Biedrības Jelgavā 19. gadsimtā

19. gs. sākumā Eiropā ļoti aktīvi sāka veidoties dažādas biedrības, kas izvirzīja pragmatiski utilitārus mērķus — sekmēt iedzīvotāju labklājību, sniegt informāciju par zinātnes sasniegumiem, vākt senlietas. Biedrību nosaukumos tika ietverti tādi vārdi kā “ekonomiskā”, “vispārderīga”, ”literāra”. Daļu no tām bija iespaidojusi brīvmūrnieku darbība, taču jaunās biedrības iztika bez slepeniem rituāliem, lai gan to statūtu un darbības pamatā bija apgaismības idejas. Biedrību locekļi bija galvenokārt izglītoti aristokrāti un pilsoņi, inteliģences pārstāvji – skolotāji, ārsti, mācītāji un rakstnieki.

Kopš 1815. gada Jelgavā darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, kuras mērķi un darbība drīz ieguva zinātniskās biedrības veidolu. Biedrībā tika apspriestas aktuālas zinātniskas un sabiedrības problēmas, tā plaši izvērsa Kurzemes reģiona vēsturisko un mākslas vērtību izpēti, pievērsās arī sociālajiem jautājumiem par dzimtbūšanas atcelšanu. Biedrība izdeva savu rakstu krājumu (Jahresverhandlungen), Mūsdienās zinātnieku aprindās valda uzskats, ka KLMB uzskatāma par Latvijas Zinātņu akadēmijas aizsākumu. 1818. gadā pie tās tika dibināts Kurzemes Provinces muzejs, tās sēdē Lestenes mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons nolasīja referātu par laikraksta dibināšanas ieceri latviešiem, ko realizēja 1822. gadā ar “Latviešu Avīžu” izdošanu.

 

 

Pastkarte. Jelgavas ģimnāzija (Academia Petrina), kur notika Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sanāksmes.
JVMM 30954/244

 

Stefenhāgenu spiestuves ēka Kannulējēju un Zaļās (tagad Mātera un Raiņa) ielas stūrī, kur sākumā 2. stāvā bija Kurzemes provinces muzejs.
JVMM digitālais krājums.

 

Kurzemes Provinces muzeja ēka Ezera (tagad Uzvaras) ielā, celta 1898. gadā, arhitekts V. Neimanis.
JVMM 30956/36

 

 K. F. Vatsons, “Latviešu Avīžu” dibinātājs un pirmais redaktors. M. Stumbra glezna (JVMM 33559) un “Latviešu Avīžu” pirmais gadagājums 1822.gadā.

 

Līdztekus zinātniskajām biedrībām veidojās arī labdarības biedrības, kuru vadītājas vai aizbildnes bieži vien bija aristokrātes. Tā 1820./21. gadātika nodibināta Jelgavas Sieviešu biedrība (Mitausche Frauenverein), tās vadītāja bija Johanna Elizabete fon Šepinga. Biedrība nodarbojās ar labdarību, īpaši rūpējoties par meitenēm un viņu izglītošanu. Arī vēlākos gados tika dibinātas labdarības biedrības, kas uzņēmās rūpes gan par atraitnēm un bāreņiem, gan paklīdušām sievietēm un bezdarbniekiem. Tādas bija 1836. gadā dibinātā trūcīgo bērnu un Altonas patversmes atbalsta biedrība, 1843. gadā – Meiteņu palīdzības biedrība, 1882. gadā Magdalēnas palīdzības biedrība sievietēm un Strādīguma veicināšanas biedrība vīriešiem – dzērājiem un no cietuma iznākušajiem. Labdarības biedrības veidojās arī pēc reliģiskā principa – 1885. gadā sāka darboties Katoļu labdarības biedrība.

 

Kloka atraitņu patversme Katoļu ielā. 
Baltijas Centrālās bibliotēkas krājums.

 

Reiera atraitņu un bāreņu patversme Aleksandra bulvārī (tagad Zemgales prospekts).
JVMM 30954/707

 

Vecā katoļu baznīca Katoļu ielā.
JVMM 30297

 

Jau 19. gadsimta pirmajā pusē radās ekonomiska rakstura biedrības – krājaizdevu sabiedrības un bēru kases, lauksaimniecības, patērētāju biedrības aktīvāk veidojās vēlāk – 60. gados, kad Jelgavā attīstījās rūpniecība.

 

Pastkarte. Maksa Grēbnera vaskadrānu un cepuru fabrika, dibināta 1881.gadā.
JVMM digitālais krājums.

 

Jau no viduslaikiem cunftu pienākumos ietilpa savu biedru sociālais un ekonomiskais atbalsts slimību, kā arī bēru, kāzu un bērnu kristību gadījumos. Cunftēm zaudējot savu nozīmi, radās atsevišķu amatu biedrības, kas uzņēmās tās sociālās funkcijas, kas iepriekš bija cunftu pārziņā – biedrības biedru tehniskā izglītība, sabiedriskās dzīves organizēšana un materiālā palīdzība nelaimes gadījumos. 1861. gadā dibinātajai Jelgavas Vācu amatnieku biedrībai bija gan savs nams, gan plašs publiskais dārzs, kurā notika koncerti. Biedrība izveidoja arī savu banku – 1887. gadā darbojās Jelgavas amatnieku biedrības locekļu krājaizdevu kase. 19. gadsimtā šādu ekonomisko biedrību, kas jau tika dibinātas vai ar laiku pārtapa par bankām un apdrošināšanas kompānijām, bija visai daudz – Kurzemes Ekonomiskā biedrība (faktiski muižniecības banka, 1839), Kurzemes kredītbiedrība (1830), Kurzemes apdrošināšanas biedrība (1861), Kurzemes savstarpīgā lauku apdrošināšanas biedrība krusas gadījumos (1878), Kurzemes guberņas valdes un gubernatora kancelejas kalpotāju krājaizdevu kase (1886) u.c.

 

Pastkarte. Vācu amatnieku biedrības dārzs.
JVMM 30954/254

 

Pastkarte. Vācu amatnieku biedrības dārzs un brīvdabas koncertzāle.
JVMM 30954/249

 

Pastkarte. Kurzemes kredītbiedrības ēka Palasta ( tagad Akadēmijas) ielā.
JVMM 30954/434

 

Tika veidotas profesionālās biedrības. Tā 1840. gadā nodibināja Jelgavas zinātnisko ārstu biedrību, 1865. gadā – Žēlsirdīgo māsu draudzi, 1885. – Kurzemes farmaceitu biedrību. No 1865. gada aktīvi darbojās Jelgavas brīvo ugunsdzēsēju biedrība. Tās virskomandanta Edgara Prāla aktīvās darbības rezultātā biedrībā darbojās ap 400 brīvprātīgo ugunsdzēsēju, biedrībai 1869. gadā tika uzceltas atsevišķas telpas darbarīkiem un sūkņiem, izveidota arī apziņošanas sistēma ugunsgrēka gadījumā.

 

Jelgavas brīvprātīgie ugunsdzēsēji 1915. gada vasarā, dzēšot kauju izraisītos ugunsgrēkus pilsētā.
JVMM 30999

 

Gana daudz bija lauksaimniecības biedrību – Kurzemes lauksaimniecības biedrība (1839), Jelgavas lopu aizsardzības biedrība (1861), Kurzemes mežkopju biedrība (1888), Kurzemes rikšotāju biedrība (1888), Kurzemes biškopības biedrība (1868),Jelgavas pilsētas praktisko biškopju biedrība(1887).

Biedrības veidojās arī kā sava veida interešu pulciņi – tā 1820. gadā nodibināja Jelgavas mūzikas biedrību “Dziesmu galds” (Liedertaefel), 1864. – dziedāšanas biedrību “Dziesmu vainags” (Liederkranz), ko 1873. gadā pārdēvēja par  “Liru” un kas ieguva vienu no pirmajām balvām IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos. 1866. gadā nodibināja vācu vīriešu dziedāšanas biedrību (Das Mitauer Mannergesang Verein).

 

Kora “Lira” balva IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos 1895.gadā.
JVMM 2975

 

Jelgavnieki nodarbojās ar dažādām sportiskām aktivitātēm – 1869. gadā sāka darboties Jelgavas strēlnieku biedrība, 1884. – Kurzemes jātnieku mednieku biedrība, 1890. – Jelgavas airētāju klubs, 1851. – peldētāju biedrība “Duše”. 1898. gadā no Jelgavas Latviešu biedrības atdalījās Kurzemes riteņbraukšanas biedrība.

 

Pastkarte. Airētāju biedrības piestātne.
JVMM 30954/613

 

Pastkarte. Airētāju biedrības nams.
JVMM 30954/611

 

Peldētāju svētki 1913. gadā.
JVMM 30954/616

 

Biedrības veidojās pēc nacionālā principa – lielākā daļa no tām bija vācu. Daļa biedrību radās kā kultūras biedrības, kuras atvēra bibliotēkas, lasītavas, skolas, rīkoja teātra izrādes, koncertus, priekšlasījumus, jautājumu un atbilžu vakarus. Vācu aristokrātu sabiedrībā iecienīts bija Lielais klubs jeb Bruņniecības nams, kurā notika gan Kurzemes landtāga sēdes, gan arī izklaides pasākumi. Biedrības apvienoja arī jauniešus – piemēram, Vācu luteriski evaņģēliskā jauniešu savienība (1879), kuras namā bija ne tikai sanāksmju zāle, bet arī liela sporta zāle.

 

Pastkarte. Vācu luteriski evaņģēliskās jauniešu savienības nams Svētes ielā, uzcelts 1909. g.
JVMM 152

 

Pastkarte. Vācu Bruņniecības nams Upes ielā (tagad J. Čakstes bulvāris).
JVMM 30954/222

 

1865. gadā tirgotāji, guberņas kancelejas darbinieki un krievu armijas oficieri nodibināja krievu klubu/biedrību “Kružok” (latv. Pulciņš). Interesanti, ka daudzi no kluba biedriem bija vācieši. Kā rakstīja avīze “Rigasche Zeitung”, viņi par kluba biedriem kļuva, lai varētu mācīties runāt krieviski. Biedrība organizēja teātra izrādes, kori, tematiskos un dāmu vakarus, tai piederēja liela bibliotēka ar lasītavu.

 

Krievu biedrības “Kružok” nams Pasta ielā.
JVMM 30954/125 

 

Aktīvi biedrības veidoja Jelgavas ebreji. Jau 18. gadsimtā – no 1730. gada viņiem bija sava apbedīšanas biedrība un no 1770. gada – veselības aprūpes biedrība “Bikur Holim”. 19. gs. biedrību skaits palielinājās – veidojās gan labdarības biedrības, gan profesionālās, piemēram, ebreju ormaņu labdarības biedrība (1868), gan sieviešu biedrība (1863). Pie sinagogām (Zalcmaņa un Lielā sinagoga) bija pat vairākas reliģiskās biedrības, kā arī atsevišķa ebreju reliģijas mācības biedrība “Talmud Tora”.

 

Pastkarte. Lielā sinagoga Upes  ielā (tagad J. Čakstes bulvāris).
JVMM 30954/331

 

Arī latvieši sāka veidot savas biedrības. Kaut gan jau 1837. gadā Sv. Annas baznīcas mācītājs Vilhelms Kristiāns Panteniuss nodibināja Latviešu lasīšanas biedrību, ko varētu dēvēt par bibliotēku, taču noteicēji tajā bija baltvācu mācītāji nevis latvieši. Pašu latviešu biedrošanās aktivitātes parādījās 1868. gadā, kad pie Sv. Annas baznīcas latviešu lauku draudzes nodibināja kori “Līgo” un tā paša gada 30. augustā tika organizēti t.s. Brīvlaišanas svētki. Tā tika svinēta 50. gadskārta, kopš dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē. Šie svētki cēla latviešu nacionālo pašapziņu un rosināja domu par latviešu biedrības veidošanu arī Jelgavā – pēc Rīgas Latviešu biedrības parauga.

 

Pastkarte. Sv. Annas baznīca, kur pulcējās latviešu lauku un pilsētas draudzes.
JVMM 30954/321

 

Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns. Dibinātāju vidū bija 47 dalībnieki no Jelgavas pilsētas, 56 – no pagastiem. Viņi 1872. gadā izveidoja iecerētās biedrības Statūtu komiteju. Tai bija jāizstrādā un guberņas pārvaldē jāapstiprina biedrības statūti. 8 gadus biedrības statūti netika apstiprināti, taču Statūtu komiteja darbojās ar nosaukumu “30. augusta svētku komiteja”.

Līdzās “30. augusta svētku” komitejai bija otra organizācija, kas veicināja Jelgavas latviešu biedrības izveidi. Tā bija 1856. gadā dibinātā Kurzemes biškopības biedrība. 1875. gada 27. septembrī tā pirmo reizi par savu priekšnieku ievēlēja latvieti – žurnāla “Baltijas lauksaimnieks” redaktoru Māteru Juri. (Pirms tam Māteru Juris darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, taču konfliktu dēļ no tās aizgāja.) Māteru Jura aicināti, Biškopības biedrībā iestājās daudz latviešu. Tasnepatika vāciešiem un tie no biedrības aizgāja. Māteru Jura vadībā kopsapulce 1880. gada 15. februārī nolēma mainīt statūtus un nosaukumu, kļūstot par “Kurzemes latviešu biedrību”. Ar Māteru Jura izstrādātajiem statūtiem un Kurzemes gubernatora Lilienfelda labajām atsauksmēm uz Pēterpili devās Kalnciema Puču māju saimnieks Jānis Neimanis.7. maijā Krievijas iekšlietu ministrs statūtus apstiprināja un 10. jūnijā notika jaundibinātās “Jelgavas latviešu sadraudzības biedrības” (tāds bija statūtos ierakstītais oficiālais nosaukums) pirmā sēde. Par priekšnieku ievēlēja Jāni Neimani, tā vietnieku – Māteru Juri. Kopsapulcē ievēlējā 30 runas vīrus, trīs revidentus, valdi, apstiprināja kārtības rulli. Drīz biedrībā darbību sāka jauktais koris skolotāja Janševica vadībā, un 1880. gada 24. jūnijā Kroņvircavā tika rīkoti pirmie zaļumsvētki.

Jau 1880. gadā sākās sarunas ar otru biedrību – “30. augusta svētku komiteju” par apvienošanos. Diemžēl tas radīja nesaskaņas starp Latviešu biedrības vadītājiem un 1880. gada 25. septembra ārkārtas ģenerālsapulcē J. Neimanis panāca, ka Māteru Juri izslēdza no Jelgavas Latviešu biedrības ar 60 pret 37 balsīm. Apvienošanās notika 1881. gada 5. martā. “30. augusta svētku komitejas” naudas līdzekļi pārgāja JLB rīcībā.1881. gadā notikušajā kopsapulcē, konstatēja, ka biedrība darbojusies sekmīgi, jo ienākumu summa bija 5426 zelta rubļi. Biedrība bija noorganizējusi Jelgavā pastāvīgu latviešu teātri, kur par režisoru pieņēma aktieri D. Brežinski, kurš izglītību bija ieguvis ārzemēs. Bija nodibināta Rakstniecības nodaļa, ko vadīja Jelgavā pazīstamais spiestuves īpašnieks E. Zīslaks. Tajā darbojās dzejnieks J. Lautenbahs-Jūsmiņš. Biedrība arī iegādājās nekustamo īpašumu, nopērkot Mēdema vasarnīcu ar visu tās plašo dārzu.

 

Jānis Neimanis, lauksaimnieks, Kalnciema pagasta vecākais, JLB priekšnieks (1880–1882)

 

Māteru Juris, izdevējs, JLB priekšnieka vietnieks (1880)

 

Jelgavas Latviešu biedrības svētku nams Medema dārzā.
JVMM 254

 

Latviešu biedrībā ar laiku izveidoja Zemkopības (1889), Rūpniecības un Amatniecības nodaļu (1895). Zemkopības nodaļa gan visai drīz atdalījās no Latviešu biedrības un no 1893. gada kā Lauksaimniecības biedrība izveidoja Kurzemes ekonomisko savienību un Jelgavas lauksaimnieku krājaizdevumu kasi. 1897. gadā biedrības paspārnē izveidoja Riteņbraucēju nodaļu, kas 1898. gadā atdalījās un izveidoja patstāvīgu Kurzemes riteņbraucēju biedrību. Biedrība Jelgavas Latviešu biedrības dārzā pie Villa Medem ierīkoja velotreku.

 

Pastkarte. Jelgavas Lauksaimnieku biedrības nams Katoļu ielā.
JVMM 30954/391

 

Biedrības darbā aktīvi piedalījās arī vēlākais Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste, kurš bija JLB priekšnieks no 1887. līdz 1901. gadam un no 1904. līdz 1906. gadam. 1893. gadā Jelgavas Latviešu biedrība izcīnīja atļauju rīkot IV Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkus. Jāņa Čakstes vēlējums 1895. gada svētkiem bija “Jelgavu izcelt kā visas Kurzemes un Zemgales sabiedriskās kustības centru un vēl lielākā mērā kurzemniekus sajūsmināt savā uzsāktajā nacionālā kultūras darbā”.

 

Jānis Čakste (1859–1927), advokāts, sabiedriskais darbinieks, Latvijas Valsts prezidents,
Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1897-1901).

 

1895. gada IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku gājiens.
JVMM 2280

 

IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem būvētais svētku paviljons.
PlgF 8866/7 

 

IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku paviljona iekšskats. Svētku dalībnieki.
PlgF 8867/4 

 

J. Čakste Jelgavas Latviešu biedrībai uzdāvināja savu gruntsgabalu Jelgavā nama celtniecībai. Jelgavas Latviešu biedrības nams tika atklāts 1910. gadā.

 

Pastkarte. Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā.
JVMM 30954/382

 

Jelgavas Latviešu biedrību vadījušivairāki pazīstami sava laika kultūras darbinieki un tautsaimnieki, tostarp Jānis Bisenieks, Andrejs Stērste, Jānis Vesmanis (Pavasaru Jānis), Jānis Mazvērsītis. Biedrības darbībā piedalījušies Ernests Dinsbergs, Līgotņu Jēkabs, Ādolfs Alunāns, Rainis, vēlākais Valsts prezidents Alberts Kviesis.

 

Pa kreisi – Jānis Bisenieks, agronoms, uzņēmējs, JLB priekšnieks (1901–1902), pa labi – Jānis Veismanis, mācītājs, dzejnieks, JLB priekšnieks (1906–1912).

 

Liela daļa Jelgavas biedrību beidza darbību Pirmā pasaules kara sākumā. Katrā ziņā tām bija liela nozīme jelgavnieku pilsoniskās un nacionālās apziņas veidošanā, kā arī izglītības un kultūras līmeņa celšanā.

“Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai.” (A. Spekke)

 

Autors
Silva Barševska
Galvenā speciāliste