G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Rasas Kalniņas-Grīnbergas tēlniecības darbu izstāde "Atskatoties" Arhīvs

Rasas Kalniņas-Grīnbergas tēlniecības darbu izstāde "Atskatoties"

27. janvāris

No 27. janvāra līdz 26. februārim muzejā būs apskatāma Rasas Kalniņas-Grīnbergas tēlniecības darbu izstāde "Atskatoties". Atklāšana 27. janvārī 16.00. Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja un mākslinieces personīgās kolekcijas.

Pagājušā gada decembrī ar izstādi „Atgriešanās” Dobeles novadpētniecības muzejā tika nosvinēta nozīmīga tēlnieces Rasas Kalniņas-Grīnbergas dzīves un darba jubileja. Māksliniece piedzima 1936. gada 23. novembrī un bērnības un agrīnās jaunības gadus pavadīja kaimiņos – Dobelē, taču 1963. gadā viņa ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Jelgavā, kļūdama par īstenu mūsu pilsētas lepnumu. Kopš bērnības izjutusi veidošanas prieku, viņa iestājās Kuldīgas Daiļamatniecības skolā, taču drīz vien to likvidēja, un Rasa Kalniņa-Grīnberga mācības turpināja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā, kuru absolvēja 1956. gadā. Viņa gribēja tālāk studēt Mākslas akadēmijā, diemžēl togad Tēlniecības nodaļā nebija uzņemšanas, tādēļ viņa gadu mācījās Tallinas Mākslas institūtā. Atgriezusies mājās, topošā māksliniece turpināja apgūt tēlniecību Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, kuru profesora Kārļa Zemdegas vadībā beidza 1962. gadā ar diplomdarbu „Pavasaris”. Kopš 1960. gada Rasa Kalniņa-Grīnberga piedalās izstādēs ar figurālām kompozīcijām un galvenokārt ar portretiem. Tieši tie ir viņas daiļrades spēcīgākā puse, uzsverot modeļa personību un garīgo pasauli. Portreta risinājumā liela vieta ierādīta arī ārējo formu ritmiem un silueta izteiksmībai. 1973. – 1974. gadā kopā ar arhitektu Alfonu Ķišķi veidojusi monumentālo skulptūru „Māte ābele” Ančupānos (Rēzeknes novadā), par ko saņēmusi LPSR VĻKJS prēmiju. 1984. gadā vara kalumā realizēts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no fašisma. 1983. gadā tapis Elīnas Zālītes portrets Apes vidusskolā un 1988. gadā kopā ar tēlnieku A. Zelču – piemiņas akmens Dāvim Ozoliņam. 1987. gadā Dobelē notika pirmā un līdz pagājušā gada decembrim vienīgā Rasas Kalniņas-Grīnbergas personālizstāde. Šogad esam piedzīvojuši jubilāres pirmo personālizstādi Jelgavā, kam dots simbolisks nosaukums „Atskatoties” – garajā mūžā strādāts daudz, arī radīts daudz, kas apliecina viņas spēcīgo radošo enerģiju. Tekstu sagatavoja Māris Brancis, Jelgavas mākslinieku biedrības priekšsēdētājs.