G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
    Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Vasaras saulgrieži Arhīvs

Vasaras saulgrieži

22. jūnijs

Līgo, līgo! Līgojam saulgriežus, svinam Jāņus, saucam šos svētkus par mūsu nacionālo bagātību, bet vai tie ir tikai mūsu svētki? Vasaras saulgrieži, dabas pilnbrieds, garākā diena un īsākā nakts – šīs dabas norises ir īpaši nozīmīgas ziemeļu puslodes tautām. Ja ielūkojamies Ziemeļeiropas tautu senajos kalendāros, tad šie svētki tikuši svinēti gan pirms, gan arī pēc kristietības ienākšanas. Un ne tikai Ziemeļeiropā – gan ķelti, gan galli, gan senie grieķi ir svinējuši vasaras saulgriežus. Pie tam svinējuši ļoti līdzīgi tam, kā to vēl arvien darām mēs (ja zinām un atceramies Jāņu rituālus). Arī nosaukums –Jāņa diena, kaut gan vairāk saistās ar kristietības uzslāņoto sv. Jāņa Kristītāja vārdu, ir pazīstams visām Eiropas tautām.. (viss raksts pieejams Lasītava-> Muzeja priekšmeta stāsts-> Vasaras saulgrieži jeb http://jvmm.lv/Las%C4%ABtava/muzeja-prieksmeta-stasts/vasaras-saulgriezi/)