P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Šodien pieminām jaunāko no Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem, kas saņēma Lāčplēša Kara ordeni, Nikolaju Gudži. Brīvprātīgi iestājies Latvijas bruņotajos spēkos tikai 17 gadu vecumā. 1919.gada 4. oktobrī piedalījies cīņā pie Līvāniem, kurā viņa drosmīgā un pārgalvīgā rīcība, detonējot mīnas pie dzelzceļa tilta pāri Dubnas upei, nopelnīja LKO.  

Šogad aprit 31 gads kopš 1991. gada janvāra barikāžu laika, kad norisinājās kārtējais PSRS centrālās varas izmisīgs mēģinājums apturēt Latvijas valsts izvēlēto neatkarības atjaunošanas ceļu.

Jūlijs Jaunsniķeris bija vēl viens Jelgavas ģimnāzijas audzēknis, kas cīnījās Latvijas Neatkarības karā, un par savu drosmi nopelnīja augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Jūlija Jaunsniķera dzīvesstāsts ir labs laikmetu raksturojošs piemērs, kādas dzīves izvēles kā karavīram bija jāizdara nereti vīrietim, kuram bija tā laime piedzimt 19./20. gs. mijā Latvijā. Viņš 30 gadus bija karavīrs dažādās armijās – Krievijas armijā, Latvijas armijā, Sarkanajā armijā un vēl viena piespiedu izvēle Otrā pasaules kara laikā – Latviešu leģionā. 

Kopš 2019. gada Jelgavas muzeja krājumā glabājas no tālās Kanādas atceļojušais III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.646, kas reiz bija piederējis Aleksandram Kociņam (1892–1942).

Paulis Jēgers visu darba mūžu bija mediķis – Latvijas Neatkarības karā vecākais medicīnas feldšeris, Latvijas valsts laikā ārsts vairākās daudzprofilu slimnīcās, turpināja kalpot medicīnai un cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestā pausto

Ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Rapas dzīvi pirms un pēc kara ir visai skopas, bet  viņa varoņdarbs Neatkarības karā ir ierakstīts uz visiem laikiem. Piedalījies kaujās pie Daugavas 1919. gada oktobrī, kur nepārtrauktā ienaidnieka apšaudē tika ievainoti un zaudēja dzīvību daudzi cīnītāji, tostarp arī rotas komandieris virsleitnants Grīnbergs un virsleitnants Dzirkals. Pats būdams ievainots, Jānis Rapa pēc dienesta biedru zaudēšanas uzņēmās rotas komandēšanu, nodrošinot kārtību un turpinot cīņu pret Bermonta karaspēku.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Kēlers ir izpelnījies īpašu vietu Jelgavas kontekstā, jo bija ne tikai Jelgavas ģimnāzijas absolvents, bet arī sekmēja Jelgavas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka.  

 

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, atcerēsimies tos, kuri izcīnīja mums šo privilēģiju  - savu valsti, būsim vienoti pārliecībā, ka visi esam atbildīgi par Latvijas gaitu vēsturē un nākotnē. Sveicam svētkos!

“Jau no paša rīta visā pilsētā svētku šalkoņa. Uz namiem braši plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Svētku sajūtā steidz drudžaini ļaudis, skolnieki iet uz savām mācību iestādēm, ļaudis uz baznīcu, ierēdņi uz darba vietām. Katra organizācija pulcējas savās telpās, lai organizēti ietu uz ielas. Skolās notiek svinīgie akti. Jelgavas ģimnāzija pilnā sastāvā nogāja uz Sv. Annas baznīcu, kura bija skaisti dekorēta un līdz pēdējai vietiņai pārpildīta,” tā par valsts svētku sagaidīšanu Jelgavā rakstīja laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" tikko izveidotajā Latvijas Republikā. Uzziniet, kuras svētku svinēšanas tradīcijas nav mainījušās un tiek piekoptas mūsdienās! 

Šodien pieminām Teodoru Zeifersu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un Jelgavas ģimnāzijas audzēkni. Vācbaltietis, kurš par savu drosmīgo rīcību cīņā pret bermontiešiem pie Bulduru tilta, ieguva vienu no augstākajiem Latvijas Republikas militārajiem apbalvojumiem. Lai gan viņa attieksme pret latviešiem, bez šaubām, bija cita, arī viņš cīnījās par savu DZIMTENI, vietu, kur viņa senči bija ieradušies tik senāpagātnē, ka T. Zeifersu neinteresēja nacionālās atšķirības vai kas cits. 

Aleksandra Jodikaiša stāsts Latvijas armijā bija īss un spožs – lietuvietis, kurš krita par Latvijas brīvību, bet zemes klēpī tika guldīts savā etniskajā dzimtenē.

1 lapa no 3