G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ģederts Eliass (1887 - 1975) – izcils latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un pedagogs, ar kura darbiem var iepazīties plašā ekspozīcijā viņa vārdā nosauktajā muzejā.
M.Stumbra piemiņas izstāde "Dzīvot mākslā" Arhīvs

     2017. ir gleznotāja Mārča Stumbra gads, kad rīkojam viņa darbu izstādi, kad pie lasītājiem un viņa gleznu cienītājiem dodas Mārča Stumbra paša izlolotā un daļēji uzrakstītā un sakārtotā grāmata. Diemžēl bez autora klātbūtnes.  Mākslinieks izstādes un grāmatas atvēršanā, iespējams, būtu sacījis; „Daba, šī bezgalīgā krāsu, līniju, ritmu un gaismēnu simfonija dod ierosmi gleznot un piedalīties visaptverošā radīšanas un pārvērtību procesā, bet pretrunīgā vēlme apbrīnot esošo, un reizē radīt savu, gleznas rāmī iekļautu pasauli, liek mainīt žanrus, stilus, glezniecības paņēmienus, meklēt arvien jaunu redzējumu un spēju mazajā, ikdienišķajā saskatīt vispārējo, lielo.” Nevar nepiekrist māksliniekam, jo viņa otai pieder gan lieliskas Latgales, gan Zemgales ainavas, kurās Mārča Stumbra talants un īpašais dabas redzējums izpaudies jo spilgti.

     Vēl viena no mākslinieka atklāsmēm: „Būtībā es gleznoju tikai sev, neņemot vērā modi vai ko citu, bet, protams, priecājos, ja kādam kaut kas no mana darītā liekas interesants.”

     Kā teic mākslas zinātnieks Māris Brancis, „netieši šajā teikumā atklājas vairākas lietas. Pirmkārt, te grodi parādās Mārča ārkārtīgi lielais godīgums attiecībā pret mākslu. Viņš nemeklēja kompromisus. Tie nedrīkstēja būt mākslā. Māksla viņam bija svēta lieta, pret kuru jāizturas ar cieņu un pietāti. Ceļš līdz mākslai Mārcim nebija plata, asfaltēta šoseja. Bija līkloči, bedres, dangas, putekļi, droši vien, arī rūgtums un sāpes, tādēļ viņš nevarēja izturēties pret to pavirši. Māksla nav tirgus prece, ko uz ātru roku izgatavo un par dažiem grašiem pārdod.”

     Ceļu pie mākslas cienītājiem sāk ne vien izstāde, bet arī grāmata, kurā mākslinieks, rakstot par savu dzīvi, ir pratis arī lasītājam uzburt dažādu savas dzīves periodu smaržu un garšu. Ļaujot ielūkoties savā pasaulē, Mārcis Stumbris atklāj, kas ir viņa dzīves galvenās vērtības. Šķietami viegli, kā rotaļājoties, grāmatā kopā ar autoru izstaigājam agrās bērnības takas, „rozentāļu” laiku, iepazīstam dienesta ikdienu, studijas Mākslas akadēmijā, draugus, un vērojam, kā no puišeļa, kurš rūdījies pēckara skarbajā ikdienā, no ģimenes mantojis darba tikumu, izaug labs gleznotājs, kuram sveša konjunktūra dzīvē un kompromiss mākslā, un sirds ir atvērta mīlestībai šī vārda visplašākajā nozīmē.

     Grāmata ir lieliska dāvana mākslinieka draugiem, kolēģiem un visiem, kurus priecē viņa darbi, jo gleznas turpina uzrunāt skatītāju un, tāpat kā pats mākslinieks, rosina domāt par mākslas pārlaicīgumu.

 

Marija Kaupere,

muzeja direktores vietniece