vēsākos apgabalos.

Līdzšinējie atradumi liecina, ka ir pastāvējušas vismaz desmit atšķirīgas mamutu sugas, bet vairumam cilvēku priekšstati par šiem dzīvniekiem saistās tieši ar mataino mamutu (Mammuthus primigenius). Šie mamuti bija apmēram tikpat lieli kā mūsdienu Āfrikas ziloņi, bet to ilkņi bija garāki, mugurā pie pleciem tiem bija kupris, kur vasarās tika uzkrāts biezs tauku slānis un ķermeni klāja biezs apmatojums.[1]

Matainais mamuts dzīvoja Pleistocēna periodā līdz pat izmiršanai Holocēna sākumā. Tā tuvākais radinieks ir Āzijas zilonis. Pēdējā ledus laikmeta laikā matainais mamuts bija lieliski pielāgojies aukstajam klimatam. Tam bija biezs kažoks ar īsāku pavilnu un garāku aizsargapmatojumu (līdz 80 cm garu vilnu).[2] Apmatojuma krāsa svārstījās no gaišbrūnas līdz tumši brūnai, ausis un aste bija īsas, lai līdz minimumam samazinātu apsaldējuma draudus un siltuma zudumu. Mamutam bija gari un izliektas formas ilkņi. Lai gan mamuti bija lieli un biedējoši, ilkņus tie, visticamāk, cīņai izmantoja tikai atsevišķos gadījumos. Mamuti bija zālēdāji, kas cilvēkam uzbruka tikai, ja jutās apdraudēti. Domājams, ka šie lielie dzīvnieki, meklējot barību, ar ilkņiem attīrīja zāli no sniega. Iespējams, ka lielie ilkņi arī piesaistīja potenciālos partnerus un brīdināja konkurentus. Lielākie zināmie mamuta ilkņi ir ap 4,2 m gari un sver 91 kilogramu. Lielākie ilkņi bija tēviņiem, bet arī mātītēm bija ilkņi. Fosilizēti paraugi liecina, ka mātīšu ilkņi vidēji bijuši ap 1,5-1,8 m gari. Matainais mamuts varēja būt vidēji 2,6-3,4 m augsts, 2,8-3,8 m garš un 1,4-1,9 m plats. Pieauguša mamuta svars bija 5 990-7 980 kg. To dzīves ilgums bija 60-80 gadi.[3]

Katram bērnam ir skaidrs, ka ledus laikmets nav iedomājams bez mamutiem. Arī jaunākie zinātnieku pētījumi liecina, ka matainie mamuti bija visplašāk izplatītie lielie zīdītāji pēdējā ledus laikmeta laikā, ļaujot tos pamatoti uzskatīt par ledus laikmeta dzīvnieku karaļiem. Apkopojot mamutu izplatību pēdējā ledus laikmetā (pirms 110 000–12 000 gadiem) pasaules kartē, kopējā izplatības teritorija aizņem 33 301 000 km². Mamutiem piemita visai augsta tolerance pret dažādiem vides faktoriem, un tie varēja apmesties dažādās diezgan atšķirīgās atklātās ainavās. Tomēr bija noteikti faktori, kas ierobežoja mamutu izplatību: ledāji, kalnu grēdas, pussalas un tuksneši, kā arī jūras līmeņa pārmaiņas un veģetācijas maiņa ierobežoja sugas izplatības areālu.[4]

Pirmo cilvēku dzīvē mamutam bija būtiska loma. Matainie mamuti bieži tiek attēloti alu mākslā. Cilvēki mamutu kaulus izmantoja mītņu būvēšanai un dažādu rīku, piemēram, harpūnu izgatavošanai. Arheologi 2008. gadā Dienvidvācijā Hohle Felsas alā atrada dažus no pasaulē senākajiem (~30 000 gadu) zināmajiem mūzikas instrumentiem, kas izgriezti no mamuta ilkņa kaula.

Mamutu dzimta pastāvēja vairākus miljonus gadu, bet pirms 10 000 gadu tie sāka izmirt un galu galā izzuda aptuveni pirms 4000 gadu. Pēdējā izolētā mamutu populācija bija saglabājusies Vrangeļa salā Ziemeļu Ledus okeānā. Zinātnieki joprojām diskutē, kāpēc tieši mamuti izmira. Visticamāk, vainojamas klimata pārmaiņas un pieejamas barības trūkums. Ledājiem atkāpjoties, kļuva daudz mitrāks, un samazinājās mamutiem nepieciešamo zālāju daudzums. Šīs klimata pārmaiņas bija tik straujas, ka mamuti nespēja pielāgoties. Koki un mitrāju augi pārņēma mamutu ganību teritorijas.[5] Piemēram, zilonis ik dienu apēd 149-169 kg augu valsts produktu un izdzer ap 152 l ūdens. Ziloņi ēd zāli, sīkus augus, krūmus, augļus, zariņus, koku mizu un saknes. Viņi ēd 16 līdz 18 stundas dienā, un ap 80 % no dienas pavada ēdot.[6] Nav brīnums, ka zālāju trūkums varēja dramatiski samazināt mamutu populāciju.

Tā kā mamuti dzīvoja arī ļoti aukstos apgabalos, mums ir atsevišķi pārsteidzoši labi saglabājušies eksemplāri. Vairāki mamutu ķermeņi ir atrasti mūžīgā sasaluma teritorijās, kas pēdējā ledus laikmeta beigās neizkusa. Tas liek domāt, ka, iespējams, nākotnē zinātnieki varētu atdzīvināt mamutus, izmantojot to saglabājušos DNS.[7]

Ledus laikmetā arī Latvijas teritorijā dzīvoja mamuti. Lielākoties gan jāsaka, ka liecības par senāko zīdītāju faunu Latvijas teritorijā iznīcinājuši Pleistocēna apledojumi. Baltijas teritorijā atrastās fosilijas liecina, ka pirms pēdējā apledojuma te vēl bez mamutiem mituši matainie degunradži (Cielodonta antiquitatis) un stepes sumbri (Bison priscus).[8]

Iespējams, ka pirmie Latvijas teritorijas iedzīvotāji – klejojošie ziemeļbriežu mednieki – šos dzīvniekus vēl varēja sastapt. Tie, acīmredzot, apdzīvojuši pieledāja auksto stepju teritorijas[9], taču šis periods (pirms 10 – 12 tūkstošiem gadu) atbilst laikam, kad mamuti jau sāka izmirt.

Līdz šim Latvijā zināms par 30 – 40 mamutu kauliem, tai skaitā zobu un ilkņu atradumiem. Tikai neliela daļa no tiem ir datēti ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) metodes palīdzību.[10] Latvijas teritorijā datētie mamutu dzerokļi ir ļoti dažāda vecuma – 15-46 gadu tūkstošiem pirms Kristus.[11]

Visai nesen atsevišķi Latvijā atrasti mamutu kauli datēti ar laiku pirms 32 līdz 34 tūkstošiem gadu, tādējādi tie attiecināmi uz laikposmu starp diviem apledojumiem – starpleduslaikmetu.^[12]

Jelgavas muzeja krājumā esošā mamuta zoba fosilija ir diezgan labi saglabājusies, labi saskatāmas mamuta zoba dentīna un emaljas plāksnītes, kā arī saglabājušies daži apmatojuma sari. Zobs varētu būt pieauguša indivīda apakšžokļa kreisās puses dzeroklis.

Mamutiem pavisam bija seši zobi – divi augšējie, divi apakšējie dzerokļi un divi ilkņi. Seno mamutu zobos un ilkņos ir saglabājusies vērtīga informācija gluži kā koku gadskārtu gredzenos. Zoba dentīna slāņi veidojās visu dzīvnieka mūžu. Oglekļa izotopu attiecība dentīna slāņos pētniekiem var pastāstīt par apēsto augu veidiem un daudzumu. Skrāpējumi uz emaljas sniedz informāciju par to, ko dzīvnieki ēduši.[13]

Mamuta dzerokļi ir zobi, kas sastāv no vairākām emaljas plāksnītēm. Emalja ir ciets materiāls, kas pārklāj zobu. Emaljas plāksnītes veido rievas uz zoba smalcināmās virsmas. Mamutiem bija nepieciešamas asas emaljas plāksnītes, lai varētu sasmalcināt augu izcelsmes materiālu starp zobiem gluži kā starp dzirnakmeņiem. Kad mamuts košļā pārtiku, dzeroklis nodilst. No zobiem var uzzināt arī to, cik vecs bijis dzīvnieks. Tāpat kā cilvēkam, arī mamutam kaula zobi nomainīja piena zobus, tikai mamutiem dzīves laikā bija seši, nevis divi zobu komplekti. Katram no tiem bija atšķirīgs rievu skaits. Pirmajam zobu komplektam (jaunākajiem dzerokļiem) bija tikai četras rievas. Kad mamuts sasniedza divu līdz trīs gadu vecumu, tam bija no sešām līdz deviņām zobu rievām. Vecāko dzīvieku dzerokļiem atrodam līdz pat 14 rievām. Aplūkojot zobus un saskaitot to rievu skaitu, paleontologi var noteikt mamuta vecumu brīdī, kad tas nomira. Mamutiem dzīves laikā bija arī divi ilkņu komplekti. Pirmie ilkņi, tā sauktie piena ilkņi, bija ļoti mazi un izauga vecumā no 6 mēnešiem līdz vienam gadam. Otrais ilkņu komplekts bija pastāvīgs. Ilkņi auga visu mamuta mūžu. Tie auga no ilkņa pamatnes, pievienojot konusveidīgu kaula kārtiņu ilkņa dobajā centrā. Tādējādi veidojās čiekurveida raksts. Tā kā konusi nedaudz izliecās, ilkņi, augot garāki, nedaudz savijās. Katrs ilknis gadā izauga par 2,5-15 cm.

1. att. Matainais mamuts, salīdzinot ar ziloņiem un cilvēku. (Attēls: Woolly Mammoth (Mammuthus primigenius). Pieejams: https://www.dimensions.com/element/woolly-mammoth-mammuthus-primigenius [aplūkots: 16.01.2023.].)

2. att. Maksimālā Mammuthus primigenius izplatība, balstoties uz pieejamo fosiliju materiālu. (Karte: Ralf-Dietrich Kahlke, https://doi.org/10.1016/j.quaint.2015.03.023 (Publicēts: News Staff Paleontologist Releases Most Accurate Map Yet of Woolly Mammoth Distribution. 25.08. 2015. Pieejams: https://www.sci.news/paleontology/science-mammuthus-primigenius-mammoth-range-03167.html [aplūkots: 16.01.2023.].))

3. att. Matainais mamuts (pa kreisi) un Amerikas mastodons (pa labi). (Attēls: Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Snu%C4%B7ai%C5%86i#/media/Att%C4%93ls:MammothVsMastodon.jpg [aplūkots: 16.01.2023.].)

4. att. Aptuveni 13 000 gadu sens mamuta attēls Rufinjakas alā Francijā. (Attēls: Rouffignac Cave – Cave of the Hundred Mammoths. Pieejams: https://www.bradshawfoundation.com/france/rouffignac/index.php [aplūkots: 16.01.2023.]. © Bradshaw Foundation)

5. att. Mamuta dzeroklis un tā novietojums galvaskausā. (Attēls: Greb, S. Fossil of the month: Mammoth tooth. Pieejams: https://www.uky.edu/KGS/fossils/fossil-month-05-2018-mammoth-tooth.php[aplūkots: 16.01.2023.].)

Autore

Zenta Broka-Lāce, vēsturniece, pētniece

[1] Woolly Mammoth (Mammuthus primigenius). Pieejams:

https://www.dimensions.com/element/woolly-mammoth-mammuthus-primigenius [aplūkots: 16.01.2023.].

[2] Mamuta zobs. Pieejams: https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/muzejam-175/kalendars [aplūkots: 16.01.2023.].

[3] Woolly Mammoth (Mammuthus primigenius). Pieejams:

https://www.dimensions.com/element/woolly-mammoth-mammuthus-primigenius [aplūkots: 16.01.2023.].

[4] News Staff Paleontologist Releases Most Accurate Map Yet of Woolly Mammoth Distribution. 25.08. 2015. Pieejams: https://www.sci.news/paleontology/science-mammuthus-primigenius-mammoth-range-03167.html [aplūkots: 16.01.2023.].

[5] How Did Mammoths Go Extinct? Pieejams: https://a-z-animals.com/blog/how-did-mammoths-go-extinct/?from=exit_intent [aplūkots: 16.01.2023.].

[6] Woolly Mammoth (Mammuthus primigenius). Pieejams:

https://www.dimensions.com/element/woolly-mammoth-mammuthus-primigenius [aplūkots: 16.01.2023.].

[7] Mammuthus primigenius (Woolly mammoth) Pieejams: http://www.prehistoric-wildlife.com/species/m/mammuthus-primigenius-woolly-mammoth.html [aplūkots: 16.01.2023.].

[8] Skuja, V. Zīdītāji Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. 07.09.2022. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/7282-zīdītāji-Latvijā [aplūkots: 16.01.2023.].

[9] Mamuta zobs. Pieejams: https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/muzejam-175/kalendars [aplūkots: 16.01.2023.].

[10] Ambote, S. Arheologi noskaidrojuši, cik seni ir Latvijā atrastie mamuta zobi un unikāla koka laiviņa. 18.11.2019. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/arheologi-noskaidrojusi-cik-seni-ir-latvija-atrastie-mamuta-zobi-un-unikala-koka-laivina.a338680/ [aplūkots: 16.01.2023.].

[11] Arppe, L., Karhu, J.A. Oxygen isotope values of precipitation and the thermal climate in Europe during the middle to late Weichselian ice age. Quaternary Science Reviews 29, 2010. pp. 1263–1275.

[12] Ambote, S. Arheologi noskaidrojuši, cik seni ir Latvijā atrastie mamuta zobi un unikāla koka laiviņa. 18.11.2019. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/arheologi-noskaidrojusi-cik-seni-ir-latvija-atrastie-mamuta-zobi-un-unikala-koka-laivina.a338680/ [aplūkots: 16.01.2023.].

[13] Dance, A. If mammoth tusks could talk. Five new things we’re learning about the extinct animals and their ancient kin. 2018. Pieejams: https://knowablemagazine.org/article/living-world/2018/if-mammoth-tusks-could-talk [aplūkots: 16.01.2023.].