P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

 1939. gada 2. decembrī atklātais Lielupes tilts Jelgavā bija īpašs. Projektēts un celts rekordātrā tempā, pielietojot modernas tehnoloģijas, domājot par ērtu transporta un gājēju kustību, netaupot līdzekļus. Šis tilts, būvēts kā viens no pēdējiem neatkarīgās Latvijas laikā un Otrā pasaules kara priekšnojautās, bija apliecinājums Latvijas valsts inženiertehniskajām iespējām hidrobūvju projektēšanā un izbūvē, kā arī par spēju nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Šis dzelzsbetona siju tilts pārspēja visus līdz šim būvētos tāda tipa tiltus Latvijā. Iespaidīgajai būvei piešķīra zemgaļu vadoņa Viestura vārdu – Viestura piemiņas tilts. Diemžēl dzelzsbetona tilts neizturēja pēdējo kara gadu Jelgavā (1944) – to kā stratēģisku objektu, kas savienoja abus Lielupes krastus, uzspridzināja vācu sapieri. Jelgavniekiem nācās izmantot kārtējo koka tiltu, kam bija lemts kalpot 10 gadus, līdz tika uzbūvēts jauns pastāvīgais tilts, kas arī mūsdienās savieno abus Lielupes krastus. 

Ķeizara tilts pār Driksu tika atklāts 1916. gada 30. maijā. Nosaukts par Ķeizara tiltu tādēļ, ka to atklāja Vācijas ķeizara Vilhelma II vizītes laikā Jelgavā.

No 1919. gada jūlija līdz augustam Fr. Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā (1920. g. 5. februāris–1920. g. maijs) ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Fr. Vesmanis bijis viens no astoņiem tās pirmajiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs (1922–1925).

Šogad 105 gadi aprit ne tikai  Jelgavas cukurfabrikai, bet arī Lielupes tiltam (14. aprīlī). Iepriekšējais – Pirmā pasaules kara laikā (1916) celtais  tilts – stipri cietis no ledus iešanas Lielupē un savu mūžu bija nokalpojis. Tā kā tilta remonts neatmaksājās, nolēma būvēt jaunu.

To iesāka 1925. gadā un, lai cik neticami tas izklausītos, atklāja jau 1926. gada 14. aprīlī. Lai gan tilta būvē bija daudz roku darba un dažādu kavēkļu, tilta būve tika pabeigta apmēram gada laikā.

Jaunais tilts paredzēja gājēju celiņu abās tilta pusēs un divrindu transporta kustību. Tas bija 120 metrus garš. Būvnieki bija paredzējuši, ka tilts kalpos 20 gadus, taču nākamais pastāvīgais tilts pār Lielupi tika atklāts 1939. gada 2. decembrī.

1706. gada 12. (23.) marts – Krievijas cars Pēteris I savam karaspēkam nosūta pavēli evakuēties no Kurzemes. Aprīļa sākumā, pametot Jelgavu, armija uzspridzina hercoga Jēkaba laikā celtos pilsētas vaļņus. 

 

Pērn jau rakstījām par kinofilmas “Lielais lūzums” uzņemšanu Jelgavā 1945. g. vasarā un rudenī. Publikācija izraisīja jaunu diskusiju par Jelgavas ēkām filmā, un dažas no tām izdevās atpazīt. Līdz ar to tika precizētas filmas uzņemšanas vietas sagrautajā pilsētā. 

Iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, šķērsojam divus tiltus – Lielupes un Driksas, bet diez vai domājam par to, cik jauni vai veci tie ir.