G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Izstāde "LR Pilsoņu Kongress – 25" Arhīvs

Izstāde "LR Pilsoņu Kongress – 25"

3. februāris

No 3.februāra līdz 4.martam apskatāma izstāde "LR Pilsoņu Kongress – 25". 2015. gada 30. aprīlī apritēja 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesijas. Pilsoņu Kongresu 1990. gadā izveidoja Trešās atmodas laika sabiedriskās un politiskās organizācijas, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā reģistrējās ap 800’000 Latvijas Republikas pilsoņi, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678862 pilsoņi un 28910 pilsoņu kandidāti jeb aptuveni 63% no balsstiesīgajiem. Pilsoņu Kongress bija Latvijas Trešās atmodas vainagojums. To radīja tauta, veidojot vietējās pilsoņu komitejas, reģistrējot Latvijas Republikas pilsoņus, rīkojot valsts mēroga vēlēšanas un sekojot tā darbībai laikrakstā „Pilsonis”. Arī lielie plašsaziņas līdzekļi nevarēja izvairīties no Kongresa darbības atspoguļojuma. Pilsoņu Kongress pretstatā Augstākajai Padomei konsekventi iestājās par tiesisku pirmskara republikas atjaunošanu, nevis jaunas valsts radīšanu, saglabājot okupācijas sekas. Ne viss, ko Pilsoņu Kongress bija ierosinājis, ir īstenots, tomēr, pateicoties tā darbībai, varam svinēt Latvijas simtgadi, nevis jaunradītas valsts 25. gadadienu. Izstādes veidotāji Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar dizaina biroju RADADARA.