G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Aktualitātes Arhīvs

Tele2" izstāde "Latvijas alfabēts"

20. jūlijs

Līdz 17.augustam aicinām apmeklētājus Ģ. Elias Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatīt "Tele2" izstādi "Latvijas alfabēts". “Tele2” 4G Ekspedīcijas laikā izdevās dabā atrast visus 33 latviešu alfabēta burtus, un katru no tiem veido kāda Latvijas ainava no putna lidojuma. Unikālo alfabētu “Tele2” dāvina valstij tās simtgades jubilejā. “Latvijas alfabēta” ideja radusies 4G drona ekspedīcijas laikā, kad, vērojot Latvijas dabu no augšas, sapratām, ka tās reljefs, ceļu līkumi, koku stādījumi, upes un ezeri veido visdažādākās figūras un arī latviešu burtus. Grūti iedomāties, bet, lidojot pāri pļavām, pēkšņi ieraugi A, B vai pat Ņ burtu, ko veido ābeļdārzs vai ezers. Šādi, pārlidojot valsti krustām šķērsām, atradām veselu alfabētu, ko “Tele2” ar lepnumu dāvina Latvijai simtgadē,” stāsta “Tele2” mārketinga vadītāja un 4G drona ekspedīcijas dalībniece Ilze Žukova.

Lasīt vairāk

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā no 3.augusta līdz 2.septembrim, atceroties mākslinieku Paulu Buldinski, skatītājiem ir iespēja aplūkot viņa gleznu izstādi. Tā piederas Jelgavai, jo mākslinieka dzīves gājums bija cieši saistīts ar mūsu pilsētu. Te viņš dzimis un audzis, te mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā, te atgriezies pēc leģionāra gaitām, filtrācijas un soda nometnes. Pievērsties studijām Mākslas akadēmijā (1947–1954, diplomdarbs „Daugava” Ed. Kalniņa vad.) viņu rosināja vēlākā dzīvesbiedre Zigrīda, kura studēja mākslas vēsturi un ar kuru topošais mākslinieks apprecējās 1949. gadā. Būdams viens no pirmajiem profesionālajiem māksliniekiem pēckara Jelgavā, viņš piedalījās kultūrvides veidošanā pilsētā. Atturīgs, principiāls, biedrisks cilvēks. Tādu viņu atceras kolēģi. Tādu viņu padarīja dzīve, jo bijušajam leģionāram daudzas durvis bija slēgtas. Darbu izdevās atrast Leļļu teātrī par dekoratoru, kur strādāja ne viens vien likteņa biedrs. Vēlāk darba gaitas atveda uz Jelgavu. Mākslinieks strādājis gan Lauksaimniecības akadēmijā, gan 4. vidusskolā, gan vadījis zīmēšanas studiju Jelgavas pionieru namā. Viņa lielākā aizraušanās bija Latvijas apceļošana ar divriteni. Šajos braucienos vērotās ainavas veido lielu daļu no P. Buldinska devuma mākslā. Māksliniekam tuva bijusi arī jūras tēma. Viņa darbi atrodas gan muzeju, gan privātajās kolekcijās. Jelgavas mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis par P. Buldinski teicis: „..pazīstams kā intīmu ainavu un ziedu gleznojumu meistars impresionistiskā pasaules tvērumā, labprāt izmantoja paletes nazi. Darbi ir ļoti sirsnīgi un atklāti, kāds bija gleznotājs pats. Labprāt piedalījās izstādēs un plenēros.” Lai šī izstāde priecē skatītājus un atgādina mums par mākslinieku, kurš visu mūžu godprātīgi darījis savu darbu, kura paveikto nav pavadījusi skaļa slava, bet kurš ir atstājis gana dziļas pēdas latviešu glezniecībā. Muzejs pateicas mākslinieka ģimenei, jo lielākā daļa gleznu ir ģimenes sarūpēta, pārējās – Jelgavas muzeja īpašums. P.S. Tā kā mākslinieks savām gleznām bieži vien nav devis nosaukumus, tad arī izstādē tos skatīsim bez nosaukumiem.

Lasīt vairāk

Rīgas porcelāna muzeja izstāde

13. jūlijs

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā no 27.jūlija līdz 7.oktobrim apmeklētājiem būs iespēja apskatīt Rīgas Porcelāna muzeja izstādi. Atklāšana 26.jūlijā pulksten 15.00. Izstāde ir veltīta porcelāna mākslas un ražošanas procesam Latvijā, 20.gadsimta otrajā pusē. Izmantojot Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetus, izstādes mērķis ir pievērsties Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekiem, kuri izstrādāja plaša patēriņa produkcijas formu un dekoru dizainu, akcentējot radošas personības lomu šķietami bezkaislīgajā industriālajā vidē Latvijā, okupācijas periodā. Izstādei “Rīgas porcelāns” ir izvēlēti deviņi Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieki: Zina Ulste, Levons Agadžanjans, Valdis De Būrs, Taisija Poluikēviča, Beatrise Kārkliņa, Ilga Dreiblate, Aija Mūrniece, Dace Blūma un Āris Segliņš. Pirmo reizi Latvijas dizaina vēstures apskatā, fokuss tiek mainīts, grupējot materiālu nevis saskaņā ar hronoloģiskiem vai stilistiskiem marķieriem, bet gan atbilstoši to autoriem, priekšplānā izvirzot radošo personu - rūpnīcas mākslinieku. Interesentus gaidīsim ciemos!

Lasīt vairāk

Dzimtas relikvijas

11. aprīlis

Mūsdienās ir ļoti populāri pētīt dzimtas vēsturi, citiem vārdiem runājot, apzināt to cilvēku loku, gan pagātnē, gan tagadnē, kuriem ir “vienas asinis”. Pazīstamais Maugļa teiciens: “Mums vienas asinis – tev un man” ir visnotaļ atbilstošs, lai raksturotu “Dzimtas koku”. Ik zars šajā kokā ietver informāciju par kādu no asinsradiniekiem, taču daudzos gadījumos tā mums ir grūti nolasāma. Te var palīdzēt lietas. Katrā mājā ir kāda lieta, ko ikdienā parasti nelieto, bet tā tiek glabāta kā tā cilvēka piemiņa, kurš ar to bijis saistīts. Tā var būt porcelāna tasīte, pat ieplaisājusi vai ar robu, bet mamma nemet to ārā, jo no tās dzērusi viņas vecvecmāmiņa – Pēterburgā studējusi ģimnāziste. Tas var būt kabatas nazītis, galīgi nodilis un truls, bet vectēvs ar to esot griezis ganu svilpītes. Tas var būt arī krustu šķērsu salāpīts cimdu pāris, kas paglābis valkātāju no aukstuma izsūtījumā Sibīrijā. Ģimenes albumā skatāma kāda interesanta jaunā pāra fotogrāfija ar neparastiem uzrakstiem vācu valodā, par kuru tēvs saka, ka tie esot viņa tēva attāli radi – bagāti saimnieki Zemgalē utt. Lietas slēpj stāstus – gan par laimes, gan rūgtuma un sāpju pārpilnām dienām, stāsta par visu, kas ar mums un mūsu asinsradiniekiem noticis. Arī Jelgavas muzejs iesaistījies Vislatvijas akcijā “Dzimtas stāsts”. Tās ietvaros aicinām ar ne vairāk kā 5 lietām, kuras uzskatāt par dzimtas relikvijām, piedalīties muzeja izstādē, ko plānojam atvērt šī gada septembra vidū. Lietu stāstus jāiesniedz vienlaikus ar pašu lietu (pēc izstādes visu atdosim atpakaļ īpašniekiem) Jelgavas muzejā līdz 31.augustam. Izstādes telpa nav liela, tāpēc jau iepriekš brīdinām, ka izstādei izraudzīsimies lietas ar vissaistošāko, emocionālāko vēsturi. Neturiet sveci zem pūra, nāciet ar saviem stāstiem un saglabātajām dzimtas relikvijām uz muzeju! Tuvāka informācija: Aldis Barševskis, muzeja galvenais krājuma glabātājs 63021855, aldis.barsevskis@muzejs.jelgava.lv vai pie jebkura muzeja darbinieka.

Lasīt vairāk

Mezglu siešana muzejā

1. marts

No 1. marta pilsētniekiem un Jelgavas viesiem muzejs piedāvā iespēju izmēģināt roku mezglu siešanā. Kopš hercoga Jēkaba laikiem ir bijuši tādi vīri, kas būvēja kuģus, laivas, strūgas, plostus un dibināja jūrskolas. Kā zināms, neviens peldlīdzeklis upē, ezerā, jūrā bez tauvām un virvēm “nevar aiziet”. Virvju vijēja darbarīkus nu jau vairs varam apskatīt tikai muzejos, bet Jelgavas muzejā jūrnieku mezglus piedāvājam jums sasiet pašiem, lai pārliecinātos, ka virvju vīšana un mezglu siešana jūras un upju transportā patiešām bija fiziski grūts un atbildīgs darbs.

Lasīt vairāk

Jo tālāk pagātnē lūkojies, jo tālāku nākotni spēsi paredzēt. Tā teicis Vinstons Čērčils. Muzejs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi izdevis grāmatu “Jelgavas albums. Jelgava senajās pastkartēs”, kas lasītāju iepazīstina ar skaisto un arhitektūrā bagāto pilsētu, kas gāja bojā 2. pasaules kara izskaņā. Tā mums atgādina gan par to, kā vairs nav, gan to, kas vēl saglabājies un ikdienā priecē jelgavniekus, mudinot lepoties ar mūsu pērlēm – pili, Academia Petrina, dievnamiem u.c. Grāmatu var iegādāties muzeja kasē, Akadēmijas ielā 10.

Lasīt vairāk