P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

 1939. gada 2. decembrī atklātais Lielupes tilts Jelgavā bija īpašs. Projektēts un celts rekordātrā tempā, pielietojot modernas tehnoloģijas, domājot par ērtu transporta un gājēju kustību, netaupot līdzekļus. Šis tilts, būvēts kā viens no pēdējiem neatkarīgās Latvijas laikā un Otrā pasaules kara priekšnojautās, bija apliecinājums Latvijas valsts inženiertehniskajām iespējām hidrobūvju projektēšanā un izbūvē, kā arī par spēju nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Šis dzelzsbetona siju tilts pārspēja visus līdz šim būvētos tāda tipa tiltus Latvijā. Iespaidīgajai būvei piešķīra zemgaļu vadoņa Viestura vārdu – Viestura piemiņas tilts. Diemžēl dzelzsbetona tilts neizturēja pēdējo kara gadu Jelgavā (1944) – to kā stratēģisku objektu, kas savienoja abus Lielupes krastus, uzspridzināja vācu sapieri. Jelgavniekiem nācās izmantot kārtējo koka tiltu, kam bija lemts kalpot 10 gadus, līdz tika uzbūvēts jauns pastāvīgais tilts, kas arī mūsdienās savieno abus Lielupes krastus. 

Iepazīsties ar dažādājamām biedrībām, kas darbojās Jelgavā 19. gadsimtā. 

1567. gada 28. februārī Rīgā sanāca pirmais Kurzemes landtāgs hercogistes vēsturē un tika pieņemts lēmums, kas zināms ar nosaukumu Hercoga Gotharda Recess – tiesību akts, ar kuru Kurzemē un Zemgalē bija pavēlēts atjaunot vai no jauna dibināt luterāņu baznīcas, nabagu patversmes un skolas, rezultātā Jelgavā tika uzcelta Sv. Annas baznīca un Sv.Trīsvienības baznīca, kuras pārziņā bija arī nodibināta Lielā pilsētas jeb Latīņu skola.

Šogad aprit 75 gadi, kopš Jelgavas centrā slejas 1947. gadā uzceltais universālveikals. Ilgus gadu desmitus tas bija ne vien Jelgavas pilsētas, bet arī rajona lielākais veikals ar daudzveidīgu preču sortimentu. Tā kā tajā strādāja daudznacionāls kolektīvs, veikalam deva tolaik populāro nosaukumu “Draudzība”. Pārmaiņām bagātajos 90. gados veikala nosaukumu latviskoja, nosaucot to par tirdzniecības namu “Laimdota”, bet 2000. gadā veikals kļuva par “Kanclera namu”. Tā kā to laiku, kad ēku cēla, prasība bija apzaļumot objektus, arī universālveikals tika pie sava skvēra, kas, laikam ritot, piedzīvoja pārmaiņas. Skvērs par savu objektu ir tikai kādus desmit gadus jaunāks. Tie abi ir Jelgavas pēckara vēstures un apbūves neatņemama sastāvdaļa, kuras varēja arī nebūt, ja būtu saglabāts Jelgavas Latviešu biedrības nams, kas tika upurēts par labu veikalam un skvēram.

5. janvārī aprit 200 gadu, kopš Jelgavā Stefenhāgenu apgādā iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”.

Pirms 70 gadiem 1951. gada 30. decembrī 2. pasaules kara izskaņā sagrautā bijusī Academia Petrina ēka pēc atjaunošanas tika nodota Jelgavas vēstures muzeja rīcībā. 

“.. ēkām ir savi likteņi. Dažas nodzīvo savu mūžu klusi un nemanāmi, tās izzūd, neatstājot pēdas, citas pieredz garu un spožu mūžu, cīnās par savu pastāvēšanu un vēlas ik brīdi sevi apliecināt. Pie šīm pieder Academia Petrina Jelgavā. Šis nams piedzīvojis tik daudz iemiesošanās veidu, ka šķiet – mūsu priekšā nav cilvēka roku radīts mājoklis, bet dzīva būtne, kas gluži kā Fēnikss vienmēr no jauna spēj pacelties no drupām un pārsteigt savā jaunajā veidolā” – lūk, cik neparasti poētiski par šo ēkusavulaik izteicies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Nedaudz atskatīsimies uz ēkas vēsturisko mūžu, kas sākās pirms vairāk nekā 425 gadiem.

1921. gadā, pirms 100 gadiem, Jelgavas Literātu kapos tika uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem – sarkanā terora upuriem, galvenokārt vāciešiem. Tā vietā mūsdienu Stacijas parkā atrodas Baltais krusts.

Gada nogalē atcerēsimies otro vecāko muzeju Latvijas teritorijā, Kurzemes Provinces muzeju, kura tradīcijas mūsdienās turpina Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. 

 

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, atcerēsimies tos, kuri izcīnīja mums šo privilēģiju  - savu valsti, būsim vienoti pārliecībā, ka visi esam atbildīgi par Latvijas gaitu vēsturē un nākotnē. Sveicam svētkos!

“Jau no paša rīta visā pilsētā svētku šalkoņa. Uz namiem braši plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Svētku sajūtā steidz drudžaini ļaudis, skolnieki iet uz savām mācību iestādēm, ļaudis uz baznīcu, ierēdņi uz darba vietām. Katra organizācija pulcējas savās telpās, lai organizēti ietu uz ielas. Skolās notiek svinīgie akti. Jelgavas ģimnāzija pilnā sastāvā nogāja uz Sv. Annas baznīcu, kura bija skaisti dekorēta un līdz pēdējai vietiņai pārpildīta,” tā par valsts svētku sagaidīšanu Jelgavā rakstīja laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" tikko izveidotajā Latvijas Republikā. Uzziniet, kuras svētku svinēšanas tradīcijas nav mainījušās un tiek piekoptas mūsdienās! 

1886.gadā, tikai 135 gadus atpakaļ, parādījās pirmie automobiļi ar benzīna iekšdedzes dzinēju. 10 gadus vēlāk 1896. gadā pirmais automobilis izbrauca Jelgavas pilsētas ielās. "Skrejošos ratus bez zirga" redzēja arī septiņgadīgais Aleksandrs Strekāvins, par ko tad arī būs šis raksts.

Iepriekšējā Izidora Brensona atmiņu stāstījumā varējām iepazīties ar sadzīvi mūsu pilsētā 19. gadsimta otrajā pusē maza zēna izpratnē un skatījumā. 

1868. gadā Izidors Brensons nokārtoja iestājeksāmenus un iestājās Jelgavas Vīriešu ģimnāzijas (Academia Petrina) piektajā klasē. Par to, kā I. Brensonam pagāja ģimnāzijas gadi, varam lasīt šajā atmiņu stāstā.

Šodien ir hercoga Jēkaba 411. gadadiena, tādēļ nedaudz par viņu, viņa ģimeni un viņa hercogisti!

Izidora Brensona atmiņu stāstījumā varam iepazīties ar sadzīvi mūsu pilsētā 19. gadsimta otrajā pusē maza zēna izpratnē un skatījumā. 

Aleksandrs Strekāvins savās atmiņās ir arī pierakstījis, kādu apģērbu jelgavnieki bija iecienījuši, dodoties savās dienas gaitās.

Vasaras noslēgumam strauji tuvojoties, Aleksandra Strekāvina atmiņas par Jūrmalu ļauj vēl mirkli pakavēties saulainājās, siltājās dienās laiskojoties pie ūdens. 

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavas pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. Tieši šis laiks bija Aleksandra Strekāvina bērnības gadi, un viņa pierakstos atradās vieta arī atmiņām par dažiem Jelgavas pilsētas “tēviem”, kurus mākslinieks varēja satikt ikdienā un kuru vaibstus bija zīmējis pēc atmiņas.

 

Vienā no iepriekšējiem A. Strekāvina atmiņu fragmentiem ieskatījāmies Jelgavas “sirdī”, bet nu laiks iepazīties ar tās “galvu”, proti, pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. 

Ķeizara tilts pār Driksu tika atklāts 1916. gada 30. maijā. Nosaukts par Ķeizara tiltu tādēļ, ka to atklāja Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītes laikā Jelgavā.

Tuvojas Jāņu un tradicionālo gadatirgu laiks. Lai gan mūsdienās to nozīme pilsētnieku ikdienā ir mazinājusies, tie tomēr paliek ievērojams notikums Jelgavas dzīvē. Ko nu teikt par gadatirgiem pirms simt, divsimt un vairāk gadiem! Par to, kāds tad bija Jāņu tirgus Jelgavā, lasīsim kārtējā Aleksandra Strekāvina piezīmju fragmentā. 

Pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs bija hercoga Ernsta Johana Bīrona dēls Pēteris. 

Uz īsu brīdi hercoga amatā tika apstiprināts Kārlis Kristians Jozefs jeb Saksijas Kārlis.

Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu.

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavu. Pēc Otrā pasaules kara A. Strekāvins vairākkārt viesojās dzimtajā pilsētā (1951. un 1952. g.), bet 1958. g. atgriezās pavisam. Mākslinieks redzēja, ka senā vēsturiskā Jelgava bija pazudusi uz visiem laikiem.

Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis. 

Pēc 18 gadus vecā hercoga Frīdriha Vilhelma nāves par nākamo hercogu kļuva viņa tēva brālis Ferdinands. 

27. aprīlī aprit 50 gadi kopš mākslinieka Aleksandra Strekāvina (1889–1971) nāves. Dzimis jelgavnieks, Strekāvins mūsu pilsētā pavadīja mūža lielāko daļu un bija liecinieks daudziem notikumiem Jelgavas dzīvē. 

Pēc Frīdriha Kazimira par hercogu 1698. gadā kļuva viņa dēls Frīdrihs Vilhems. 

No 1919. gada jūlija līdz augustam Fr. Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā (1920. g. 5. februāris–1920. g. maijs) ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Fr. Vesmanis bijis viens no astoņiem tās pirmajiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs (1922–1925).

Šogad 105 gadi aprit ne tikai  Jelgavas cukurfabrikai, bet arī Lielupes tiltam (14. aprīlī). Iepriekšējais – Pirmā pasaules kara laikā (1916) celtais  tilts – stipri cietis no ledus iešanas Lielupē un savu mūžu bija nokalpojis. Tā kā tilta remonts neatmaksājās, nolēma būvēt jaunu.

To iesāka 1925. gadā un, lai cik neticami tas izklausītos, atklāja jau 1926. gada 14. aprīlī. Lai gan tilta būvē bija daudz roku darba un dažādu kavēkļu, tilta būve tika pabeigta apmēram gada laikā.

Jaunais tilts paredzēja gājēju celiņu abās tilta pusēs un divrindu transporta kustību. Tas bija 120 metrus garš. Būvnieki bija paredzējuši, ka tilts kalpos 20 gadus, taču nākamais pastāvīgais tilts pār Lielupi tika atklāts 1939. gada 2. decembrī.

Pirms 30 gadiem (1990. g. februārī–martā) Jelgavā sāka iznākt pilnībā neatkarīgs preses izdevums “LNNK Jelgavnieks”, kas strauji kļuva populārs un pieprasīts gan Jelgavā, gan toreizējā Jelgavas rajonā, arī Rīgā un dažreiz nonāca pat ārzemēs.

Jēkaba vecākais dēls hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650–1698, valdīja kopš 1682). Lielu uzmanību pievērsa Jelgavas attīstībai, ar tēva iesākto manufaktūru un modernās ražošanas attīstībujaunais hercogs neaizrāvās.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs bija un ir Latvijas vēsturē bieži pieminēta sava laikmeta politisko eliti reprezentējoša personība, kurš gribēja un varēja savu pārvaldīto hercogisti izvirzīt Eiropas attīstīto valstu avangardā un atstāt pēctečiem pārtikušu un starptautiskajās attiecībās respektētu valsti. 

1706. gada 12. (23.) marts – Krievijas cars Pēteris I savam karaspēkam nosūta pavēli evakuēties no Kurzemes. Aprīļa sākumā, pametot Jelgavu, armija uzspridzina hercoga Jēkaba laikā celtos pilsētas vaļņus. 

 

Runājot par Jelgavas vēsturi, allaž tiek pieminēts, ka pilsētā divas reizes kādu laiku ir dzīvojis vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII, bet cik daudzi zina, ka ir pamats uzskatīt, ka 1799. gadā Jelgavā uzturējās trīs nākamie Francijas karaļi – Luijs XVIII, Luijs XIX un Luijs Filips.

Pērn jau rakstījām par kinofilmas “Lielais lūzums” uzņemšanu Jelgavā 1945. g. vasarā un rudenī. Publikācija izraisīja jaunu diskusiju par Jelgavas ēkām filmā, un dažas no tām izdevās atpazīt. Līdz ar to tika precizētas filmas uzņemšanas vietas sagrautajā pilsētā. 

1795. gadā Krievijai pievienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorija tika pārdēvēta par Kurzemes guberņu. Pēc tradīcijas šīm pārmaiņām bija jāatspoguļojas arī pilsētas simbolikā. Jau 1798. gadā vairodziņā uz aļņa krūtīm tika novietots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis.

Hercogs Frīdrihs (1569–1642, valdīja no 1587. līdz 1616. gadam Zemgalē, no 1617. gada visā hercogistē).

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija daļa no Livonijas mantojuma, kas tās daudzo hercogu vadībā attīstījās uz labo vai slikto pusi. Kāds bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sākums, kādu vietu hercogiste ir atsājusi vēsturē, kādus darbus vai nedarbus hercogi veica - nospied "lasīt vairāk" un uzzini!

Iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, šķērsojam divus tiltus – Lielupes un Driksas, bet diez vai domājam par to, cik jauni vai veci tie ir.

Vilhelms (1574–1640, valdīja 1587–1617), hercoga Gotharda dēls, Kurzemes un Zemgales hercogs (1587–1596) kopā ar brāli Frīdrihu 1596. gadā kļuva par sadalītās hercogistes Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā.

Gothards (1517–1587, valdīja kopš 1562), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs (1559–1562), pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs. 

Kurzemes un Zemgales hercogisti ir vadījuši vairāki hercogi ne tikai zināmie hercogi Pēteris, Ernsts Johans, Jēkabs vai Gothards. Šajā hercogistes svētku gadā esam izveidojuši galeriju, kas iepazīstina ar hercogiem, kādus darbus tie savā valdīšanas laikā ir darījuši. Katru nedēļu ievietosim par katru hercogu arī plašāku rakstiņu, kas iepazīstinās ar viņiem tuvāk, par hercogisti viņu valdīšanas laikā un mūsu mīļo Jelgavu. 

Imanuels Kants bija filosofs un matemātiķis, vācu klasiskās filosofijas aizsācējs, “kritiskās” jeb “transcendentālās” filosofijas iedibinātājs. 

1693. gada 8. februārī [28. janvārī pēc v.st.] dzimusi Anna Ionovna, Krievijas cara Pētera I pusbrāļa  meita, kurai bija lemta  svarīga loma arī Kurzemes un Zemgales hercogistes liktenī.

Johans III Bernulli, brīnumbērns, matemātiķis, filozofs, astronoms, plaša profila speciālists, 1772. gadā Prūsijas Karaliskās akadēmijas uzdevumā apceļoja Eiropu. Ceļojumu laikā 1787.gadā kādu brīdi Bernulli viesojās arī Jelgavā, kurā iepazinās ar hercogu Pēteri un hercoga dibināto izglītības iestādi Academia Petrina. 

1560. gadā Rīgā vispārējā politiskā un militārā haosa apstākļos Rīgā sapulcējās ordeņbrāļi ar pēdējo Livonijas mestru Gothardu Ketleru (1517–1587) priekšgalā un nolēma likvidēt ordeņa valsti un izveidot laicīgu hercogisti.

Hercogs Frīdrihs atguva pili, bet 1625. gada 21. septembrī [1. oktobrī] to atkal aplenca ap 2000 zviedru (karaļa Gustava Ādolfa vadībā).

Senākais un svarīgākais Jelgavas nocietinājums bija pils, kurā atradās garnizons un kur briesmu gadījumā varēja patverties pilsētnieki. 

Kurzemes un Zemgales hercogisti zināmā mērā var uzskatīt par Baltijas valstisko veidojumu, kas pastāvēja 234 gadus (1561–1795) un būtiski ietekmēja mūsu zemes un tautas vēsturi, jo bez tās arī Latvijas vēstures stāsts būtu citāds. Tā kā šogad aprit 460 gadi kopš hercogistes dibināšanas, pakāpeniski atgādināsim mūsu mājas lapas apmeklētājiem par svarīgiem cilvēkiem un interesantiem notikumiem hercogistes vēsturē.

1 lapa no 5