P. BRĪVS
O. 10:00 - 17:00
T. 10:00 - 17:00
C. 10:00 - 17:00
P. 10:00 - 17:00
S. 10:00 - 17:00
Sv. 10:00 - 17:00

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Vienas gleznas stāsts Lietuva- Ungārija- Latvija

Vienas gleznas stāsts Lietuva- Ungārija- Latvija

Kurzemes Provinces muzejs Mītavā (Jelgavā) dibināts 1818.gadā. Kolekcijas pamatā Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrības biedru savāktais vēstures un kultūras mantojums. 100 gadu laikā tiek sakrāta nozīmīga mākslas vērtību kolekcija.

1939. gadā baltvācieši repatriējas uz Vāciju, aizvedot līdzi gan muzejā esošās privātās vērtības, gan dokumentus, fotogrāfijas. 1944. gada jūlijā 2. pasaules kara laikā cīņās par Jelgavu, pilsēta tiek nopostīta līdz pamatiem. Arī muzeja vietā paliek gruvešu kaudze. 1952.gadā muzeja darbība tiek atjaunota Academia Petrina (no 1775. līdz 1941.gadam mācību iestāde) telpās. Pašlaik muzejā no Kurzemes Provinces muzeja vēsturiskajām bagātībām glabājas pavisam nedaudz (daļa arheoloģijas, numismātikas kolekcijas u.c.). Un neparasti ir tas, ka arī starp esošajām vērtībām iespējams atklāt ko pārsteidzošu.

Kurzemes Provinces muzeja telpas

Fotokopija no Herdera Institūta Mārburgā. Ed. Šmite.

Stāsts ir par gleznu - 210 x 270 cm liels audekls, uz kura attēlota kara aina. Glezna muzejā nokļuva nejauši – 1990. gados to muzejam atdeva muita. Glezna ir ļoti bojāta, audekls deformēts, lieli grunts un svarīgu gleznotu detaļu krāsas slāņa nobirumi. Tiek nolemts uzsākt gleznas restaurāciju un izpētīt, vai ir kādas liecības par gleznas sākotnējo izskatu, lai rekonstruētu zudušos gleznojuma fragmentus. Varbūt tā ir kopija no kāda citas gleznas?

Gleznas kopskats

Pēc Kurzemes Provinces muzeja ceļveža datiem (1917) tiek secināts, ka gleznas nosaukums ir ,,Kapitulācija pie Villagosas 1849, 1/13 augusts'' autors Vincents Smokovskis (Wincenty Smokowsky) no Varšavas. Kavalērijas ģenerālis Aleks Fridrihs Rīdigers (Alex Fridrix Rüdigers) gleznu testamentā novēlējis Kurzemes Provinces muzejam. Tādēļ rodas pamatoti jautājumi - kas ir gleznas autors? Kāpēc tāds sižets? Kāds sakars kavalērijas ģenerālim Rīdigeram ar Jelgavu? Gleznas sižets pavisam ātri noskaidrojās - 19.gs.vidū risinās ungāru nacionālās brīvības cīņas, kuras apspiest Austrijas ķeizaram palīgā dodas Krievijas imperators. Gleznā attēlots ungāru armijas kapitulācijas brīdis Villagosā ,Ungārijā. Krievijas armijas daļas vadīja Aleks Fridrihs Rīdigers. Nākamais jautājums - Vincents Smokovskis. Domājams polis? Šajā virzienā neizdodas neko atrast, jo patiesībā ir jāmeklē lietuvietis! Ar nožēlu jāsecina, ka par kaimiņu lietuviešu mākslas vēsturi, zināšanas ir vājas. Pateicoties Rutai Janonienei no Lietuvas Mākslas Vēstures institūta un Virginijai Šiukščienei no Šauļu Aušras muzeja, tiek noskaidrots, ka gleznas autors ir Vincents Smakausks (Vincentas Smakauskas (1797-1876). Vlads Drema (Vladas Drema 1910- 1995) ir sarakstījis grāmatu "Vincentas Smakauskas", kurā minējis, ka V.Smakausks šo darbu ir gleznojis. Žēl, ka grāmatas autoru vairs nevar sastapt. V.Smakausks pēc Rīdigera pasūtījuma gleznu uzgleznojis septiņarpus mēnešos un saņēmis 500 rubļus. Mākslinieks Parīzē pasūtījis gleznas litogrāfiju un visi korpusa oficieri pasūtījuši litogrāfijas eksemplāru par 3 sudraba rubļiem. Pats gleznotājs ir ieguvis izcilu mākslas un medicīnas izglītību un atstājis nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas mākslas vēsturē.

Vincents Smakausks (1797-1876)

Foto no Vl.Drema grāmatas ,,VincentasSmakauskas”

Ja par autoru viss ir skaidrs, tad kāda Aleksim Rīdigeram saistība ar Latviju. Arī šeit meklējumi vainagojas ar atbildi - Fridrihs Aleksandrs fon Rīdigers (1799-1855), (uzsākot dienestu vārdu pārkrievojis uz Fjodors Vasiļjevičs) dzimis Mītavā senā baltvācu dzimtā, arī skolojies Mītavā un visu atlikušo mūžu pavadījis Krievijas imperatora militārajā dienestā. Piedalījies visās nozīmīgākajās 19.gs. kara darbībās - pret zviedriem, 1812. gadā Krievijas karā pret Napoleonu un tā sabiedrotajiem, ieguvis ģenerālleitnanta pakāpi Krievu - turku karā, 1831. - ģenerāl- adjutanta pakāpi un piedalījies poļu un ungāru nacionālās kustības apspiešanā. 1847. gadā kļuvis par kavalērijas ģenerāli un ieguvis grāfa titulu. Apbalvots ar Sv .Vladimira, Sv. Annas, Sv. Georga dažādu pakāpju ordeņiem, medaļām, ārzemju apbalvojumiem. 1836. gadā noslēdzis laulību ar Luīzi Karlovnu Firksu. Bērnu ģimenē nebija. 73 gadu vecumā miris Karlsbādē. Izcilā Rīdigeru dzimta 21.gs vainagojās ar patriarhu Aleksiju II (1929-2008). Pārsteigums bija patiesi liels! Kādas personības, kādi likteņi! Un visi krustojas 19.gs Mītavā.

Grāfs Ridigers Fjodors Vasiljevičs (1799-1855)

Portrets no Džordža Dou darbnīcas. 19.gs.

Līdz vēl nesenam brīdim, glezna neviena neievērota glabājās muzeja krājumā. Neparastās tematikas dēļ tā kā svešs viesis kautrīgi turējās nomaļus. Bet tagad, mākslas darbs, kas radīts kā liecība tālam vēsturiskam notikumam, atnesis vēstījumu 21.gs. par lietuviešu, baltvācu izcilām personībām un nelielu atblāzmu no zudušā otrā vecākā muzeja Latvijā.

Restauratore Saiva Kuple