P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

 1939. gada 2. decembrī atklātais Lielupes tilts Jelgavā bija īpašs. Projektēts un celts rekordātrā tempā, pielietojot modernas tehnoloģijas, domājot par ērtu transporta un gājēju kustību, netaupot līdzekļus. Šis tilts, būvēts kā viens no pēdējiem neatkarīgās Latvijas laikā un Otrā pasaules kara priekšnojautās, bija apliecinājums Latvijas valsts inženiertehniskajām iespējām hidrobūvju projektēšanā un izbūvē, kā arī par spēju nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Šis dzelzsbetona siju tilts pārspēja visus līdz šim būvētos tāda tipa tiltus Latvijā. Iespaidīgajai būvei piešķīra zemgaļu vadoņa Viestura vārdu – Viestura piemiņas tilts. Diemžēl dzelzsbetona tilts neizturēja pēdējo kara gadu Jelgavā (1944) – to kā stratēģisku objektu, kas savienoja abus Lielupes krastus, uzspridzināja vācu sapieri. Jelgavniekiem nācās izmantot kārtējo koka tiltu, kam bija lemts kalpot 10 gadus, līdz tika uzbūvēts jauns pastāvīgais tilts, kas arī mūsdienās savieno abus Lielupes krastus. 

Iepazīsties ar dažādājamām biedrībām, kas darbojās Jelgavā 19. gadsimtā. 

1567. gada 28. februārī Rīgā sanāca pirmais Kurzemes landtāgs hercogistes vēsturē un tika pieņemts lēmums, kas zināms ar nosaukumu Hercoga Gotharda Recess – tiesību akts, ar kuru Kurzemē un Zemgalē bija pavēlēts atjaunot vai no jauna dibināt luterāņu baznīcas, nabagu patversmes un skolas, rezultātā Jelgavā tika uzcelta Sv. Annas baznīca un Sv.Trīsvienības baznīca, kuras pārziņā bija arī nodibināta Lielā pilsētas jeb Latīņu skola.

Šogad aprit 75 gadi, kopš Jelgavas centrā slejas 1947. gadā uzceltais universālveikals. Ilgus gadu desmitus tas bija ne vien Jelgavas pilsētas, bet arī rajona lielākais veikals ar daudzveidīgu preču sortimentu. Tā kā tajā strādāja daudznacionāls kolektīvs, veikalam deva tolaik populāro nosaukumu “Draudzība”. Pārmaiņām bagātajos 90. gados veikala nosaukumu latviskoja, nosaucot to par tirdzniecības namu “Laimdota”, bet 2000. gadā veikals kļuva par “Kanclera namu”. Tā kā to laiku, kad ēku cēla, prasība bija apzaļumot objektus, arī universālveikals tika pie sava skvēra, kas, laikam ritot, piedzīvoja pārmaiņas. Skvērs par savu objektu ir tikai kādus desmit gadus jaunāks. Tie abi ir Jelgavas pēckara vēstures un apbūves neatņemama sastāvdaļa, kuras varēja arī nebūt, ja būtu saglabāts Jelgavas Latviešu biedrības nams, kas tika upurēts par labu veikalam un skvēram.

5. janvārī aprit 200 gadu, kopš Jelgavā Stefenhāgenu apgādā iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”.

Pirms 70 gadiem 1951. gada 30. decembrī 2. pasaules kara izskaņā sagrautā bijusī Academia Petrina ēka pēc atjaunošanas tika nodota Jelgavas vēstures muzeja rīcībā. 

“.. ēkām ir savi likteņi. Dažas nodzīvo savu mūžu klusi un nemanāmi, tās izzūd, neatstājot pēdas, citas pieredz garu un spožu mūžu, cīnās par savu pastāvēšanu un vēlas ik brīdi sevi apliecināt. Pie šīm pieder Academia Petrina Jelgavā. Šis nams piedzīvojis tik daudz iemiesošanās veidu, ka šķiet – mūsu priekšā nav cilvēka roku radīts mājoklis, bet dzīva būtne, kas gluži kā Fēnikss vienmēr no jauna spēj pacelties no drupām un pārsteigt savā jaunajā veidolā” – lūk, cik neparasti poētiski par šo ēkusavulaik izteicies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Nedaudz atskatīsimies uz ēkas vēsturisko mūžu, kas sākās pirms vairāk nekā 425 gadiem.

1921. gadā, pirms 100 gadiem, Jelgavas Literātu kapos tika uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem – sarkanā terora upuriem, galvenokārt vāciešiem. Tā vietā mūsdienu Stacijas parkā atrodas Baltais krusts.

Gada nogalē atcerēsimies otro vecāko muzeju Latvijas teritorijā, Kurzemes Provinces muzeju, kura tradīcijas mūsdienās turpina Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. 

 

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, atcerēsimies tos, kuri izcīnīja mums šo privilēģiju  - savu valsti, būsim vienoti pārliecībā, ka visi esam atbildīgi par Latvijas gaitu vēsturē un nākotnē. Sveicam svētkos!

“Jau no paša rīta visā pilsētā svētku šalkoņa. Uz namiem braši plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Svētku sajūtā steidz drudžaini ļaudis, skolnieki iet uz savām mācību iestādēm, ļaudis uz baznīcu, ierēdņi uz darba vietām. Katra organizācija pulcējas savās telpās, lai organizēti ietu uz ielas. Skolās notiek svinīgie akti. Jelgavas ģimnāzija pilnā sastāvā nogāja uz Sv. Annas baznīcu, kura bija skaisti dekorēta un līdz pēdējai vietiņai pārpildīta,” tā par valsts svētku sagaidīšanu Jelgavā rakstīja laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" tikko izveidotajā Latvijas Republikā. Uzziniet, kuras svētku svinēšanas tradīcijas nav mainījušās un tiek piekoptas mūsdienās! 

1886.gadā, tikai 135 gadus atpakaļ, parādījās pirmie automobiļi ar benzīna iekšdedzes dzinēju. 10 gadus vēlāk 1896. gadā pirmais automobilis izbrauca Jelgavas pilsētas ielās. "Skrejošos ratus bez zirga" redzēja arī septiņgadīgais Aleksandrs Strekāvins, par ko tad arī būs šis raksts.

1 lapa no 5