P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

 1939. gada 2. decembrī atklātais Lielupes tilts Jelgavā bija īpašs. Projektēts un celts rekordātrā tempā, pielietojot modernas tehnoloģijas, domājot par ērtu transporta un gājēju kustību, netaupot līdzekļus. Šis tilts, būvēts kā viens no pēdējiem neatkarīgās Latvijas laikā un Otrā pasaules kara priekšnojautās, bija apliecinājums Latvijas valsts inženiertehniskajām iespējām hidrobūvju projektēšanā un izbūvē, kā arī par spēju nodrošināt projektam nepieciešamo finansējumu. Šis dzelzsbetona siju tilts pārspēja visus līdz šim būvētos tāda tipa tiltus Latvijā. Iespaidīgajai būvei piešķīra zemgaļu vadoņa Viestura vārdu – Viestura piemiņas tilts. Diemžēl dzelzsbetona tilts neizturēja pēdējo kara gadu Jelgavā (1944) – to kā stratēģisku objektu, kas savienoja abus Lielupes krastus, uzspridzināja vācu sapieri. Jelgavniekiem nācās izmantot kārtējo koka tiltu, kam bija lemts kalpot 10 gadus, līdz tika uzbūvēts jauns pastāvīgais tilts, kas arī mūsdienās savieno abus Lielupes krastus. 

1567. gada 28. februārī Rīgā sanāca pirmais Kurzemes landtāgs hercogistes vēsturē un tika pieņemts lēmums, kas zināms ar nosaukumu Hercoga Gotharda Recess – tiesību akts, ar kuru Kurzemē un Zemgalē bija pavēlēts atjaunot vai no jauna dibināt luterāņu baznīcas, nabagu patversmes un skolas, rezultātā Jelgavā tika uzcelta Sv. Annas baznīca un Sv.Trīsvienības baznīca, kuras pārziņā bija arī nodibināta Lielā pilsētas jeb Latīņu skola.

Šodien pieminām jaunāko no Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem, kas saņēma Lāčplēša Kara ordeni, Nikolaju Gudži. Brīvprātīgi iestājies Latvijas bruņotajos spēkos tikai 17 gadu vecumā. 1919.gada 4. oktobrī piedalījies cīņā pie Līvāniem, kurā viņa drosmīgā un pārgalvīgā rīcība, detonējot mīnas pie dzelzceļa tilta pāri Dubnas upei, nopelnīja LKO.  

Šogad aprit 31 gads kopš 1991. gada janvāra barikāžu laika, kad norisinājās kārtējais PSRS centrālās varas izmisīgs mēģinājums apturēt Latvijas valsts izvēlēto neatkarības atjaunošanas ceļu.

Jūlijs Jaunsniķeris bija vēl viens Jelgavas ģimnāzijas audzēknis, kas cīnījās Latvijas Neatkarības karā, un par savu drosmi nopelnīja augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Jūlija Jaunsniķera dzīvesstāsts ir labs laikmetu raksturojošs piemērs, kādas dzīves izvēles kā karavīram bija jāizdara nereti vīrietim, kuram bija tā laime piedzimt 19./20. gs. mijā Latvijā. Viņš 30 gadus bija karavīrs dažādās armijās – Krievijas armijā, Latvijas armijā, Sarkanajā armijā un vēl viena piespiedu izvēle Otrā pasaules kara laikā – Latviešu leģionā. 

Pirms 70 gadiem 1951. gada 30. decembrī 2. pasaules kara izskaņā sagrautā bijusī Academia Petrina ēka pēc atjaunošanas tika nodota Jelgavas vēstures muzeja rīcībā. 

“.. ēkām ir savi likteņi. Dažas nodzīvo savu mūžu klusi un nemanāmi, tās izzūd, neatstājot pēdas, citas pieredz garu un spožu mūžu, cīnās par savu pastāvēšanu un vēlas ik brīdi sevi apliecināt. Pie šīm pieder Academia Petrina Jelgavā. Šis nams piedzīvojis tik daudz iemiesošanās veidu, ka šķiet – mūsu priekšā nav cilvēka roku radīts mājoklis, bet dzīva būtne, kas gluži kā Fēnikss vienmēr no jauna spēj pacelties no drupām un pārsteigt savā jaunajā veidolā” – lūk, cik neparasti poētiski par šo ēkusavulaik izteicies Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Nedaudz atskatīsimies uz ēkas vēsturisko mūžu, kas sākās pirms vairāk nekā 425 gadiem.

Atcerēsimies, kādiem vēstures notikumiem Jelgavā aprit nozīmīga gadskārta.

Kopš 2019. gada Jelgavas muzeja krājumā glabājas no tālās Kanādas atceļojušais III šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.646, kas reiz bija piederējis Aleksandram Kociņam (1892–1942).

Paulis Jēgers visu darba mūžu bija mediķis – Latvijas Neatkarības karā vecākais medicīnas feldšeris, Latvijas valsts laikā ārsts vairākās daudzprofilu slimnīcās, turpināja kalpot medicīnai un cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestā pausto

Gada nogalē atcerēsimies otro vecāko muzeju Latvijas teritorijā, Kurzemes Provinces muzeju, kura tradīcijas mūsdienās turpina Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. 

 

1 lapa no 7