P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

 1939. gada 2. decembrī atklātais Lielupes tilts Jelgavā bija īpašs. Projektēts un celts rekordātrā tempā, pielietojot modernas tehnoloģijas, domājot par ērtu transporta un gājēju kustību, netaupot līdzekļus. Šis tilts, būvēts kā viens no pēdējiem neatkarīgās Latvijas laikā un Otrā pasaules kara priekšnojautās, bija apliecinājums Latvijas valsts inženiertehniskajām iespējām hidrobūvju projektēšanā un izbūvē, kā arī par spēju nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Šis dzelzsbetona siju tilts pārspēja visus līdz šim būvētos tāda tipa tiltus Latvijā. Iespaidīgajai būvei piešķīra zemgaļu vadoņa Viestura vārdu – Viestura piemiņas tilts. Diemžēl dzelzsbetona tilts neizturēja pēdējo kara gadu Jelgavā (1944) – to kā stratēģisku objektu, kas savienoja abus Lielupes krastus, uzspridzināja vācu sapieri. Jelgavniekiem nācās izmantot kārtējo koka tiltu, kam bija lemts kalpot 10 gadus, līdz tika uzbūvēts jauns pastāvīgais tilts, kas arī mūsdienās savieno abus Lielupes krastus. 

Iepazīsties ar dažādājamām biedrībām, kas darbojās Jelgavā 19. gadsimtā. 

5. janvārī aprit 200 gadu, kopš Jelgavā Stefenhāgenu apgādā iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”.

Pirms 70 gadiem 1951. gada 30. decembrī 2. pasaules kara izskaņā sagrautā bijusī Academia Petrina ēka pēc atjaunošanas tika nodota Jelgavas vēstures muzeja rīcībā. 

“.. ēkām ir savi likteņi. Dažas nodzīvo savu mūžu klusi un nemanāmi, tās izzūd, neatstājot pēdas, citas pieredz garu un spožu mūžu, cīnās par savu pastāvēšanu un vēlas ik brīdi sevi apliecināt. Pie šīm pieder Academia Petrina Jelgavā. Šis nams piedzīvojis tik daudz iemiesošanās veidu, ka šķiet – mūsu priekšā nav cilvēka roku radīts mājoklis, bet dzīva būtne, kas gluži kā Fēnikss vienmēr no jauna spēj pacelties no drupām un pārsteigt savā jaunajā veidolā” – lūk, cik neparasti poētiski par šo ēkusavulaik izteicies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Nedaudz atskatīsimies uz ēkas vēsturisko mūžu, kas sākās pirms vairāk nekā 425 gadiem.

1921. gadā, pirms 100 gadiem, Jelgavas Literātu kapos tika uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem – sarkanā terora upuriem, galvenokārt vāciešiem. Tā vietā mūsdienu Stacijas parkā atrodas Baltais krusts.

Atcerēsimies, kādiem vēstures notikumiem Jelgavā aprit nozīmīga gadskārta.

Gada nogalē atcerēsimies otro vecāko muzeju Latvijas teritorijā, Kurzemes Provinces muzeju, kura tradīcijas mūsdienās turpina Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. 

 

1886.gadā, tikai 135 gadus atpakaļ, parādījās pirmie automobiļi ar benzīna iekšdedzes dzinēju. 10 gadus vēlāk 1896. gadā pirmais automobilis izbrauca Jelgavas pilsētas ielās. "Skrejošos ratus bez zirga" redzēja arī septiņgadīgais Aleksandrs Strekāvins, par ko tad arī būs šis raksts.

Iepriekšējā Izidora Brensona atmiņu stāstījumā varējām iepazīties ar sadzīvi mūsu pilsētā 19. gadsimta otrajā pusē maza zēna izpratnē un skatījumā. 

1868. gadā Izidors Brensons nokārtoja iestājeksāmenus un iestājās Jelgavas Vīriešu ģimnāzijas (Academia Petrina) piektajā klasē. Par to, kā I. Brensonam pagāja ģimnāzijas gadi, varam lasīt šajā atmiņu stāstā.

1 lapa no 5