G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Aktualitātes Arhīvs

No 20. līdz 23. martam muzejā tiek piedāvāta nodarbība – stāsts “Viņiem arī bija bērnība”. Vienpadsmitgadīgās Benitas Plezeres zīmējumi mums ļaus ielūkoties un mēģināt saprast 1949. gada 25. marta traģēdiju, kad izsūtījumā kopā ar vecākiem devās arī tūkstošiem bērnu, kuri pat neapjauta ne šī vārda jēgu, ne no tā izrietošo traģisko likteņa pavērsienu. Benitas zīmējumi, kas apkopoti grāmatā “Ar bērna acīm”, dokumentē izvešanu un dzīvi Sibīrijā. Viņas skatījums padara to vieglāk saprotamu arī mūsdienu bērnam. Īpaši aicinām jaunāko klašu skolēnus. Pirmsskolas vecuma bērniem un Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu skolēniem un audzēkņiem ieeja muzejā un pedagoģiskās programmas apmeklējums ir bez maksas. Nodarbība iepriekš jāsaskaņo, zvanot pa tālruni 26325295 (muzeja pedagoģe Teika Putna) vai 63023383.

Lasīt vairāk

Peter Evans & Sofia Jernberg

24. februāris

Koncerts 24. februārī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā 15.00. Trompetes novators Pīters Evanss (Peter Evans, ASV) un eksperimentālā vokāliste Sofija Jernberga (Sofia Jernberg - singer, composer, Zviedrija/Etiopija) izveidojuši jaunu sadarbības projektu koncertsērijas „Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei” ietvaros. Mūziķi spēlēs kopā īpaši pēc festivāla „Skaņu mežs” pasūtījuma. Ieeja – bezmaksas.

Lasīt vairāk

Izstādi “Šie vērtīgie sīkumi” veido Daiņa Matīsa kolekcijas (3500) 2231 uzpirkstenis, ko papildina Bērnu un jauniešu centra “Junda” audzēkņu darbi, kas tapuši pedagoģes Ilonas Brizgas vadībā. Izstāde atvērta no 26.janvāra līdz 25.martam.

Lasīt vairāk

No 18.janvāra līdz 25.februārim muzejā būs apskatāma izstāde “Baltvācu mākslinieku darbi no galerijas “Rios Art” Tallinā (Igaunija)”. Baltvācu mākslinieki bija daudzu vecākās paaudzes igauņu mākslinieku skolotāji. Johana Kēlera pirmais skolotājs bija Augusts Pecolds, Paula Raudas – Oskars Hofmans. E.Dikers, G.Bohmans, E. fon Gebhards bija Diseldorfas Mākslas akadēmijas mācībspēki, R. fon Mīlens vadīja zīmēšanas kursus Tartu utt. Daba, dzīves vide un kopīgā dzimtene tūkstoš saitēm vieno igauņu nacionālo mākslu un baltvācu mākslu. 20. gs. 20. – 30. gados baltvācu mākslai un literatūrai bija liela ietekme Igaunijas mākslas dzīvē. Tāpat jāatceras, ka vairāki Igaunijā dzīvojušie baltvācu gleznotāji dažādos veidos bijuši saistīti ar Latviju un mūsu māksliniekiem.

Lasīt vairāk

Izstāde "LR Pilsoņu Kongress – 25"

3. februāris

No 3.februāra līdz 4.martam apskatāma izstāde "LR Pilsoņu Kongress – 25". 2015. gada 30. aprīlī apritēja 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesijas. Pilsoņu Kongresu 1990. gadā izveidoja Trešās atmodas laika sabiedriskās un politiskās organizācijas, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā reģistrējās ap 800’000 Latvijas Republikas pilsoņi, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678862 pilsoņi un 28910 pilsoņu kandidāti jeb aptuveni 63% no balsstiesīgajiem. Pilsoņu Kongress bija Latvijas Trešās atmodas vainagojums. To radīja tauta, veidojot vietējās pilsoņu komitejas, reģistrējot Latvijas Republikas pilsoņus, rīkojot valsts mēroga vēlēšanas un sekojot tā darbībai laikrakstā „Pilsonis”. Arī lielie plašsaziņas līdzekļi nevarēja izvairīties no Kongresa darbības atspoguļojuma. Pilsoņu Kongress pretstatā Augstākajai Padomei konsekventi iestājās par tiesisku pirmskara republikas atjaunošanu, nevis jaunas valsts radīšanu, saglabājot okupācijas sekas. Ne viss, ko Pilsoņu Kongress bija ierosinājis, ir īstenots, tomēr, pateicoties tā darbībai, varam svinēt Latvijas simtgadi, nevis jaunradītas valsts 25. gadadienu. Izstādes veidotāji Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar dizaina biroju RADADARA.

Lasīt vairāk

Izstāde „Latviskās dvēseles raksti” (apskatāma no 9.marta līdz 22.aprīlim) ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. (http://www.lnkc.gov.lv/pasakumi/izstade-latviskas-dveseles-raksti.1/)

Lasīt vairāk

"Par Nameja gredzenu"

25. janvāris

Jaunākais raksts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājaslapā - "Par Nameja gredzenu 2018. gada sākumā līdz kino ekrāniem ir nonākusi Latvijā ilgi gaidītā Aigara Graubas režisētā spēlfilma "Nameja gredzens", ko autori gan nodēvējuši par "leģendu filmu", kas uz vēsturisku precizitāti nosacīti nepretendējot, tomēr plašākas sabiedrības acīs tā noteikti veidos kādus priekšstatus par 13. gadsimta zemgaļiem, viņu dzīvesveidu, apģērbu un rotām. Diemžēl, šie priekšstati būs stipri sagrozīti, vēsturiskas personas, notikumus un artefaktus patvaļīgi sajaucot visai haotiskā "leģendā". .." Visu rakstu var izlasīt www.jvmm.lv sadaļā Lasītava, Latvijai 100 - http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/latvijai-100/nameja-gredzens/

Lasīt vairāk

2017. gada izskaņā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, sava krājuma papildināšanas nolūkos, iegādājās vienu no starpkaru Latvijas Republikas valsts apbalvojumiem – Atzinības krustu. Ordeni ar gadsimtiem senu vēsturi un tikai dažiem eksistences gadiem. Šī, 2004.gadā, atkārtoti atjaunotā Latvijas valsts apbalvojuma stāsts ir iesācies Lielā Ziemeļu kara gados, piedzīvojis Prūsijas karaļvalsts dibināšanu, liktenīgas dzīres Pētera I galmā un mēra laikus Kurzemē. Gadsimtus vēlāk ordeņa stāsts atsākās Kārļa Ulmaņa kancelejas kabinetos un, iegūstot aprises Gustava Šķiltera zīmuļa galā, tika materializēts 30. gadu Rīgas sudrabkaļu darbnīcās. Par Atzinības krusta vēsturi, mītiem un līdz šim traģiski īso pastāvēšanas laiku šajā rakstā muzeja mājaslapā - Lasītava - Muzeja priekšmeta stāsts - 2017.gada jaunieguvums - Latvijas Atzinības Krusta ordenis (http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/muzeja-prieksmeta-stasts/2017gada-jaunieguvums--latvijas-atzinibas-krusta-ordenis/)

Lasīt vairāk

Metu konkursā par “Izstādes “Latvijas gadsimts. Muzeju izstāde valsts simtgadei” zinātniskās koncepcijas mākslinieciskā risinājuma izstrādi un īstenošanu” uzvarējis dizaina birojs “H2E”. Izstāde “Latvijas gadsimts” ir veltīta Latvijas 100 valstiskuma gadiem un ievērojama ar to, ka būs līdz šim vērienīgākā nozares vēsturē – pirmo reizi vienas izstādes veidošanā piedalās vairāk nekā 60 Latvijas muzeju. Tā notiks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pašreizējās telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde būs atvērta trīs gadus, sākot no 2018. gada maija. Tās mērķis ir rosināt domāt par Latvijas vēsturi kā sarežģītu pārmantotības un pārmaiņu stāstu. 11 tematiskajās sadaļās paredzēts aptvert Latvijas vēsturi no 1918. līdz 2004. gadam. Plašāka informācija par izstādi jau tagad pieejama vietnē www.latvijasgadsimts.lv. Metu konkursu rīkoja, lai Latvijas muzeju vērienīgās kopizstādes saturam izveidotu vienotu mūsdienīgu vizuālo risinājumu, paredzot šim nolūkam 260 500 EUR bez PVN. Žūrija vērtēja iesniegto priekšlikumu mākslinieciskās koncepcijas un to tehniskās realizācijas piedāvājumu. Pēc žūrijas atzinuma dizaina biroja “H2E” vizuālā risinājuma pieteikums visprecīzāk atbilda izstādes satura koncepcijai, jo vērsts uz apmeklētāju emocionālo un interaktīvo piesaisti. Biroja “H2E” mākslinieciskais redzējums balstīts uz līniju kā kustību laikā un telpā, līniju kā simbolisku Latvijas simtgades ceļu, kas apmeklētāju izved cauri valsts vēstures dažādajiem laika posmiem. Līniju vizuālajos risinājumos izmantos kā emocionālu un ekspresīvu izteiksmes līdzekli, kas, integrēts izstādes telpās, stendos, vitrīnās un tēmās, atdalīs un apvienos notikumus. 2007. gadā dibinātais dizaina birojs “H2E” jau ir pazīstams Latvijas muzeju vidē, jo piedalījies vairāku muzeju ekspozīciju un izstāžu dizaina un mākslinieciskās koncepcijas realizācijā. Biroja sadarbības partneru skaitā minams Latvijas Kara muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, VAS CSDD, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Banka, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs u. c., 2017. gada vasarā “H2E” piešķirta jau ceturtā vides dizaina SEGD 2017 (ASV) balva, šoreiz – par Raiņa muzeju Tadenavā.

Lasīt vairāk