P.   Slēgts
O.  10-17
T. 10-17
C. 10-17
P. 10-17
S. 10-17
Sv. 10-17

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs

Laikā, kad Šengenas līguma ērtību izlutinātajiem ceļotājiem pandēmija liek atcerēties, kas ir valstu robežas, ar interesi varam pievērsties arī dažiem ievērības cienīgiem gadskaitļiem. 

Saksijas Morica pēctecis hercoga amatā bija Ernsts Bīrons (Bīrens, 1690–1772, valdīja 1737–1740 un 1763–1769) – vācietis, kurš pat nepiederēja pie bruņniecības, bet, būdams Krievijas imperatores Annas (1730–1740) favorīts pēc Ferdinanda Ketlera nāves tika iecelts par Kurzemes hercogu.

Turpinājums Aleksandra Strekāvina atmiņām par Jelgavu. Pēc Otrā pasaules kara A. Strekāvins vairākkārt viesojās dzimtajā pilsētā (1951. un 1952. g.), bet 1958. g. atgriezās pavisam. Mākslinieks redzēja, ka senā vēsturiskā Jelgava bija pazudusi uz visiem laikiem.

Hercogs Saksijas Morics Latvijā labāk pazīstams pēc viņa vārdā nosauktās Moricsalas Usmas ezerā, bet pasaules vēsturē – kā izcils Francijas karavadonis. 

Pēc 18 gadus vecā hercoga Frīdriha Vilhelma nāves par nākamo hercogu kļuva viņa tēva brālis Ferdinands. 

27. aprīlī aprit 50 gadi kopš mākslinieka Aleksandra Strekāvina (1889–1971) nāves. Dzimis jelgavnieks, Strekāvins mūsu pilsētā pavadīja mūža lielāko daļu un bija liecinieks daudziem notikumiem Jelgavas dzīvē. 

 Virsleitnanta Paula Oļģerta Jāņa Kalniņa (turpmāk Pauls Jānis Kalniņš) dzīve bija tikpat īsa kā daudziem viņa vienaudžiem, kuri palika Pirmā pasaules kara strēlnieku cīņu vietās vai Latvijas Neatkarības kara kaujas laukos.

Pēc Frīdriha Kazimira par hercogu 1698. gadā kļuva viņa dēls Frīdrihs Vilhems. 

No 1919. gada jūlija līdz augustam Fr. Vesmanis bija Tautas padomes loceklis. 1920. gadā (1920. g. 5. februāris–1920. g. maijs) ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Fr. Vesmanis bijis viens no astoņiem tās pirmajiem locekļiem. No LSDSP vēlēšanu saraksta viņš tika ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs (1922–1925).

Šogad 105 gadi aprit ne tikai  Jelgavas cukurfabrikai, bet arī Lielupes tiltam (14. aprīlī). Iepriekšējais – Pirmā pasaules kara laikā (1916) celtais  tilts – stipri cietis no ledus iešanas Lielupē un savu mūžu bija nokalpojis. Tā kā tilta remonts neatmaksājās, nolēma būvēt jaunu.

To iesāka 1925. gadā un, lai cik neticami tas izklausītos, atklāja jau 1926. gada 14. aprīlī. Lai gan tilta būvē bija daudz roku darba un dažādu kavēkļu, tilta būve tika pabeigta apmēram gada laikā.

Jaunais tilts paredzēja gājēju celiņu abās tilta pusēs un divrindu transporta kustību. Tas bija 120 metrus garš. Būvnieki bija paredzējuši, ka tilts kalpos 20 gadus, taču nākamais pastāvīgais tilts pār Lielupi tika atklāts 1939. gada 2. decembrī.