G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Aktualitātes Arhīvs

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā 26.aprīlī plkst. 14.00 norisināsies I Starptautiskā vizuālās mākslas konkursa ''Mākslinieka Ģederta Eliasa mīklu minot'' laureātu un godalgoto dalībnieku paziņošana un apsveikšana. Par godu izcilā 20.gadsimta mākslinieka Ģederta Eliasa 130 gadu jubilejai, šogad pirmo reizi norisinājās starptautiskais vizuālās mākslas konkurss skolēniem, ko organizēja Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību un Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju. Šī gada konkursa tēma bija – “Lauku ainava”, tā mērķis – veicināt bērnu un jauniešu izpratni par dabas nozīmi mūsu dzīvē un ikdienā, lauku ainavas daudzveidību, bagātību un skaistumu, izcelt savas dzimtās vietas vienreizīgumu, nacionālo identitāti, rosināt interesi un mīlestību pret dzimto vietu. Katru nākamo gadu konkursa tēma atšķirsies. Konkursa darbus vērtēšanai varēja iesniegt līdz 10.martam. Šī ierosme guva patiesi lielu atsaucību – kopumā izvērtēšanai žūrija saņēma 635 dažādus mākslas darbus. Dalībnieku vidū ir gan mākslas skolu, gan interešu izglītības programmu audzēkņi no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas vecuma amplitūdā no 7 līdz 18 gadiem, kuri tika vērtēti četrās vecuma grupās. Konkursā varēja iesniegt darbus četrās kategorijās – gleznošana, grafika, datorgrafika un fotogrāfija. Darbu izvērtēšanai bija pieaicināta neatkarīga žūrija: Uldis Zuters, Mg. art. – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja dizainers, Marija Kaupere, Mg. philol. - Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece, Māris Brancis, Mg. art. – Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs un Edgars Ameriks – Bc. art, dizainers. Mākslas konkursa svinīgajā noslēguma apbalvošanas pasākumā pasniegs ne tikai medaļas un goda rakstus godalgotajiem konkursa dalībniekiem, bet arī simpātiju balvas. Ģ. Eliasa muzejs izraudzījies trīs simpātiju balvas, SIA ''Laflora'' – sešas, bet Jelgavas novada pašvaldība – 15 simpātiju balvas. Konkursa darbi tika vērtēti pēc to oriģinalitātes, darba atbilstības konkursa tēmai, mākslinieciskā un tehniskā izpildījuma. Godalgotie darbi no 26. aprīļa līdz 10.maijam būs apskatāmi izstādē Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Papildus informācija: Enija Kreicberga-Kapša, Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Tālr. 63024934; 26452939 enija.kreicberga@jelgavasnovads.lv www.jelgavasnovads.lv

Lasīt vairāk

Dzimtas relikvijas

11. aprīlis

Mūsdienās ir ļoti populāri pētīt dzimtas vēsturi, citiem vārdiem runājot, apzināt to cilvēku loku, gan pagātnē, gan tagadnē, kuriem ir “vienas asinis”. Pazīstamais Maugļa teiciens: “Mums vienas asinis – tev un man” ir visnotaļ atbilstošs, lai raksturotu “Dzimtas koku”. Ik zars šajā kokā ietver informāciju par kādu no asinsradiniekiem, taču daudzos gadījumos tā mums ir grūti nolasāma. Te var palīdzēt lietas. Katrā mājā ir kāda lieta, ko ikdienā parasti nelieto, bet tā tiek glabāta kā tā cilvēka piemiņa, kurš ar to bijis saistīts. Tā var būt porcelāna tasīte, pat ieplaisājusi vai ar robu, bet mamma nemet to ārā, jo no tās dzērusi viņas vecvecmāmiņa – Pēterburgā studējusi ģimnāziste. Tas var būt kabatas nazītis, galīgi nodilis un truls, bet vectēvs ar to esot griezis ganu svilpītes. Tas var būt arī krustu šķērsu salāpīts cimdu pāris, kas paglābis valkātāju no aukstuma izsūtījumā Sibīrijā. Ģimenes albumā skatāma kāda interesanta jaunā pāra fotogrāfija ar neparastiem uzrakstiem vācu valodā, par kuru tēvs saka, ka tie esot viņa tēva attāli radi – bagāti saimnieki Zemgalē utt. Lietas slēpj stāstus – gan par laimes, gan rūgtuma un sāpju pārpilnām dienām, stāsta par visu, kas ar mums un mūsu asinsradiniekiem noticis. Arī Jelgavas muzejs iesaistījies Vislatvijas akcijā “Dzimtas stāsts”. Tās ietvaros aicinām ar ne vairāk kā 5 lietām, kuras uzskatāt par dzimtas relikvijām, piedalīties muzeja izstādē, ko plānojam atvērt šī gada septembra vidū. Lietu stāstus jāiesniedz vienlaikus ar pašu lietu (pēc izstādes visu atdosim atpakaļ īpašniekiem) Jelgavas muzejā līdz 31.augustam. Izstādes telpa nav liela, tāpēc jau iepriekš brīdinām, ka izstādei izraudzīsimies lietas ar vissaistošāko, emocionālāko vēsturi. Neturiet sveci zem pūra, nāciet ar saviem stāstiem un saglabātajām dzimtas relikvijām uz muzeju! Tuvāka informācija: Aldis Barševskis, muzeja galvenais krājuma glabātājs 63021855, aldis.barsevskis@muzejs.jelgava.lv vai pie jebkura muzeja darbinieka.

Lasīt vairāk

No 6. aprīļa līdz 1. jūlijam muzejā aplūkojama gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa darbu izstāde. Izstādes atklāšana 6. aprīlī 15.00. Tikko aizsaulē aizgājusī mākslas zinātniece Sarmīte Sīle par māksliniekiem teikusi: “Andris Bērziņš – viens no stabilākajiem medaļu māksliniekiem. Plašajā medaļu klāstā var izdalīt trīs galvenās tēmas – novelītes par Itāliju: Venēcijas karnevāls, Dante un “Dievišķā komēdija”; ziemeļnieku pasaule: Sibeliuss, Astrīda Lindgrēna u.c. Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis un Aspazija, Emīls Dārziņš, Jēkabs Māsēns (“Dievišķās komēdijas” tulkotājs) u.c. .. Mākslinieka mīļākais materiāls ir bronza, bet vismīļākais – terakota, jo ļaujas roku pieskārieniem. Kad to apdedzina, tas nav pazaudējis šo pieskārienu. Terakotā darinātajās apaļskulptūriņās jūtīgi, ar lielu pietāti un mīlestību atklāta sievietes ķermeņa neatkārtojamā plastika. ..” S. Sīle citē arī Mairas Veisbārdes sacīto: “Man vienmēr patikusi cilvēka ķermeņa plastika, gaismēnu spēle, refleksi, pretgaismas. Šeit ir tik lielas, bagātas gleznieciskās iespējas. Mani interesē Cilvēks un portretiskā līdzība. Šī interese nāk no vismīļākajiem pedagogiem Konrāda Ubāna un Borisa Bērziņa. Tuvs man arī ir Ģederts Eliass, Voldemārs Tone”.

Lasīt vairāk

Mezglu siešana muzejā

1. marts

No 1. marta pilsētniekiem un Jelgavas viesiem muzejs piedāvā iespēju izmēģināt roku mezglu siešanā. Kopš hercoga Jēkaba laikiem ir bijuši tādi vīri, kas būvēja kuģus, laivas, strūgas, plostus un dibināja jūrskolas. Kā zināms, neviens peldlīdzeklis upē, ezerā, jūrā bez tauvām un virvēm “nevar aiziet”. Virvju vijēja darbarīkus nu jau vairs varam apskatīt tikai muzejos, bet Jelgavas muzejā jūrnieku mezglus piedāvājam jums sasiet pašiem, lai pārliecinātos, ka virvju vīšana un mezglu siešana jūras un upju transportā patiešām bija fiziski grūts un atbildīgs darbs.

Lasīt vairāk

Jo tālāk pagātnē lūkojies, jo tālāku nākotni spēsi paredzēt. Tā teicis Vinstons Čērčils. Muzejs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi izdevis grāmatu “Jelgavas albums. Jelgava senajās pastkartēs”, kas lasītāju iepazīstina ar skaisto un arhitektūrā bagāto pilsētu, kas gāja bojā 2. pasaules kara izskaņā. Tā mums atgādina gan par to, kā vairs nav, gan to, kas vēl saglabājies un ikdienā priecē jelgavniekus, mudinot lepoties ar mūsu pērlēm – pili, Academia Petrina, dievnamiem u.c. Grāmatu var iegādāties muzeja kasē, Akadēmijas ielā 10.

Lasīt vairāk

Gadsimta albums

28. februāris

Izstāde Latvijas gadsimts ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas Latvijas muzejos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Tās atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Izstādes ietvaros muzejs aicina ikvienu piedalīties "Gadsimta albums" veidošanā. Pieraksti stāstu par dzimtas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Augšupielādētie stāsti un attēli līdzās izstādē piedāvātajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu, atbildot uz izstādē uzdoto jautājumu - kas ir Latvija. "Gadsimta albums" pieejams šeit - http://www.latvijasgadsimts.lv/albums?lng=lv

Lasīt vairāk

"Par Nameja gredzenu"

25. janvāris

Jaunākais raksts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājaslapā - "Par Nameja gredzenu 2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām. Diemžēl, šie priekšstati būs stipri sagrozīti, vēsturiskas personas, notikumus un artefaktus patvaļīgi sajaucot visai haotiskā "leģendā". .." Visu rakstu var izlasīt www.jvmm.lv sadaļā Lasītava, Latvijai 100 - http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/latvijai-100/nameja-gredzens/

Lasīt vairāk