G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Aktualitātes Arhīvs

Dzimtas relikvijas

11. aprīlis

Mūsdienās ir ļoti populāri pētīt dzimtas vēsturi, citiem vārdiem runājot, apzināt to cilvēku loku, gan pagātnē, gan tagadnē, kuriem ir “vienas asinis”. Pazīstamais Maugļa teiciens: “Mums vienas asinis – tev un man” ir visnotaļ atbilstošs, lai raksturotu “Dzimtas koku”. Ik zars šajā kokā ietver informāciju par kādu no asinsradiniekiem, taču daudzos gadījumos tā mums ir grūti nolasāma. Te var palīdzēt lietas. Katrā mājā ir kāda lieta, ko ikdienā parasti nelieto, bet tā tiek glabāta kā tā cilvēka piemiņa, kurš ar to bijis saistīts. Tā var būt porcelāna tasīte, pat ieplaisājusi vai ar robu, bet mamma nemet to ārā, jo no tās dzērusi viņas vecvecmāmiņa – Pēterburgā studējusi ģimnāziste. Tas var būt kabatas nazītis, galīgi nodilis un truls, bet vectēvs ar to esot griezis ganu svilpītes. Tas var būt arī krustu šķērsu salāpīts cimdu pāris, kas paglābis valkātāju no aukstuma izsūtījumā Sibīrijā. Ģimenes albumā skatāma kāda interesanta jaunā pāra fotogrāfija ar neparastiem uzrakstiem vācu valodā, par kuru tēvs saka, ka tie esot viņa tēva attāli radi – bagāti saimnieki Zemgalē utt. Lietas slēpj stāstus – gan par laimes, gan rūgtuma un sāpju pārpilnām dienām, stāsta par visu, kas ar mums un mūsu asinsradiniekiem noticis. Arī Jelgavas muzejs iesaistījies Vislatvijas akcijā “Dzimtas stāsts”. Tās ietvaros aicinām ar ne vairāk kā 5 lietām, kuras uzskatāt par dzimtas relikvijām, piedalīties muzeja izstādē, ko plānojam atvērt šī gada septembra vidū. Lietu stāstus jāiesniedz vienlaikus ar pašu lietu (pēc izstādes visu atdosim atpakaļ īpašniekiem) Jelgavas muzejā līdz 31.augustam. Izstādes telpa nav liela, tāpēc jau iepriekš brīdinām, ka izstādei izraudzīsimies lietas ar vissaistošāko, emocionālāko vēsturi. Neturiet sveci zem pūra, nāciet ar saviem stāstiem un saglabātajām dzimtas relikvijām uz muzeju! Tuvāka informācija: Aldis Barševskis, muzeja galvenais krājuma glabātājs 63021855, aldis.barsevskis@muzejs.jelgava.lv vai pie jebkura muzeja darbinieka.

Lasīt vairāk

No 6. aprīļa līdz 1. jūlijam muzejā aplūkojama gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa darbu izstāde. Izstādes atklāšana 6. aprīlī 15.00. Tikko aizsaulē aizgājusī mākslas zinātniece Sarmīte Sīle par māksliniekiem teikusi: “Andris Bērziņš – viens no stabilākajiem medaļu māksliniekiem. Plašajā medaļu klāstā var izdalīt trīs galvenās tēmas – novelītes par Itāliju: Venēcijas karnevāls, Dante un “Dievišķā komēdija”; ziemeļnieku pasaule: Sibeliuss, Astrīda Lindgrēna u.c. Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis un Aspazija, Emīls Dārziņš, Jēkabs Māsēns (“Dievišķās komēdijas” tulkotājs) u.c. .. Mākslinieka mīļākais materiāls ir bronza, bet vismīļākais – terakota, jo ļaujas roku pieskārieniem. Kad to apdedzina, tas nav pazaudējis šo pieskārienu. Terakotā darinātajās apaļskulptūriņās jūtīgi, ar lielu pietāti un mīlestību atklāta sievietes ķermeņa neatkārtojamā plastika. ..” S. Sīle citē arī Mairas Veisbārdes sacīto: “Man vienmēr patikusi cilvēka ķermeņa plastika, gaismēnu spēle, refleksi, pretgaismas. Šeit ir tik lielas, bagātas gleznieciskās iespējas. Mani interesē Cilvēks un portretiskā līdzība. Šī interese nāk no vismīļākajiem pedagogiem Konrāda Ubāna un Borisa Bērziņa. Tuvs man arī ir Ģederts Eliass, Voldemārs Tone”.

Lasīt vairāk

Izstāde „Latviskās dvēseles raksti” (apskatāma no 9.marta līdz 22.aprīlim) ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. (http://www.lnkc.gov.lv/pasakumi/izstade-latviskas-dveseles-raksti.1/)

Lasīt vairāk

Lielā diena un Lieldienas

27. marts

Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas – tā mēs saucam pavasara atnākšanas svētkus, kas svinēti sensenos aizlaikos un ko svinam arī mūsdienās. Sākušies kā pavasara ekvinokcijas jeb dienas un nakts vienādības zīme, tie ir gājuši līdzi tautas dzīvei un darbiem, augot rituālu un ticējumu krāšņumā zemkopja sētā. Vēlāk, saplūstot ar citu tautu un ticību pienesumu, tie pauduši ne tikai dabas atmodu, bet arī dievišķās augšāmcelšanās vēsti. Mūsdienās mēs katrs, sekojot ģimenes tradīcijām vai paša pārliecībai, svinam Lielo dienu kā pavasara vienādības dienu pēc sentēvu ieražām (20. – 22.martā) vai arī kā kristīgās Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētkus (šogad 1. – 2. aprīlī). Lai gan šo divu svētku būtība ir atšķirīga, svinēšanas tradīcijas ir caurvijušās, kļuvušas sinkrētiskas, kristīgajām idejām uzslāņojoties pagāniskajām formām. Kaut gan informācijas par to, kā svinēt Lielo dienu vai kādas ir kristīgās Lieldienu tradīcijas, ir gana daudz, tomēr ir daži jautājumi, kas mēdz būt neskaidri. (Rakstu lasīt mājaslapas sadaļā Lasītava, Muzeja priekšmeta stāsts - http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/muzeja-prieksmeta-stasts/liela-diena-un-lieldienas/)

Lasīt vairāk

Mezglu siešana muzejā

1. marts

No 1. marta pilsētniekiem un Jelgavas viesiem muzejs piedāvā iespēju izmēģināt roku mezglu siešanā. Kopš hercoga Jēkaba laikiem ir bijuši tādi vīri, kas būvēja kuģus, laivas, strūgas, plostus un dibināja jūrskolas. Kā zināms, neviens peldlīdzeklis upē, ezerā, jūrā bez tauvām un virvēm “nevar aiziet”. Virvju vijēja darbarīkus nu jau vairs varam apskatīt tikai muzejos, bet Jelgavas muzejā jūrnieku mezglus piedāvājam jums sasiet pašiem, lai pārliecinātos, ka virvju vīšana un mezglu siešana jūras un upju transportā patiešām bija fiziski grūts un atbildīgs darbs.

Lasīt vairāk

Jo tālāk pagātnē lūkojies, jo tālāku nākotni spēsi paredzēt. Tā teicis Vinstons Čērčils. Muzejs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi izdevis grāmatu “Jelgavas albums. Jelgava senajās pastkartēs”, kas lasītāju iepazīstina ar skaisto un arhitektūrā bagāto pilsētu, kas gāja bojā 2. pasaules kara izskaņā. Tā mums atgādina gan par to, kā vairs nav, gan to, kas vēl saglabājies un ikdienā priecē jelgavniekus, mudinot lepoties ar mūsu pērlēm – pili, Academia Petrina, dievnamiem u.c. Grāmatu var iegādāties muzeja kasē, Akadēmijas ielā 10.

Lasīt vairāk

Gadsimta albums

28. februāris

Izstāde Latvijas gadsimts ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas Latvijas muzejos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Tās atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Izstādes ietvaros muzejs aicina ikvienu piedalīties "Gadsimta albums" veidošanā. Pieraksti stāstu par dzimtas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Augšupielādētie stāsti un attēli līdzās izstādē piedāvātajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu, atbildot uz izstādē uzdoto jautājumu - kas ir Latvija. "Gadsimta albums" pieejams šeit - http://www.latvijasgadsimts.lv/albums?lng=lv

Lasīt vairāk

"Par Nameja gredzenu"

25. janvāris

Jaunākais raksts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājaslapā - "Par Nameja gredzenu 2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām. Diemžēl, šie priekšstati būs stipri sagrozīti, vēsturiskas personas, notikumus un artefaktus patvaļīgi sajaucot visai haotiskā "leģendā". .." Visu rakstu var izlasīt www.jvmm.lv sadaļā Lasītava, Latvijai 100 - http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/latvijai-100/nameja-gredzens/

Lasīt vairāk