P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Šodien pieminām jaunāko no Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem, kas saņēma Lāčplēša Kara ordeni, Nikolaju Gudži. Brīvprātīgi iestājies Latvijas bruņotajos spēkos tikai 17 gadu vecumā. 1919.gada 4. oktobrī piedalījies cīņā pie Līvāniem, kurā viņa drosmīgā un pārgalvīgā rīcība, detonējot mīnas pie dzelzceļa tilta pāri Dubnas upei, nopelnīja LKO.  

Jūlijs Jaunsniķeris bija vēl viens Jelgavas ģimnāzijas audzēknis, kas cīnījās Latvijas Neatkarības karā, un par savu drosmi nopelnīja augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Jūlija Jaunsniķera dzīvesstāsts ir labs laikmetu raksturojošs piemērs, kādas dzīves izvēles kā karavīram bija jāizdara nereti vīrietim, kuram bija tā laime piedzimt 19./20. gs. mijā Latvijā. Viņš 30 gadus bija karavīrs dažādās armijās – Krievijas armijā, Latvijas armijā, Sarkanajā armijā un vēl viena piespiedu izvēle Otrā pasaules kara laikā – Latviešu leģionā. 

Pirms 70 gadiem 1951. gada 30. decembrī 2. pasaules kara izskaņā sagrautā bijusī Academia Petrina ēka pēc atjaunošanas tika nodota Jelgavas vēstures muzeja rīcībā. 

“.. ēkām ir savi likteņi. Dažas nodzīvo savu mūžu klusi un nemanāmi, tās izzūd, neatstājot pēdas, citas pieredz garu un spožu mūžu, cīnās par savu pastāvēšanu un vēlas ik brīdi sevi apliecināt. Pie šīm pieder Academia Petrina Jelgavā. Šis nams piedzīvojis tik daudz iemiesošanās veidu, ka šķiet – mūsu priekšā nav cilvēka roku radīts mājoklis, bet dzīva būtne, kas gluži kā Fēnikss vienmēr no jauna spēj pacelties no drupām un pārsteigt savā jaunajā veidolā” – lūk, cik neparasti poētiski par šo ēkusavulaik izteicies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Nedaudz atskatīsimies uz ēkas vēsturisko mūžu, kas sākās pirms vairāk nekā 425 gadiem.

Paulis Jēgers visu darba mūžu bija mediķis – Latvijas Neatkarības karā vecākais medicīnas feldšeris, Latvijas valsts laikā ārsts vairākās daudzprofilu slimnīcās, turpināja kalpot medicīnai un cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestā pausto

Ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Rapas dzīvi pirms un pēc kara ir visai skopas, bet  viņa varoņdarbs Neatkarības karā ir ierakstīts uz visiem laikiem. Piedalījies kaujās pie Daugavas 1919. gada oktobrī, kur nepārtrauktā ienaidnieka apšaudē tika ievainoti un zaudēja dzīvību daudzi cīnītāji, tostarp arī rotas komandieris virsleitnants Grīnbergs un virsleitnants Dzirkals. Pats būdams ievainots, Jānis Rapa pēc dienesta biedru zaudēšanas uzņēmās rotas komandēšanu, nodrošinot kārtību un turpinot cīņu pret Bermonta karaspēku.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Kēlers ir izpelnījies īpašu vietu Jelgavas kontekstā, jo bija ne tikai Jelgavas ģimnāzijas absolvents, bet arī sekmēja Jelgavas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka.  

 

Šodien pieminām Teodoru Zeifersu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un Jelgavas ģimnāzijas audzēkni. Vācbaltietis, kurš par savu drosmīgo rīcību cīņā pret bermontiešiem pie Bulduru tilta, ieguva vienu no augstākajiem Latvijas Republikas militārajiem apbalvojumiem. Lai gan viņa attieksme pret latviešiem, bez šaubām, bija cita, arī viņš cīnījās par savu DZIMTENI, vietu, kur viņa senči bija ieradušies tik senāpagātnē, ka T. Zeifersu neinteresēja nacionālās atšķirības vai kas cits. 

Aleksandra Jodikaiša stāsts Latvijas armijā bija īss un spožs – lietuvietis, kurš krita par Latvijas brīvību, bet zemes klēpī tika guldīts savā etniskajā dzimtenē.

Vernera Tepfera esence ir atrodama latvietībā un patriotismā, dzimtās zemes vēstures apzināšanā un kalpošanā Latvijas valstij, ko viņš veica gan šeit, Latvijā, gan trimdā Stokholmā. 

Virsleitnanta Pētera Stērstes dzīves stāstā iekodēta gandrīz visa Latvijas valsts panākumu un traģēdiju hronoloģija...

1 lapa no 2