P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Iepriekšējā Izidora Brensona atmiņu stāstījumā varējām iepazīties ar sadzīvi mūsu pilsētā 19. gadsimta otrajā pusē maza zēna izpratnē un skatījumā. 

1868. gadā Izidors Brensons nokārtoja iestājeksāmenus un iestājās Jelgavas Vīriešu ģimnāzijas (Academia Petrina) piektajā klasē. Par to, kā I. Brensonam pagāja ģimnāzijas gadi, varam lasīt šajā atmiņu stāstā.

Šodien ir hercoga Jēkaba 411. gadadiena, tādēļ nedaudz par viņu, viņa ģimeni un viņa hercogisti!

Izidora Brensona atmiņu stāstījumā varam iepazīties ar sadzīvi mūsu pilsētā 19. gadsimta otrajā pusē maza zēna izpratnē un skatījumā. 

Aleksandrs Strekāvins savās atmiņās ir arī pierakstījis, kādu apģērbu jelgavnieki bija iecienījuši, dodoties savās dienas gaitās.

Vasaras noslēgumam strauji tuvojoties, Aleksandra Strekāvina atmiņas par Jūrmalu ļauj vēl mirkli pakavēties saulainājās, siltājās dienās laiskojoties pie ūdens. 

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavas pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. Tieši šis laiks bija Aleksandra Strekāvina bērnības gadi, un viņa pierakstos atradās vieta arī atmiņām par dažiem Jelgavas pilsētas “tēviem”, kurus mākslinieks varēja satikt ikdienā un kuru vaibstus bija zīmējis pēc atmiņas.

 

Vienā no iepriekšējiem A. Strekāvina atmiņu fragmentiem ieskatījāmies Jelgavas “sirdī”, bet nu laiks iepazīties ar tās “galvu”, proti, pilsētas un guberņas pārvaldi 19.–20. gs. mijā. 

Ķeizara tilts pār Driksu tika atklāts 1916. gada 30. maijā. Nosaukts par Ķeizara tiltu tādēļ, ka to atklāja Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītes laikā Jelgavā.

Tuvojas Jāņu un tradicionālo gadatirgu laiks. Lai gan mūsdienās to nozīme pilsētnieku ikdienā ir mazinājusies, tie tomēr paliek ievērojams notikums Jelgavas dzīvē. Ko nu teikt par gadatirgiem pirms simt, divsimt un vairāk gadiem! Par to, kāds tad bija Jāņu tirgus Jelgavā, lasīsim kārtējā Aleksandra Strekāvina piezīmju fragmentā. 

Pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs bija hercoga Ernsta Johana Bīrona dēls Pēteris. 

Uz īsu brīdi hercoga amatā tika apstiprināts Kārlis Kristians Jozefs jeb Saksijas Kārlis.

Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu.

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavu. Pēc Otrā pasaules kara A. Strekāvins vairākkārt viesojās dzimtajā pilsētā (1951. un 1952. g.), bet 1958. g. atgriezās pavisam. Mākslinieks redzēja, ka senā vēsturiskā Jelgava bija pazudusi uz visiem laikiem.

Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis. 

Pēc 18 gadus vecā hercoga Frīdriha Vilhelma nāves par nākamo hercogu kļuva viņa tēva brālis Ferdinands. 

27. aprīlī aprit 50 gadi kopš mākslinieka Aleksandra Strekāvina (1889–1971) nāves. Dzimis jelgavnieks, Strekāvins mūsu pilsētā pavadīja mūža lielāko daļu un bija liecinieks daudziem notikumiem Jelgavas dzīvē. 

Pēc Frīdriha Kazimira par hercogu 1698. gadā kļuva viņa dēls Frīdrihs Vilhems. 

No 1919. gada jūlija līdz augustam Fr. Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā (1920. g. 5. februāris–1920. g. maijs) ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Fr. Vesmanis bijis viens no astoņiem tās pirmajiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs (1922–1925).

Šogad 105 gadi aprit ne tikai  Jelgavas cukurfabrikai, bet arī Lielupes tiltam (14. aprīlī). Iepriekšējais – Pirmā pasaules kara laikā (1916) celtais  tilts – stipri cietis no ledus iešanas Lielupē un savu mūžu bija nokalpojis. Tā kā tilta remonts neatmaksājās, nolēma būvēt jaunu.

To iesāka 1925. gadā un, lai cik neticami tas izklausītos, atklāja jau 1926. gada 14. aprīlī. Lai gan tilta būvē bija daudz roku darba un dažādu kavēkļu, tilta būve tika pabeigta apmēram gada laikā.

Jaunais tilts paredzēja gājēju celiņu abās tilta pusēs un divrindu transporta kustību. Tas bija 120 metrus garš. Būvnieki bija paredzējuši, ka tilts kalpos 20 gadus, taču nākamais pastāvīgais tilts pār Lielupi tika atklāts 1939. gada 2. decembrī.

Pirms 30 gadiem (1990. g. februārī–martā) Jelgavā sāka iznākt pilnībā neatkarīgs preses izdevums “LNNK Jelgavnieks”, kas strauji kļuva populārs un pieprasīts gan Jelgavā, gan toreizējā Jelgavas rajonā, arī Rīgā un dažreiz nonāca pat ārzemēs.

Jēkaba vecākais dēls hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650–1698, valdīja kopš 1682). Lielu uzmanību pievērsa Jelgavas attīstībai, ar tēva iesākto manufaktūru un modernās ražošanas attīstībujaunais hercogs neaizrāvās.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs bija un ir Latvijas vēsturē bieži pieminēta sava laikmeta politisko eliti reprezentējoša personība, kurš gribēja un varēja savu pārvaldīto hercogisti izvirzīt Eiropas attīstīto valstu avangardā un atstāt pēctečiem pārtikušu un starptautiskajās attiecībās respektētu valsti. 

1706. gada 12. (23.) marts – Krievijas cars Pēteris I savam karaspēkam nosūta pavēli evakuēties no Kurzemes. Aprīļa sākumā, pametot Jelgavu, armija uzspridzina hercoga Jēkaba laikā celtos pilsētas vaļņus. 

 

Runājot par Jelgavas vēsturi, allaž tiek pieminēts, ka pilsētā divas reizes kādu laiku ir dzīvojis vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII, bet cik daudzi zina, ka ir pamats uzskatīt, ka 1799. gadā Jelgavā uzturējās trīs nākamie Francijas karaļi – Luijs XVIII, Luijs XIX un Luijs Filips.

Pērn jau rakstījām par kinofilmas “Lielais lūzums” uzņemšanu Jelgavā 1945. g. vasarā un rudenī. Publikācija izraisīja jaunu diskusiju par Jelgavas ēkām filmā, un dažas no tām izdevās atpazīt. Līdz ar to tika precizētas filmas uzņemšanas vietas sagrautajā pilsētā. 

1795. gadā Krievijai pievienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorija tika pārdēvēta par Kurzemes guberņu. Pēc tradīcijas šīm pārmaiņām bija jāatspoguļojas arī pilsētas simbolikā. Jau 1798. gadā vairodziņā uz aļņa krūtīm tika novietots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis.

Hercogs Frīdrihs (1569–1642, valdīja no 1587. līdz 1616. gadam Zemgalē, no 1617. gada visā hercogistē).

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija daļa no Livonijas mantojuma, kas tās daudzo hercogu vadībā attīstījās uz labo vai slikto pusi. Kāds bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sākums, kādu vietu hercogiste ir atsājusi vēsturē, kādus darbus vai nedarbus hercogi veica - nospied "lasīt vairāk" un uzzini!

Iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, šķērsojam divus tiltus – Lielupes un Driksas, bet diez vai domājam par to, cik jauni vai veci tie ir.

Vilhelms (1574–1640, valdīja 1587–1617), hercoga Gotharda dēls, Kurzemes un Zemgales hercogs (1587–1596) kopā ar brāli Frīdrihu 1596. gadā kļuva par sadalītās hercogistes Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā.

Gothards (1517–1587, valdīja kopš 1562), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs (1559–1562), pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs. 

Kurzemes un Zemgales hercogisti ir vadījuši vairāki hercogi ne tikai zināmie hercogi Pēteris, Ernsts Johans, Jēkabs vai Gothards. Šajā hercogistes svētku gadā esam izveidojuši galeriju, kas iepazīstina ar hercogiem, kādus darbus tie savā valdīšanas laikā ir darījuši. Katru nedēļu ievietosim par katru hercogu arī plašāku rakstiņu, kas iepazīstinās ar viņiem tuvāk, par hercogisti viņu valdīšanas laikā un mūsu mīļo Jelgavu. 

Imanuels Kants bija filosofs un matemātiķis, vācu klasiskās filosofijas aizsācējs, “kritiskās” jeb “transcendentālās” filosofijas iedibinātājs. 

1693. gada 8. februārī [28. janvārī pēc v.st.] dzimusi Anna Ionovna, Krievijas cara Pētera I pusbrāļa  meita, kurai bija lemta  svarīga loma arī Kurzemes un Zemgales hercogistes liktenī.

Johans III Bernulli, brīnumbērns, matemātiķis, filozofs, astronoms, plaša profila speciālists, 1772. gadā Prūsijas Karaliskās akadēmijas uzdevumā apceļoja Eiropu. Ceļojumu laikā 1787.gadā kādu brīdi Bernulli viesojās arī Jelgavā, kurā iepazinās ar hercogu Pēteri un hercoga dibināto izglītības iestādi Academia Petrina. 

1560. gadā Rīgā vispārējā politiskā un militārā haosa apstākļos Rīgā sapulcējās ordeņbrāļi ar pēdējo Livonijas mestru Gothardu Ketleru (1517–1587) priekšgalā un nolēma likvidēt ordeņa valsti un izveidot laicīgu hercogisti.

Hercogs Frīdrihs atguva pili, bet 1625. gada 21. septembrī [1. oktobrī] to atkal aplenca ap 2000 zviedru (karaļa Gustava Ādolfa vadībā).

Senākais un svarīgākais Jelgavas nocietinājums bija pils, kurā atradās garnizons un kur briesmu gadījumā varēja patverties pilsētnieki. 

Kurzemes un Zemgales hercogisti zināmā mērā var uzskatīt par Baltijas valstisko veidojumu, kas pastāvēja 234 gadus (1561–1795) un būtiski ietekmēja mūsu zemes un tautas vēsturi, jo bez tās arī Latvijas vēstures stāsts būtu citāds. Tā kā šogad aprit 460 gadi kopš hercogistes dibināšanas, pakāpeniski atgādināsim mūsu mājas lapas apmeklētājiem par svarīgiem cilvēkiem un interesantiem notikumiem hercogistes vēsturē.