G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100 Arhīvs

Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100

26. aprīlis

Izstāde „Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100” apskatāma Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā no 2017.gada 26.aprīļa līdz 6.jūnijam.

Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2017. gadā aprit 120 gadi kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Arvīds Spertāls (1897-1961), kurš 20. gs. 20.-30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Šogad 100 gadi aprit Jelgavas goda pilsonei, Latvijas Nacionālā teātra prīmai, pasaulē pazīstamajai Dānijas karalienes Ģertrūdes tēlotājai G. Kozinceva filmā „Hamlets” Elzai Radziņai. Šo abu teātra darbinieku jelgavnieku jubileju gan Jelgavas pilsēta, gan novads svin ar vairākiem nozīmīgiem pasākumiem. Vispirms 25. aprīlī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tiek atklāta izstāde „Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100”. Tajā akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri 20.gs. 20.-30.gados, kas sen jau pieder pagātnei, taču šī teātra nozīme Latvijas teātra vēsturē īpaši akcentējama. No amatierteātra pamazām izaudzis par ļoti augstvērtīgu profesionālo teātri. Te līdzās režisoriem Jānim Staklem, Jānim Kļavam, Jēkabam Zaķim un Žanim Kopštālam sāka teātra gaitas, strādāja un cēla savu meistarību vadošie aktieri, vēlāk ļoti populāri aktieri, piem., Alma Ābele, Emma Ezeriņa, Elza Barūne, Mārtiņš Vērdiņš, Artūrs Kalējs, Ēvalds Mercs un daudzi citi. Taču īpaša vieta ierādāma Arvīdam Spertālam kā vadošajam Jelgavas Latviešu teātra dekoratoram un Margai Spertālei – pirmajai kostīmu māksliniecei Latvijā. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli. Izrāžu dekorācijas Arvīdam Spertālam gan bija pirmajā vietā, tomēr viņš lielu vērību pievērsa apgaismojumam, skatuves iekārtojumam. 30. gados Jelgavā bija labākais apgaismojums, te mūsu valstī tika ierīkota pirmā grozāmā skatuve (1929). 1939. gadā tika iestudēta Karlo Goldoni komēdija „Melis”, kas apliecināja, ka Jelgavas teātra izrādēs visi komponenti – režija, aktieru delartiskā spēle, aktieru runas valodas kultūra, tērpi un dekorācijas – saplūda vienā veselā teatrālā organismā, kādēļ par šo izrādi 1940. gadā izdeva īpašu grāmatu, vienīgo Latvijas teātra literatūrā, kas veltīta kādai izrādei. Izstādē par Arvīda Spertāla dekorācijām var spriest no izrādēm gleznotajām skicēm, kā arī par to liecina izrāžu maketi. Viņa daiļrade saistāma arī ar glezniecību, ko iespaidojis gan Konrāds Ubāns, gan Valdemārs Tone. Viņš daudz gleznojis gan veco Jelgavu un dzimto pusi Vircavu. 1937. gadā Arvīds Spertāls saņēma Kultūras fonda prēmiju par gleznu „Meitēns”(1937). Izstādē būs skatāms viņa gleznotais „Stērstu Andreja portrets”(1940) un „Teodora Zaļkalna portrets” (1947). Mākslinieks pēc kara nereti ar ogli vai grafītu zīmēja portretus, piemēram, Elzas Radziņas portretu (1947). Margas Spertāles kostīmu mākslinieces veikumu apliecinās Jelgavas teātra izrādēm zīmētie kostīmu meti, arī Rakstniecības un mūzikas muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais Žoržas Sandas tērps iestudējumam „Vasara Noānā” (1969), Antas Klints Pindacīšas kostīms (1955), Veltas Līnes Annas Kareņinas krāšņā kleita (1967). Mūža pēdējos gadu desmitos Marga Spertāle izteica sevi, darinot lelles ar dramatisko un baleta izrāžu personāžu tērpiem, tostarp arī keramikā. Jelgavas goda pilsone Elza Radziņa (1917 – 2005) pasaulē pazīstama kā izcila Dānijas karalienes Ģertrūdes atveidotāja Grigorija Kozinceva filmā „Hamlets” (1964). Taču savas aktrises gaitas 1938. gadā viņa sāka kā Jelgavas teātra koriste un dejotāja (ir saglabājusies kāda fotogrāfija, kas iemūžinājusi viņu kā Almas Kūmiņas plastikas studijas audzēkni efektīgā kustībā), iztiku pelnīdama grāmatnīcā kā pārdevēja un mašīnrakstītāja. Kad 1942. gada 15. oktobrī Osvalds Glāznieks (1891-1947) ķeras klāt aktieru studijai, Elza Radziņa jau skaitās jaunā aktrise, taču viņa studijas nodarbības apmeklē. Kara gados viņa tiek pie lomām ar dažiem teikumiem, viņas kā aktrises uzplaukums saistās ar pēckara gadiem, kad teātris mitinās Torņakalnā. Teātra muzejs saņēmis Elzas Radziņas arhīvu, kurā atrodas dokumenti un fotogrāfijas, kas attiecas uz aktrises Jelgavā pavadītajiem gadiem – skolas liecības, laulības apliecība ar Jelgavas teātra skatuves meistaru Kārli Radziņu, 1987. gadā izsniegtā Jelgavas goda pilsones apliecība, apsveikumi. Izstādi kuplina arīdzan Elzas Radziņas koncerta tērpi, ar kuriem viņa uzstājusies koncertos un dzejas vakaros, tostarp Jelgavā. Arvīda Spertāla jubilejas sakarā pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas novads atjauno Arvīda un Margas Spertālu balvu. 1987. gadā Arvīda Spertāla 90.dzimšanas dienā to iedibināja padomju saimniecība „Vircava”. Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā Drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākošajā gadā to saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989. gadā – Indulis Gailāns par scenogrāfiju izrādei „Mūžības skartie”. Pirmā atjaunotā balva tiks pasludināta un pasniegta 25. aprīlī, kad Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Spertālu laikmets latviešu teātrī”. Savukārt 23. maijā notiks konference, kurā piedalīsies Latvijas mākslas un teātra zinātnieki, kuru pētījumu centrā ir glezniecība, scenogrāfija un Jelgavas profesionālais teātris. Jelgavas teātra vietu Latvijas teātra vēsturē novērtēs akadēmiķis, bijušais jelgavnieks Viktors Hausmanis, Silvija Geikina pievērsīsies izcilāko Jelgavas teātra režisoru un aktieru devumam, profesors Jānis Siliņš analizēs teātra muzikālās izrādes – operetes un dziesmu spēles. Dr. art. Aija Brasliņa ieskicēs Itālijas nozīmi latviešu mākslinieku radošajā darbībā, tostarp Arvīda Spertāla dzīvē. Savukārt Mg.art. Anita Vanaga akcentēs Arvīda Spertāla lielo nozīmi 20.-30.gadu Latvijas scenogrāfijā, Rita Melnace pieskarsies Margas Spertāles izrāžu kostīmiem tagadējā Nacionālajā teātrī, bet Eduarda Smiļģa Teātra muzeja eksperte Margita Mantiņa ļaus ielūkoties Jelgavas goda pilsones Elzas Radziņas arhīvā. Paralēli iekārtotas vēl divas izstādes – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā gūstams ieskats gleznotāja Edvīna Kalnenieka daiļradē, kas pusgadsimta garumā bijusi saistīta arī ar teātri. Viņš 52 gadus ir veltījis scenogrāfijai, kas tapusi Ādolfa Alunāna Jelgavas tautas teātrī. Ekspozīcija Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā iepazīstina ar Jelgavas profesionālā teātra režisoriem un aktieriem fotogrāfijās. Arvīda un Margas Spertālu piemiņas pasākumi turpināsies teju visu gadu, jo Jelgavas novada pašvaldība iecerējusi sabiedrību iepazīstināt ar filmu „Pa Spertālu ceļu”, savukārt, kad 2017. gada 30. septembrī Vircavā notiks Latvijas amatierteātru festivāls “Bīne”, viens no notikumiem būs piemiņas vakars “Pa Arvīda Spertāla ceļu”. Šie pasākumi notiek Latvijas simtgades kontekstā. Viss iecerētais notiek, muzejam sadarbojoties ar Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldību, Jelgavas mākslinieku biedrību, Spertālu dzimtu. Ar vērtīgiem eksponātiem izstādē piedalās Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejs, Eduarda Smiļģa teātra muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Tukuma muzejs. Māris Brancis, Jelgavas mākslinieku biedrības priekšsēdētājs