G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Uzpirksteņu izstāde “Šie vērtīgie sīkumi” Arhīvs

Uzpirksteņu izstāde “Šie vērtīgie sīkumi”

26. janvāris

Izstādi “Šie vērtīgie sīkumi” veido Daiņa Matīsa kolekcijas (3500) 2231 uzpirkstenis, ko papildina Bērnu un jauniešu centra “Junda” audzēkņu darbi, kas tapuši pedagoģes Ilonas Brizgas vadībā. Izstāde atvērta no 26.janvāra līdz 25.martam.

Kā stāsta, visvecākie uzpirksteņi esot atrasti Krievijā. Arheoloģiskajos izrakumos Maskavā tika atrasti kauli, kurus mamutu mednieki pirms 30 000 gadu izmantoja, lai šūtu un izrotātu darinājumus no ādas. Vecākie saglabājušies uzpirksteņi darināti no bronzas, zelta un sudraba. Pirms 10 000 gadu ādas šūšanai izmantoja speciālus akmeņus. Pirms 2 500 gadiem Vidusjūras valstīs jau lietoja bronzas uzpirksteņus. Domājams, ka pirmie uzpirksteņi senajā Ķīnā ir radušies Haņu dinastijas valdīšanas laikā (206.g. BC - 220. g.) Kopš 100. gada pēc Kristus senie romieši uzpirksteņus izplatīja savās kolonijās Eiropā. Anglijā uzpirksteņus lietoja jau 10.gadsimtā, kopš 14.gadsimta tie izplatīti ļoti plaši. Ir atrasti arī uzpirksteņi, kas izgatavoti no dārgmetāla un rotāti ar dārgakmeņiem. 1150. gadā pazīstamā mūķene, dziedniece un zinātniece Hildegarde fon Bingena, būdama jauna meitene, iestājās klosterī. Viņas pūra sarakstā ir minēti dažādi uzpirksteņi. Ap 1500. gadu Eiropa iepazina pirmos Nirnbergas meistaru darinātos unikālos izstrādājumus. Slavenais alķīmiķis Paracelsus atklāja metālu cinku, kas, savukārt, veicināja misiņa un izstrādājumu no tā ražošanu. Kopš 1537. gada pastāv pirmais Nirnbergas likumu krājums „Noteikumi uzpirksteņu meistariem”, kas nozīmē, ka jau bija izveidota īpaša ģilde. Ap 1568. gadu Josts Ammans izdod grāmatu par profesijām, kurā ietverti arī uzpirksteņu meistari un viņu jaunās darba metodes. Kopš 16.gadasimta uzpirksteņi tika uzskatīti par ideālu dāvanu dāmām. Kopš 1696. gada holandietis Loftings uzpirksteņus izgatavo, izmantojot tvaika mašīnu, kas atvesta no Anglijas, ko var uzskatīt par industriālās ražošanas sākumu. No 1710. gada strādā lielās fabrikas Reinlandē, Sendvigē un Izerlonē (Vācija). Sākot ar 1756. gadu, zviedri, liekot lietā spiegošanu, cenšas izdibināt uzpirksteņu rūpnieciskās ražošanas tehnoloģijas. 1763. gadā Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzes aģenti pārvilināja dažus meistarus no Nirnbergas (viņus izveda no pilsētas, paslēptus vezumos ar salmiem). Tādējādi Austrijā izdevās sakārtot uzpirksteņu ražošanu. 1824. gadā juvelieris J.F. Hablers pirmo reizi plašākai sabiedrībai prezentēja savus uzpirksteņus. Tas bija pasaulē lielākās uzpirksteņu fabrikas sākums. Kopā ar citiem lieliem uzņēmumiem „Zorgels un Štolmaijers”, kā arī „Lothammers” Dienvidvācijā - šo mazo šuvēju palīgu ražotāji – izauga par pasaules mēroga ražošanas uzņēmumu. Centri izveidojās arī Francijā, Anglijā, Amerikā. 1963. gadā Helmuts Graifs nopirka Hablera firmu, modernizēja, bet tā nodega. 1982. gadā Torvalds un Bridžita Greifi atklāja uzpirksteņu galeriju. Uzpirksteņi parasti tiek izgatavoti no metāla, ādas, gumijas un koka, pat stikla. Sākotnēji uzpirksteņus darināja no vaļa kaula, raga vai ziloņkaula. Tika izmantots arī, piemēram, Konmāras marmors, purva ozols un perlamutrs . Retāk strādāja ar dimantu, safīru un rubīniem. Progresīvākie uzpirksteņu izgatavotāji uzlaboja tos ar pusdārgakmeņiem, rotājot augšpusi vai ārējo malu. Meistari izmantoja ahātu, mēnessakmeni u.c. Faberžē izmantoja arī gijošēta paņēmienus. 19. gadsimtā daudzi uzpirksteņi tika izgatavoti no sudraba, tomēr tika konstatēts, ka sudrabs ir pārāk mīksts metāls un to var viegli caurdurt. Pirmie Meisenes porcelāna uzpirksteņi, rotāti ar zeltu, parasti nebija īsti piemēroti šūšanai. Šī tradīcija turpinās līdz pat mūsdienām. Līdz 18.gs. mazās bedrītes ārpusē tika veidotas manuāli, bet gadsimta vidū izgudroja mašīnu. Ja atrodam uzpirksteni ar neregulārām bedrītēm, ir skaidrs, ka tas izgatavots pirms 1850. gada.